Tieši pirms 20 gadiem - 2000. gada 5. maijā - Latvijas hokeja izlase izcīnīja savā vēsturē daudzinātāko uzvaru. Toreiz Sanktpēterburgā pasaules čempionāta mačā ar 3:2 tika uzvarēta mājiniece Krievija, kuras sastāvā bija augstākā līmeņa Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes. 

 

Latvija turnīru sāk jaudīgi, krievu mašīna "buksē"

2000. gada pasaules čempionāta mačus Latvijas hokeja izlase aizvadīja nesen uzceltajā hallē Boļševiku prospektā. Čempionātā 16 izlases bija sadalītas četrās apakšgrupās. Latvija sacentās A apakšgrupā, kur spēlēja arī Zviedrija, Baltkrievija un Ukraina.

Pirmajā mačā pret zviedriem latvieši cīnījās atzīstami, tomēr piekāpās ar 1:3. Šī spēle notika jau 30. aprīlī, kas ir toreizējā valstsvienības kapteiņa Harija Vītoliņa dzimšanas diena.

2. maijā Latvija spēlēja pret principiālajiem pretiniekiem baltkrieviem. Ļoti aizraujošā mačā uzvara ar 6:3. Tā arī savdabīga atriebe par zaudējumu 1999. gada čempionātā - tieši šīs sakāves dēļ latvieši uz pusgadu atvadījās no A grupas.

Divus vārtus pret baltkrieviem guva Juris Opuļskis, bet divreiz precīzs bija arī Baltkrievijā dzimušais Aleksandrs Beļavskis. Un kādi bija viņa otrie vārti! Vienkārši konfekte! Beļavskis pretinieku aizsargu apspēlēja ar pirueti, ripu metot vārtos ar nūjas neērto pusi. 

4. maijā tika izmocīta uzvara pār Ukrainu ar 2:1, bet jau nākamajā dienā gaidīja Krievijas zvaigžņotās komandas pārbaudījums.

Krievijas izlase čempionātam savās mājās bija pulcējusi iespaidīgu sastāvu. No 22 pieteikumā iekļautajiem hokejistiem 14 pārstāvēja Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubus.

Zvaigžņu plejādē daudzi tā laika NHL pirmrindnieki: Pāvels Burē, Valērijs Kamenskis, Aleksejs Jašins, Viktors Kozlovs, Aleksejs Žamnovs, Sergejs Gončars, Maksims Afinogenovs un citi.

Šai "sapņu komandai" viegli neklājās jau priekšsacīkstēs. Pirmajā spēlē ar 8:1 uzvarēta Francija, bet pēc tam 0:3 pret ASV un 2:3 pret Šveici.

Pirmā spēle abām komandām turnīra otrajā posmā bija tieši leģendārais 5. maija mačs Sanktpēterburgas ledus pilī.

Leģendāra uzvara, ko pavadīja vispārēja eiforija

Latvijas izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs vairākus gadus pēc 2000. gada mača pret Krieviju intervijā raidījumam "Latvijas hokeja zelta mirkļi" sacīja, ka "puiši bija tā noskaņojušies kā nekad savā dzīvē".

Skaidrs, ka mačs bija principiāls. Gan sportiski, gan no vēsturiski politiskā aspekta. Spēle notika dienu pēc 4. maija svētkiem, desmit gadus pēc Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. 

Visi vārti šajā spēlē tika gūti otrajā trešdaļā. Brīnumus vārtos rādīja Artūrs Irbe, pirmos vārtus vairākumā vārtus guva Aleksandrs Beļavskis. Otros un trešos vārtus pēc protokola datiem guvis Aleksandrs Semjonovs. Otros viņš tiešām guva, noķerdams vārtsargu Iļju Brizgalovu "uz pretkustību".

Trešie vārti ir liela mīkla vēl šodien. Televīzijas atkārtojumā nevar saskatīt, kā īsti melnais kaučuka gabals nonāk vārtos, jo trajektorija ir ļoti neloģiska. 

Galu galā krieviem Latvijas izlase atļāva gūt vēl tikai vienus vārtus, bet paši izcīnīja pirmo panākumu pār lielās kaimiņzemes ripas meistariem pēc neatkarības atjaunošanas.

Eiforijai nebija gala. Šā mača laikā pat tika pārtraukta Saeimas sēde, bet hokejistiem pat esot solīti Triju Zvaigžņu ordeņi.

Iespējams, atmiņā paliekošākā frāze ir vārtsarga Irbes pēcspēles komentārs pa ceļam uz izlases ģērbtuvi.

