Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Čempions jau zaudē, "pārsteigums" vēl neuzvar un neiesit (2)

Tiesa, pagājušajā gadā "Riga FC" pirmo zaudējumu piedzīvoja jau 3. spēļu kārtā savā laukumā no Valmieras komandas, bet aizpagājušajā sezonā nākamie čempioni sāka turnīru ar zaudējumu Liepājā, tā ka klupiens turnīra sākumā šai komandai nav nekas neparasts. Cita lieta, ka čempionu sniegums pagaidām nepārliecina un tas attiecas gan uz visu spēli Slokā, gan uz otro puslaiku uzvarētajā spēlē ar FK "Valmiera" - tikai vārtsarga Roberta Ozola lieliskā spēle neļāva valmieriešiem samazināt rezultāta starpību un padarīt mača galotni krietni nervozāku.

"Rīdziniekiem" ir palikusi liela daļa no pagājušās sezonas sastāva, tā ka komanda nav jāveido gandrīz no jauna. Ir jauns galvenais treneris, kurš atnāca ar savām idejām par komandas spēli un droši vien nepieciešams laiks, kamēr Oļega Kononova idejas sāks īstenoties. Kā jau minēju, tad arī abās iepriekšējās "triumfa sezonās" nākamie titula īpašnieki jau sākumā piedzīvoja zaudējumus, tāpēc panikai nav iemesla. Turklāt jau tuvākajā laikā komandas rindās iekļausies Vladimirs Kamešs, bet pēc savainojuma atgriezīsies Elvis Stuglis. Pēc potenciāli laba papildinājuma izskatījās jaunpienācēji Mbombo Kule un Žordans Nkololo, kuri izgāja uz maiņu otrajā puslaikā. Nākamajā spēlē "Riga FC" savā laukumā tiksies ar FK "Liepāja".

Jūrmalas "Spartaks" nebija uzvarējis "Riga FC" septiņās virslīgas spēlēs pēc kārtas, turklāt pagājušajā sezonā zaudēja četrās spēlēs ar kopējo vārtu starpību 4:18 (!). Nedomāju, ka tas kaut kādā veidā ietekmēja čempionu komandas spēlētāju attieksmi pret spēli Slokā.

Attiecībā uz "Spartaku" pēdējos gados jau ir ierasts, ka komanda veidojas gandrīz no jauna, taču pirms šīs sezonas jūrmalniekiem izdevās saglabāt vairākus futbolistus ar aizvadītās sezonas komandas labāko spēlētāju serbu Nemanju Belakoviču priekšgalā. Jūrmalnieki vēl gaida ierodamies dažus leģionārus, kas ieviesīs pārmaiņas komandas sastāvā, taču tā spartakiešiem jau ir ierasta parādība. No pašreizējiem jaunpienācējiem interesants izskatās 18 gadus vecais aizsargs Badri Ali Kamarā no Kotdivuāras. Komandas rindās ir pagājušā gada U20 pasaules čempions Ukrainas izlases sastāvā Kirils Drišļuks, kuram laikam arī ir vērts pasekot vērīgāk. Savainojuma dēļ vēl nevar palīdzēt komandai Eduards Višņakovs, kura iekļaušanās sastāvā padarīs spēcīgāku un daudzveidīgāku uzbrukumu.

"Spartakam" arī ir jauns galvenais treneris - Aleksejs Jerjomenko - un arī viņš vēl tikai veido komandu. Tas nav vienas dienas vai viena mēneša process, tā ka šajā kontekstā būs interesanti pasekot gan "Riga FC", gan "Spartakam". Nākamajā spēlē "Spartaks" viesos tiksies ar Latvijas kausa īpašnieku un vicečempionu RFS, kas arī sāka turnīru ar divām uzvarām, turklāt Valmierā pat uzvarēja ar 4:0. Jau tāpēc vien jābūt interesanti.

