Pirms LOK prezidenta vēlēšanām aktualizējas jautājums par sporta pārvaldības modeli (1)

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas pārskata un vēlēšanu sesija norisināsies 10.jūlijā. Tuvojoties šim datumam, aktualizējušās sarunas par sporta pārvaldības modeli un iespējām to uzlabot. Šogad sports Latvijā apgūs valsts piešķirtos 38 miljonus eiro, savukārt turpmākajos gados summas apjoms, visticamāk, saruks.

Valsts piešķirto finansējumu sportam tālāk sadala sešas organizācijas - LOK, Latvijas Olimpiskā vienība (LOV), Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (LOSF), Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA) un Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK). Šīs organizācijas valsts piešķirto finansējumu sadala starp 95 atzītām sporta veidu federācijām.

"Protams, tas daudziem nepatīk, bet es jau 2017.gadā teicu, ka mums Latvijā ir pārlieku daudz federāciju," sarunā ar raidījumu "Sporta studija" teica Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs. "Tāpat ir pārāk daudz veidu, kā šīs federācijas tiek finansētas, jo par augstiem sasniegumiem mēs saņemam finansējumu gan no LOK, gan LSFP. Uzskatu, ja ir viens konkrēts mērķis, tad arī finansējuma avotam jābūt vienam."

Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš. "Piekrītu, ka liela naudas koncentrācija ir četrās organizācijās, kas brīžiem dublē viena otru," pauda Riekstiņš. "Tas, manuprāt, nav nedz racionāli, nedz pareizi."

"Nosakot prioritātes, sabiedrība pati ir noteikusi pēc kādiem principiem šie resursi tiek sadalīti," turpināja LSFP prezidents Einars Fogelis. "Domāju, ka diskusijas par to, vai tas ir efektīvi, būs vienmēr. Vieni kolēģi noteikti uzskatīs, ka ejot pie "viena priekšnieka", būs iespēja iegūt lielāku atbalstu, savukārt citi domās - kas nopelnīts, tas pienākas mums."

Sarunā ar raidījumu Fogelis atminējās, ka reiz jau pavīdēja ideja apvienot sešas augstāk minētās organizācijas. Tiesa, šo ieceri neatbalsta olimpisko un arī tehnisko sporta veidu federācijas, kas tādā gadījumā zaudētu savas pozīcijas.

"Būtu tikai loģiski, ja šī vara būtu tikai vienā vietā," papildina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) asociētā profesore un Vadības katedras vadītāja Signe Luika. "Šobrīd redzams, ka LSFP risina vienus jautājumus, LOK citus. Varas centralizācija būtu tas, kas šo procesu padarītu daudz efektīvāku."

"Tātad ikviens ar savu jautājumu sporta nozarē zinātu pie kā viņam ir jāiet."

Sarežģīto sistēmu izceļ arī bijušais Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis, kurš atklāja, ka sportisti, kuri saņem LOV finansējumu, ir spiesti parakstīt trīspusēju līgumu ar savu federāciju un arī LOV.

"Jā, trīspusējs līgums tiek parakstīts, taču federācijas teikšana ir maza, jo naudu piešķir LOV. Īstenībā naudu piešķir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vedina uz jautājumu, kāpēc šāds starpnieks ir nepieciešams?" norādīja Zālītis.

Fogelis LOV nepieciešamību pamato ar organizācijas vienu svarīgu funkciju. Proti, LOV ir kā drošības spilvens sportistiem, kuri jau sasnieguši konkrētus rezultātus, par ko arī pienākas noteikta prēmija vai tiesības.

Praksē šis piemērs bija redzams starp smagatlētiem Rebeku Kohu un Artūru Plēsnieku, kuri neiekļāvās sava sporta veida federācijā, taču tāpat saglabāja LOV finansējumu.

Lai arī LOV nepieciešamību neviens neapšauba, sporta kuluāros rodas jautājums - cik lietderīgi sešās organizācijās ir izlietot administratīvos resursus, kas tikpat labi varētu tikt novirzīti citiem mērķiem.

"LSFP, LOK un LOV finanšu sadale notiek ar piecu vai sešu grāmatvežu un finansistu piesaisti. Tāpēc domāju, ka naudas resursu sadale vienā organizācijā, ļautu atlikušo finansējumu novirzīt sportam," piebilda Zālītis.

Fogelis savukārt norādīja, ka šī iecere ir īstenojama, taču gala lēmums jāpieņem organizāciju biedriem.

Raidījums ziņo, ka IZM izveidotā darba grupa jau strādā pie prioritāro sporta veidu noteikšanas un jauna finansēšanas modeļa.