Covid-19 krīzes pārvarēšanai kompensāciju sadaļa šobrīd palikusi neatrisināta, portālam TVNET norādīja Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Einars Fogelis.

Koalīcija pirmdien vienojās Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai turpmākajos divos gados novirzīt divus miljardus eiro. Sporta nozarei paredzēts atbalsts piecu miljonu eiro apmērā, bet salīdzinājumam - aptuveni 32 miljoni eiro kultūrai.

Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) portālam TVNET sacīja, ka valsts piešķirtais atbalsts sporta nozarei ir optimāls un objektīvs, kaut arī tika prasīta teju divas reizes lielāka summa.

"Atbalsts tiks piešķirts federācijām, kurām ir objektīvi zaudējumi, kas radušies krīzes ietekmē, nevis kādu citu jau vēsturisku iemeslu dēļ. Atbalsts paredzēts arī paralimpiskajam sportam, dažādām sporta aktivitāšu programmām. Spektrs ir plašs, lai kaut nedaudz atbalstītu katru, kam ir pamatots iemesls sniegt palīdzību," teica Riektiņš.

"Domāju, ka šobrīd atvēlētais atbalsts ir optimāls. Centāmies objektīvi vērtēt, jo prasītā summa bija 9,6 miljoni eiro. Tas bija vēlmju saraksts, un tad ir objektīva realitāte. Daži aprēķināja, ka dīkstāve būšot līdz gada beigām, taču jau pavisam drīz federācijas varēs atsākt darbu un pelnīt."

Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs kodolīgi komentēja, kāpēc kultūras nozarei atbalsts atvēlēts krietni lielāks, nekā tas ir paredzēts sportam.

"Protams, ja mēs salīdzinām ar kultūru, ko visiem patīk darīt, - var daudz spriest, kāpēc ir vairāk vai mazāk. Tā ir pašu kultūras cilvēku sirdsapziņa un atbildība, cik pamatoti ir viņu pieprasītie skaitļi. Ne man to vērtēt. Mēs tiecāmies uz objektīvu skaitli, ko valdība ir akceptējusi, kas ir ļoti labi."

Einars Fogelis sarunā ar TVNET pastāstīja, ka būs programma, kas paredzēta tiem sportistiem, kas gatavojas Tokijas vasaras olimpiskajām spēlēm un ziemas sporta veidos Pekinas Olimpiādei.

"Protams, jebkurā gadījumā esam gandarīti, ka valdība un koalīcijas padome mūs uzklausīja. Sākumā situācija bija krietni dramatiskāka. Šajā gadījumā mums ir starta kapitāls, ar kuru mēs varam sākt risināt šo problēmu loku, kas izveidojies šajos trīs mēnešos. Turpināsim dialogu," teica Fogelis, paužot pateicību Saeimas Sporta apakškomisijai par iniciatīvu.

"Saeimas Sporta apakškomisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju teicami nostrādāja tandēmā."

Fogelis norādīja, ka tika aptaujātas 95 federācijas, no kurām skaidru atbildi par krīzes laikā ciestajiem zaudējumiem šobrīd sniegušas 62.

"Informācija ir apkopota. Pie finansējuma sadalījuma strādā ministrija. Mūsu aprēķins kopā ar federācijām bija pie 10 miljoniem eiro. Šobrīd akceptēti aptuveni pieci miljoni eiro."

Fogelis pastāstīja, ka paredzēts atbalsts vienam olimpiskajam centram, kam saimniekos nav pašvaldības, - tas ir Rīgas olimpiskais centrs.

"Diemžēl kaut kādu iemeslu dēļ, kurus nevaru komentēt, uz citām sporta bāzēm šis atbalsts neattiecas. Prasījām atbalstu plašam sporta bāzu lokam," teica Fogelis.

"Atbalsts būs arī Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Sporta federāciju padomei un pašām sporta veidu federācijām, to darba nodrošināšanai. Kā arī sporta pasākumiem, lai šo vidi sildītu un attīstītu tālāk, padarot tos pieejamākus plašākām tautas masām. Tad vēl ir atsevišķa sadaļa, kas attiecas uz augstas klases sportu."

