Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: "Pavasarīgs futbols" jūnijā (336)

Mēnesim nav nozīmes - sezonas sākumā futbols vienmēr būs "pavasarīgs", turklāt šoreiz koronavīrusa pandēmijas radītajā pauzē komandām nebija iespējams aizvadīt pilnvērtīgus treniņus, tikai apmēram 2-3 nedēļas futbolisti trenējas ierastajā režīmā, arī pārbaudes spēļu bija pamaz (dažiem klubiem - pa vienai vai divām). Tāpēc šogad "pavasarīgs futbols" jāskatās vasarā.

Pirmajās spēlēs uzvaras guva čempions "Riga FC", kausa īpašnieks RFS, FK "Liepāja", Jūrmalas "Spartaks" un FK "Jelgava". Bez pārsteigumiem. Nav neviena neizšķirta, taču arī lielākā uzvara ir tikai ar 2:0, un arī tā varēja tāda nebūt, ja valmierieši spēlē ar titula īpašniekiem būtu izmantojuši 11 m soda sitienu un tad vēl vienu lielisku iespēju gūt vārtus (abās epizodēs glāba vārtsargs Roberts Ozols). Divās spēlēs uzvarētājiem nācās atspēlēties no 0:1 (spartakiešiem un jelgavniekiem). Tā ka pirmā spēļu kārta arī bez pārsteigumiem bija pietiekami intriģējoša (vai pirmā kārta mēdz tāda nebūt?!).

Jāpaiet vēl vismaz 3-4 spēļu kārtām, lai gūtu pirmos secinājumus gan par komandu, gan spēlētāju gatavību, gan par virslīgas "jaunajām sejām" no ārzemēm. Ne secinājumu, bet vienu paredzējumu un reizē novēlējumu tomēr gribu izteikt jau tagad - grūti un pat ļoti grūti klāsies virslīgā tās jaunpienācējam FK "Tukums 2000/TSS".

Savā vēsturē pirmajā spēlē virslīgā ar FK "Jelgava" tukumnieki līdz pat 83. minūtei bija vadībā (1:0), taču gan visu šo laiku, gan it īpaši mača galotnē liels pārsvars bija viesiem, un tas vispirms ir viņu "nopelns", bet tad tukumnieku pašaizliedzības, centības un vārtsarga nopelns, ka rezultāts tik ilgi bija negaidīts un ka jau pirmajā spēļu kārtā brieda pārsteigums. Bija tikai loģiski un spēku samēram laukumā atbilstoši, ka nenobrieda.

Šķiet, ka Tukuma komanda koronavīrusa pandēmijas dēļ cieta visvairāk no visiem virslīgas klubiem. Pirms starta marta vidū komandas sastāvs izskatījās krietni iespaidīgāks un aculiecinieki atzinīgi vērtēja komandas sniegumu, bet tagad no septiņiem leģionāriem komandā ir palikuši tikai trīs - pieredzējis ukraiņu vārtsargs Maksims Kučinskis ar spēļu pieredzi Ukrainas un Gruzijas virslīgās (pagājušajā gadā - Batumi "Dinamo"), augumā raženais lietuviešu centra aizsargs Edgars Žarskis (bez Lietuvas virslīgas klubiem spēlējis arī Azerbaidžānā, Polijā un Baltkrievijā, kā arī Lietuvas U21 izlasē) un pieredzējušais centra pussargs, 2012. gada Polijas čempions un 2013. gada kausa ieguvējs ar Vroclavas "Šlask" (divas spēles arī Polijas izlasē) Mateušs Cetnarskis.

Ir pazīstami pašmāju futbolisti ar virslīgas pieredzi Boriss Bogdaškins, Romāns Mickevičs, Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris, Dāvis Sandis Strods, vārtsargs Ivans Baturins, nedaudz virslīgā ir spēlējis vēl kāds vai daži, taču tas nemaina lietas būtību - ar vēl četriem leģionāriem no Francijas, Ukrainas un Baltkrievijas tā būtu pavisam cita komanda. Cita lieta, ka tagad ir iespēja sevi apliecināt vairākiem puišiem, kuri virslīgā vēl nav spēlējuši vai tikai "pasildījuši degunu" tajā.

Skola maksā naudu, un šajā gadījumā tā ir zaudētas spēles. Nenovērtējama skola arī trenerim Jurģim Kalnam. Galvenais - nenolaist rokas. Ja pietiks pacietības, uzņēmības un centības, tad rudens pusē arī ar šo sastāvu redzēsim pavisam citu Tukuma komandu. Futbols Tukumā ir cieņā, tur ir mājīgs stadions ar labu laukumu, un iekļūšana virslīgā jebkurā gadījumā ir un būs ar pluszīmi.

Serbu pussargs Nemanja Belakovičs divreiz meistarīgi izpildīja soda sitienus un kļuva par pirmo, kurš šā gada čempionātā guva divus vārtus vienā spēlē - Jūrmalas "Spartaks" ar 2:1 uzvarēja FK "Metta" (virslīgas jaunākā komanda izrādīja cienīgu pretestību, bija vadībā un beigās varēja panākt neizšķirtu). Biju pārsteigts, ka šis spēlētājs palika Latvijā - pagājušā gada čempionātā 23 gadus vecais serbs bija viens no labākajiem ārzemniekiem virslīgā (11 vārti un 5 rezultatīvas piespēles), runā, ka viņš bija ļoti tuvu līguma parakstīšanai citur, tomēr atgriezās "Spartaka" rindās un ir komandas kapteinis. Spartakiešiem un virslīgai tas noteikti ir ieguvums.

Līgums ar Jūrmalas komandu Belakovičam ir līdz 2022. gada beigām, Latvijas virslīgas līmenis pēdējos gados ir pietiekami augsts, tā ka vēl viena sezona tajā Nemanjam arī pašam nenāks par sliktu un viņa vērtība tāpēc nekritīsies. Atliek tikai vēlēties, lai tādu ārzemnieku (vēl arī Lemajičs, Debelko, Šimkovičs, Keitā, Dodo, Brisola, Akoradare un vēl vismaz 5-6 spēlētāji) virslīgā būtu vairāk. Daži jaunie ārzemnieki labi sevi pieteica jau pirmās kārtas spēlēs, taču pavērosim viņus vēl, ļausim viņiem "izteikties" vēl dažās spēlēs un tad vērtēsim.