Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Nesteidzies secināt...

Tomašs Šimkovičs (ar bumbu)

FOTO: Futbola klubs RFS/Facbook

Latvijas "Optibet" futbola virslīgā aizvadītas tikai trīs spēļu kārtas, bet ir vairs tikai viena komanda, kas nav zaudējusi punktus - RFS.

Tikai divām komandām nav uzvaru (FK "Valmiera" un virslīgas jaupienācēja FK "Tukums 2000/TSS"), tikai vienai komandai nav punktu (FK "Tukums 2000/TSS"), turklāt valmierieši trīs pirmās spēles aizvadīja ar pagājušās sezonas pirmo trijnieku un divas no tām vēl viesos. Tāds sākums sola aizraujošu turpinājumu.

RFS komanda ir kļuvusi par pirmo vienīgo līderi - trīs uzvaras trijās spēlēs un 9 punkti. Labs vai pat varens sākums šai komandai nav nekas neparasts - aizpagājušajā sezonā RFS pirmo reizi zaudēja 5.kārtā, tad bija vēl viens neizšķirts un tad 8 uzvaras pēc kārtas, bet pagājušajā gadā RFS pirmo reizi paklupa tikai 8.kārtā. Ne aizpērn, ne pērn RFS par čempioni nekļuva (attiecīgi 3.un 2.vieta), taču neko no tā nevajag secināt - laiks rādīs.

Tieši tāpat kā nevajag jau pēc divām spēļu kārtām secināt, kā kādai komandai pieļautas kļūdas sastāva komplektācijā, jo to tomēr nosaka ne tikai vēlme un, piemēram, nepieciešamība veidot vēl spēcīgāku komandu pirms debijas Eiropas kausos vai vēlme atgriezties Eiropas kausu izcīņā, bet arī iespējas un kluba vadības stratēģija sastāva veidošanā. Pagaidīsim vismaz līdz pirmā riņķa beigām. Tad (varbūt!) jau kaut ko secināsim. Līderis RFS, palicis bez iepriekšējo divu sezonu labākā vārtu guvēja Darko Lemajiča (2018.gadā gan "Riga FC" sastāvā, kur sāka arī pagājušo sezonu un guva pirmos 5 no 15 vārtiem), nav apstājies vārtu gūšanā - 4 vārti Valmierā, 4 vārti "Arkādijā" pret Jūrmalas "Spartaku".

Varens izskatījās kvartets Emersons, Kuadio, Tomašs Šimkovičs un Artūrs Zjuzins, labi iegājuši komandā Leonels Strumia, Tomislavs Šaričs un Žiga Lipuščeks. Nav tik bieži jāmeklē uzbraukuma smailē Lemajiču, komanda spēlē citādāk un - ne mazāk efektīgi un varbūt pat efektīvāk. Atgriezīsies Darko - būs citi uzbrukuma varianti. Nākamajā kārtā līderi spēlēs Liepājā un paskatīsimies, kā viņu taktika darbosies tur (Lemajičs vēl diezin vai spēlēs).

Pirms sezonas dzirdēju bažas par gados jaunā trenera Viktora Moroza (30. jūlijā būs 40 gadu) tikšanu galā ar komandas grožu stingru turēšanu rokās (Moroza vadībā virslīgā atgriezās un pērn labu sezonu kopumā aizvadīja BFC "Daugavpils"), taču vismaz pagaidām komanda ir vadāma. Redzēs, kā būs, kad atnāks pirmās neveiksmes (nenovēlu, bet tās nekur nepaliks!), jo, kamēr komanda tikai uzvar, tad viss ir labi un viss rit gludi.

Pirmos vārtus guva un pirmo punktu izcīnīja FK "Valmiera" - 2:2 Ventspilī. Tieši nestabilais komandas sniegums ir sekas tam, par ko jau reiz izteicās tās galvenais treneris Tamazs Partija - proti, komanda kļuvusi jaunāka. Katra spēle - atšķirīga. Vismaz pagaidām tā ir. Daudz strīdu izraisīja Ventspilī epizode, kurā par vārtsarga Konstantīna Mahnovska izskriešanu ar bumbu rokās no soda laukuma tika nozīmēts soda sitiens, ar kuru Krišs Kārkliņš panāca 2:2. Man arī likās, ka Vitālijs Jagodonskis traucēja vārtsargam ievadīt bumbu spēlē, bet tad devās prom, kamēr Mahnovskis ar bumbu rokās nokrita ārpus soda laukuma. Lai tiesnešu vadītāji vērtē šo epizodi, bet es tās sakarā atcerējos divas epizodes ar Mahnovska piedalīšanos mačā pret RFS - viņš divas reizes tīšām uzskrēja ar bumbu rokās virsū pretiniekam, kurš jau bija pagriezis muguru un skrēja prom, bet tad tēloja cietušo. Izskatījās, ka kaut ko līdzīgu ukraiņu vārtsargs gribēja atkārtot arī tagad, bet nesanāca.

Kaut gan - atkārtošos - ventspilnieku sašutumu arī var saprast, jo arī viņiem no rezervistu soliņa izskatījās, ka pret vārtsargu bija pārkāpums. Starp citu, neilgi pirms šīs epizodes Mahnovskis pats uzkāpa uz kājas pretiniekam, kurš jau bija pagriezis muguru un skrēja ārā no soda laukuma, bet tad atkal pats kļuva par cietušo... Ar secinājumiem neaizrausimies, taču, iespējams, tā (soda sitiens un vārti) bija vārtsargam mācība.

Pēc neveiksmes Slokā uzvaru guva titula īpašnieks "Riga FC" - 2:0 pār FK "Liepāja", kam tas savukārt bija pirmais zaudējums. Rīdziniekiem bija zināmas problēmas ar sastāvu (vēl nevar spēlēt Kamešs, savainojumi Laizānam un Steniu), toties pirmo reizi redzējām 22 gadus veco serbu balsta pussargu Marko Džurišiču un pirmo reizi sākumsastāvā izgāja gan Kulē, gan Nkololo. Pēc vienas nepilnas spēles secinājumus neizdarīsim arī šoreiz, taču tieši Džurišičs atdeva lielisku piespēli Brizolam, kad tas panāca 2:0 (pirms tam laba sadarbība ar Jakubu Horu). Kulē un Nkololo sevi cerīgi apliecināja jau Slokā un viņiem vajadzīgs tikai laiks, lai justos vēl pārliecinošāk (lasi - lai vēl labāk saprastos ar partneriem). Arī šajā spēlē bija epizode, kas radīja diskusijas - proti, 11 m soda sitiens uz liepājnieku vārtiem. No tiesneša pozīcijas droši vien izskatījās, ka Keitā nogāza Horu (kustība čeha virzienā bija), taču atkārtojumā no citas puses tā vairs neizskatījās...

Ne velti slavenais "Fantomass" Pjerluidži Kollina savulaik teica, ka, skatīdamies spēli no TV kameru vietām, viņš vairākkārt pieņemtu citus lēmumus. Otro puslaiku liepājnieki aizvadīja krietni labāk (iespējams, ka nedaudz tika nokavēta Dodo un Fraideja sūtīšana laukumā, jo tā notika - tāda sakritība - uzreiz pēc otrajiem zaudētajiem vārtiem), tomēr reālu iespēju izglābties nebija.

Ko varam no iepriekš rakstītā secināt? Pagaidām tikai to, ka turnīrs atkal solās būt ļoti spraigs un ka nevajag steigties ar secinājumiem. Jācer, ka to var vai drīz varēs attiecināt arī uz jaunpienācēju tukumnieku sniegumu.

Uz augšu