Medijs: Vaņinam nav nepieciešamās kvalifikācijas, lai ieņemtu LFF sporta direktora amatu (1)

LFF prezidenta amata kandidāts, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nozīmīgus organizācijas amatus piedāvās Jurim Laizānam un Andrim Vaņinam.

Ģirģena uzvaras gadījumā bijušajam Latvijas izlases pussargam Laizānam tiktu LFF ģenerālsekretāra amats. Laizāns šobrīd strādā Krievijas futbola klubā "Krasnodar", kur nodarbojas ar jauno spēlētāju atlasi.

Savukārt Latvijas izlases vārtsargam Vaņinam piedāvāts LFF sporta direktora amats. Vaņins šobrīd ir Šveices kluba "Zurich" otrais vārtsargs, taču martā futbolists pauda, ka gatavs beigt karjeru, ja viņam pēc šīs sezonas nebūs saistošu piedāvājumu.

Portāls "Diena.lv" izpētījis, ka Vaņinam neesot nepieciešamās kvalifikācijas, lai ieņemtu amatu, kurā pieredzējušo sportistu redz Ģirģens. To paredz iepriekš izstrādātais Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) amatu apraksts.

Tas nosaka, ka sporta direktoram jābūt plašām zināšanām par valsts futbolu, viņam jābūt bijušajam spēlētājam, ar pieredzi kā trenerim, jābūt augstākās kategorijas trenera diplomam, zināšanām futbola izglītībā un vairākām citām prasmēm.

Latvijā augstākā ir Pro UEFA kategorijas trenera licence, kam tālāk seko A-UEFA, B-UEFA un C-LFF licences. Tomēr sporta direktora amata pretendents Vaņins šobrīd vien mācās, lai iegūtu zemākās jeb C-LFF kategorijas licenci, vārtsargs atklāja intervijā žurnāla Sporta Avīze jūlija numuram, kas iznāks šonedēļ.

"Divus mēnešus sēžot mājās, sāku mācīties LFF treneru C kategorijai. Forši, man patīk! Uzzinu daudz interesantu lietu. Paralēli mācos arī par vārtsargu treneri. Mācības notiks līdz augustam, un diploms būs kabatā," vēl pirms publiska paziņojuma par iekļaušanos Ģirģena komandā teica Vaņins, stāstot, ka, atsākoties futbola sezonai pēc pandēmijas radītās krīzes, viņam būs grūtāk mācīties licencei, varbūt nāksies izlaist atsevišķas sesijas, bet federācija tik un tā sūtīs mājasdarbus un video, ko spēlētājs apņēmies apgūt.

"Kā aktīvam futbolistam laika mācīties nebija, lai gan sen jau gribēju to darīt. Pēdējos pāris mēnešos tas parādījās un sapratu - ir jāizglītojas."

No 2012.gada decembra līdz šī gada sākumam LFF sporta direktora amatu ieņēma Dainis Kazakevičs, kurš nu jau iecelts par valstsvienības galveno treneri.

Pirms nedēļas portālam "Delfi" LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks norādīja, ka sporta direktora amata aprakstā veiktas nelielas izmaiņas. Šobrīd jau ir izveidots izlašu departaments, ko vadīs vīriešu izlases galvenais treneris ar uzdevumu nodrošināt futbola filozofijas ieviešanu un uzraudzību pilnā piramīdā no nacionālās izlases līdz bērnu un jauniešu futbolam, bet sporta direktors būs futbola departamenta vadītājs, atbildot par sacensībām, attīstību, sieviešu futbolu un treneru izglītību.

Pukinsks sarunā ar portālu neslēpa, ka galvenais amata kandidāts uz šo amatu ir Jurijs Andrejevs, kurš iepriekš jau ilgstoši strādājis par Izglītības nodaļas vadītāju. Sarunas ar viņu notikušas jau pirms pandēmijas sākuma, taču tagad tās apstājušās pusceļā.

LFF valde 12.maija sēdē vienojusies noteikt 3.jūliju kā šī gada kongresa norises datumu un aicina LFF Apelāciju komisiju pieņemt galīgo lēmumu par kandidātu atbilstību dalībai kongresā paredzētajās valdes jaunā sastāva vēlēšanās

LFF kongresā notiks organizācijas prezidenta, valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanas.

Uz LFF prezidenta amatu pretendē divi kandidāti - Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents Vadims Ļašenko un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Savukārt uz diviem viceprezidenta amatiem pretendēs Sergeļs Kovaļovs, Olafs Pulks un Vladimirs Šteinbergs. Tikmēr par sešām LFF valdes locekļu vietām cīnīsies Anastasija Kučinska, Guntars Indriksons, Jānis Engelis, Andis Rozītis, Emīls Latkovskis, Jānis Apse, Nauris Mackevičs un Viktorija Mihaļčuka.

Iepriekš Lašenko ar "Facebook" starpniecību paziņoja, ka viņa komandā būs Tukuma sporta skolas direktors Sergejs Kovaļovs, JDFS "Alberts" valdes priekšsēdētājs Olafs Pulks, LFF administrācijas vadītāja Viktorija Mihaļčuka, Vidzemes Futbola centra vadītājs Andis Rozītis, futbola kluba "Dinamo Rīga" vadītājs Jānis Apse, futbola kluba "Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs, futbola kluba "Super Nova" prezidents Jānis Engelis un bijušais virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis.

Ļašenko komanda izveidojusi Latvijas futbola attīstības programmu 2020.-2024.gadam. Programmā iekļauti 11 attīstības virzieni.

Tikmēr Ģirģens savā komandā pulcēs Juri Laizānu un Andri Vaņinu, pirmajam paredzot ģenerālsekretāra amatu, bet otrajam sporta direktora krēslu.

Ģirģens Latvijas futbola attīstības stratēģijā "Viens par visiem. Visi par vienu. Ceļš uz panākumiem." iekļāvis punktus par LFF reputāciju un prezidenta lomu, labas pārvaldības principu ieviešanu, LFF struktūru, Latvijas futbola filozofiju un vēsturi, sporta zinātni, treneru attīstību, IT risinājumiem, infrastruktūru un nacionāla līmeņa sadarbību, starptautisko sadarbību, spēļu rezultātu ietekmēšanas izskaušanu un finansēm.

Vēlēšanu kongress bija paredzēts 24.aprīlī, bet koronavīrusa pandēmijas dēļ to nācās pārcelt.

Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu.

Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.