"Es pateikšu piecus vārdus. Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Šos 33 gadus dzīvoju šai dienai, šai spēlei. Būtu gatavs atdot pusdzīvi vienam šādam hokeja mačam. Tur vairāk nav, ko piebilst. Paldies visiem, kuri ticēja!"

Kāpēc tieši šī spēle kļuvusi par Latvijas hokeja folkloru?

Latvijas un Krievijas 2000. gada 5. maija hokeja spēle noteikti nebija perfektā izrāde uz ledus. Bija daudz dīvainību, pat kuriozu. Tomēr tas viss kopā izveidoja sakausējumu, kas kļuvis par Latvijas hokeja klasiku - zelta graudu "dainu skapī".

"Ja es gribu būt pavisam objektīvs, tad jāsaka, ka tas 2000. gada varoņdarbs nemaz tik milzīgs nebija," tieši pēc 20 gadiem sarunā ar TVNET uzsver pieredzējušais hokeja žurnālists Jānis Matulis.

"Krieviem bija savas problēmas. Viņi pirmo reizi uzrāvās uz to, ka NHL spēlētāju skaits izlasē vēl nenosaka tavas sekmes turnīrā.

Krievijas izlases NHL spēlētāju sievas nebija apmierinātas ar viesnīcu, kādā viņām piedāvāja mitināties. Visu laiku gāja "šurum-burum". Treneris bija Aleksandrs Jakuševs. Viņš savulaik bija labs hokejists, bet treneris - nekāds," atcerējās Matulis.

Laikam jau šim mačam "folklorizēties" palīdzēja tas, ka tā bija pirmā uzvara pār Krieviju, tas notika viņu laukumā un pret tik zvaigznēm pārbagātu sastāvu. 

Tāds nieks vien, ka arī 2003. gadā pasaules čempionātā Somijā Latvija ar 2:1 uzvarēja Krieviju (turklāt 4. maijā), bet šo spēli atceras vien retais.

Tas gan nekādi nenoniecina 2000. gadā paveikto. Tā bija ļoti īpaša un arī izcila spēle.

Latvijas izlases uzbrucējam "aukstas kājas" pēc dopinga kontroles, Krievijas hokejists pamostas ar seju pisuārā

Tā laika Latvijas izlases ceturtās maiņas uzbrucējs Artis Ābols sarunā ar TVNET pastāstīja, ka neko īpaši spilgtu no paša mača neatceras. 

"No konkrētā mača atmiņā palikušas tikai atsevišķas epizodes. Viens nervus kutinošs notikums bija jau pēc spēles, kad man vajadzēja doties uz dopinga kontroli. Nākamajā dienā ģērbtuvē gatavojos treniņam, bet pa radio krievu ziņās teica, ka Latvijas izlases spēlētājs it kā pieķerts dopinga lietošanā.

Man uzreiz bija "aukstas kājas", jo es nodevu analīzes! Domāju, ka būs lielas "ziepes" - varbūt pat anulēs mača rezultātu. Tās gan izrādījās tikai baumas," atminējās Ābols.

"Ceļš mājup no čempionāta tika mērots ar vilcienu. Latvijā jau mūs sagaidīja karaliski. Man vēl tagad mājās ir urbjmašīna un urbju komplekts, ko uzdāvināja, kad iebraucām Daugavpilī. Rīgā stacijā arī sagaidīja  gluži kā pasaules čempionus," pastāstīja Artis Ābols.

Pēc mača ar Krieviju pie Saeimas nama sapulcējās vairāki simti līdzjutēju, kuri skaļi skandēja "Irbi par ministru!" un citus saukļus.

Jānis Matulis atcerējās, ka Krievijas izlases hokejisti pasaules čempionātā savās mājās neesot ievērojuši sportisko režīmu, kas arī varētu būt viens no iemesliem blāvajam sniegumam. Nākamajā spēlē pēc zaudējuma Latvijai krievi ar 0:1 kapitulēja Baltkrievijas izlases priekšā.

"Viņu NHL spēlētāji diezgan agri sāka klenderēt pa krogiem. Bija krogs, kura tualetē pisuāri bija tādā augstumā, kas piemērots tiem, kuri "ir zirgā". Tāds arī bija uzraksts virs tiem. Žamnovs bija tik ļoti piedzēries, ka ar seju trāpīja pisuārā," komisko situāciju ieskicēja Matulis.

Minūti pirms Latvijas un Krievijas mača beigām arēnā esot sākusi skanēt populārā dziesma "Kakaja boļ, kakaja boļ" ("kādas sāpes, kādas sāpes" - krievu val.), bet nākamajā dienā viens no avīžu virsrakstiem vēstījis, ka "tādu murgu Pēterburga nav redzējusi kopš 1917. gada".