Aparjods: Divām lietām nekad nevarēs atdoties 100%

Valsts policijas koledžas students atzīst, ka mācības apvienot ar profesionālo sportu nav viegli.

"Domāju, ka ir diezgan sarežģīti, jo divām lietām nekad nevarēs atdoties 100%," atzina kamaniņu braucējs.

"Es vairāk koncentrējos sportam un mācos tad, kad man ir brīvāks, piemēram, pirms un pēc sezonas," pastāstīja Aparjods.

Aizvadītajā sezonā Aparjods izcīnīja sudrabu pasaules U-23 čempionātā, bet kopējā ieskaitē viņš ieņēma 5. vietu.

22 gadus vecais kamaniņu braucējs visaugstāk no saviem panākumiem vērtē pērn individuāli izcīnīto Eiropas čempionāta bronzas medaļu.

Savulaik ar kamaniņu sportu nodarbojās Kristera mamma Aiva, bet tagad Latvijas izlasē dāmu konkurencē startē māsa Kendija.

Ja tiktu izveidota jauna olimpiskā disciplīna kamaniņu sportā - jauktās divvietīgās ekipāžas - Kristers apsvērtu domu startēt kopā ar māsu.

"Būtu interesanti pamēģināt, māsa noteikti būtu pirmā, kuras virzienā es raudzītos, bet pašreiz to nespēju saskatīt ilgtermiņā. Tomēr esmu vieninieka braucējs."

Aparjoda elks kamaniņu sportā esot viņa treneris - bijušais kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis, taču bērnībā viņš fanojis par F-1 pilotu Mihaelu Šūmaheru.

"Kad biju mazāks, es ļoti fanoju par Mihaelu Šūmaheru. Pat nezinu kāpēc, varbūt tajā laikā es arī sapņoju par sarkanu Ferrari."

Aparjods uzskata, ka, jo sakārtotāks prāts un atpūtusies galva, jo labāk jūtas arī ķermenis.

"Noteikti vairāk laika veltu fiziskā spēka attīstīšanai. Runājot par garīgo spēku, manuprāt, tā ir vairāk kā tāda sava veida meditācija. Manā gadījumā tā varētu būt atrašanās dabā, tur es jūtos vislabāk."

Gan ģimenē, gan kamaniņu braucēju komandā aptuveni 1,95 metrus augumā raženajam un 100 kilogramus smagajam Aparjodam ir iedotas iesaukas.

"Ģimenē mani sauc par "mazuli", tas noteikti mana auguma dēļ, protams, pārnestā nozīmē. Komandā un draugiem esmu "apis", jo tā ir ātrāk un vieglāk mani uzrunāt. Atvasināts no uzvārda."