RFS uzvara Valmierā ar 4:0 ir negaidīta. Nevis pati RFS uzvara, kas nevar būt pārsteigums, bet tieši galarezultāts 4:0. Šosezon mēs tomēr Valmieras komandu vērtējam citādāk nekā pirms pagājušās sezonas - ar Eiropas kausu dalībnieces un ceturtās vietas ieguvējas mērauklu. Pagājušās sezonas lielākajam un patīkamākajam pārsteigumam FK "Valmiera" jaunā čempionāta kalendārs ir īpaši "pateicīgs" - pirmās trīs spēles ar čempionu, vicečempionu un kausa ieguvēju, bet tad vēl ar bronzas medaļu ieguvēju, turklāt divas no tām viesos. Pagaidām - divas spēles un divi zaudējumi, turklāt nav gūti nevieni vārti. Tiesa, 0:4 spēlē ar RFS nebūt nenozīmē, ka tā bija "spēle uz vieniem vārtiem", jo valmieriešiem arī bija iespējas gūt vārtus (RFS glāba vārtsargs Danilo Kučers, pietrūka arī meistarības un pieredzes). Futbolā tā dažreiz gadās - viena komanda iesit gandrīz visu, ko var, bet otra nevar iesist neko.

Tiesa, RFS komandas uzvara (neatkarīgi no cipariem uz tablo) šajā spēlē bija likumsakarīga un to atzina arī valmieriešu galvenais treneris Tamazs Pertija. Vispirms jau laukuma saimnieki zaudēja divcīņās, bet tad arī meistarībā un pieredzē. Nevar nepiekrist Pertijam, ka viņa vadītā komanda vēl nav tik rūdīta un ka lielākajai daļai spēlētāju vēl trūkst tamlīdzīgu spēļu prakses. Mačā ar RFS valmieriešiem sākumsastāvā bija tikai viens spēlētājs, kas ir vecāks par 25 gadiem un kas ir patiešām jau krietni pieredzējis - 28 gadus vecais Vitālijs Jagodinskis. Diviem spēlētājiem (Krišam Kārkliņam un Žošuā Kudu) ir pa 24 gadiem, nav gluži nepieredzējis Teišeira, taču viņam ir tikai 21 gads, trim spēlētājiem sākumsastāvā - pa 19 gadiem, vēl diviem - 21 un vienam 0 22 gadi. No tiem, kas minētajā spēlē izgāja uz maiņu - diviem pa 21 gadam, vienam - 23 un vienam - 22 gadi. Savainojuma dēļ ļoti pietrūkst un vēl labu laiku pietrūks valmieriešiem Alekseja Grjaznova (viņam gan arī ir tikai 22 gadi), kurš pagājušajā sezonā kļuva par vienu no komandas līderiem un izpelnījās uzaicinājumu Latvijas izlasē.

Pertija būvē komandu. Būtu laikam tikai likumsakarīgi, ja komandu, kas pirmo reizi savā vēsturē iekļuvusi Eiropas kausu izcīņā, veido atbilstoši šim turnīram un ka tā nākamajā sezonā ir gan pieredzējušāka, gan meistarīgāka, taču Valmiera izvēlējās citu ceļu. Tas nav ne labāks, ne sliktās, bet vienkārši cits ceļš - proti, iekļaut komandā vairākus perspektīvus gados jaunus futbolistus, kuri sezonas laikā krās meistarību un uz Eiropas skatuves kāds no viņiem jau varbūt kļūt par iekārojamu kādam bagātākam klubam. Tā vismaz izskatās. Kaut vai, piemēram, tas pats nigēriešu uzbrucējs Arkorade, kurš Valmieras komandā ienāca pagājušās sezonas vidū un 16 spēlēs guva 7 vārtus, bet kuram ir tikai 19 gadi.

Zinādams Pertiju kopš viņa pirmajiem trenera gadiem, varu paredzēt, ka rudens pusē redzēsim pavisam citu Valmieras komandu arī tad, ja tās sastāvs nebūs mainījies. Izvēloties šādu komandas turpmāko ceļu, ir jābūt pacietīgiem visiem - gan trenerim un spēlētājiem, gan kluba vadībai un atbalstītājiem, gan līdzjutējiem.