LSFP, LOV un LOK organizāciju pārstāvis pauda bažas, ka sporta nozarē nav atrisināts jautājums par kompensācijām.

"Diemžēl jāsaka, ka nav paredzētas kompensācijas, līdzīgi kā tas ir plānots kultūras darbiniekiem. Plašāk gan nevaru komentēt, jo kultūras nozares dokumentus neesmu redzējis. Cik noprotams publiskajā telpā, kultūras nozarē ir paredzētas dažādas kompensācijas par neiegūtajiem honorāriem," sacīja Fogelis.

"Sportā situācija ir ļoti līdzīga. Sporta spēlēs, tenisā, vieglatlētikā, pludmales volejbolā un citos sporta veidos, ja nav turnīru vai sacensību, nav arī naudas balvu un attiecīgi arī ienākumu. Tā ir sadaļa, kas šobrīd palikusi neatrisināta."

"Tāpat kā māksliniekiem - ja nav koncerta, nav arī honorāra. Tāpat ir tenisā - ja nav turnīra, nav arī iespējas pelnīt. Līdzīgi ir arī vieglatlētiem, sākot ar Dimanta līgu, beidzot ar Baltijas komercmačiem," turpināja Fogelis.

"Esam runājuši arī par to, lai kādu daļu naudas, kaut vai nelielu, ar valsts atļauju virzītu sacensību balvu fondiem. Lai kaut nedaudz kompensētu to, kas šovasar netiek realizēts starptautiskajā arēnā."

Fogelis atzīmē, ka šobrīd runa ir tikai par projektu. Līdzko pie Latvijas sporta nozari pārraugošajām organizācijām nonāks oficiāla informācija, tiks strādāts pēc uzstādījuma, kāds nāk no naudas devēja.

"Viennozīmīgi būs kritēriju sistēma, pēc kuras šie līdzekļi tiks sadalīti. Absolūti ne pēc principa - kurš skaļāk kliedz, tas dabū vairāk."

"Tas būs projektu konkurss, kurā varēs startēt federācijas, iesaistot arī sporta klubus. Attiecīgi pēc konkursa nosacījumiem tiks sadalīta šī nauda un slēgti līgumi. Attiecībā uz pasākumiem pilnīgi noteikti būs konkurss."

Fogelis norādīja, ka bija federācijas, kuras nevarēja uzrādīt tiešos saimnieciskās darbības zaudējumus.

"Ir federācijas, kuras šajos apstākļos ierobežoja administratīvo kapacitāti. Ir federācijas, kuras nevarēja uzrādīt tiešos saimnieciskās darbības zaudējumus. Šeit veidojas pretruna, jo federācijām, no vienas puses, ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un tiešā veidā saimnieciskā darbība nenotiek. No otras puses, ir dažādi pasākumi, kas dod ienākumus."

Fogelis kā piemēru minēja Latvijas Motosporta federāciju, kurai licenču ienākumi katru gadu veidoja aptuveni 50 000 eiro ienākumu.

"Šogad ienākumi ir vismaz desmit reizes mazāki. Sacensības nenotiek, sezona ir jau pusē, līdz ar to licences netiek iegādātas. Tādējādi federācijai šī ienākumu daļa samazinās. Samazinās arī ienākumi no trašu licencēšanas. Trases šobrīd ir dīkstāvē, līdz ar to būs īpašnieki, kuri savas trases šosezon nelicencēs."

Fogelis piebilda, ka ir vairāki faktori, kāpēc sporta federācijas tiešā veidā nekvalificējas saimnieciskās darbības zaudējumiem.

"Krīzes periods sporta nozarei trāpījās nepateicīgs, lai pretendētu uz valsts atbalstu, jo bija jāuzrāda dati par martu, kad ziemas sporta veidiem sezona būtībā ir beigusies, bet vasaras sportiem vēl īsti nebija sākusies."