Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Lai dzīvo prezidents Ulm... Kalvītis!

Aigars Kalvītis

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas hokejs atkal ir pirmrindniekos! Dienu pirms lielākās daļas koronavīrusa ierobežoto brīvību atcelšanas – 30. jūnijā hokejs ņēma un "Latvijas gāzes" telpās, t.s. Holderī, kur citkārt spēlēts pat basketbols, sarīkoja kārtējo kongresu. Kas absolūtā vienprātībā par Latvijas Hokeja federācijas prezidentu pārvēlēja namatēvu Aigaru Kalvīti.

Man, kā kongresu ilggadējam apmeklētājam principā nebija kur piesieties. Ja būtu jāvērtē pasākums pēc tehniskiem un mākslinieciskiem kritērijiem, tad droši vien lielākā daļa skatītāju LHF kongresam dotu maksimālās atzīmes – 6,0, kā savulaik Irinai Rodņinai ar Aleksandru Zaicevu kādā no čempionātiem, veicot to pat bez mūzikas pavadījuma.

LHF kongress tiešām bija labi sagatavots. Ar prezidenta Kalvīša gana plašu atskaiti, ar klusuma brīdi pieminot pēdējā gada 11 aizgājējus. Kongresam ļaujot demokrātiski izlemt, ka tas nav pārāk liels pārkāpums, ja biedra naudas nav nomaksātas līdz iepriekšējā gada 31. decembrim, un tāpēc balsstiesības nevajadzētu atņemt (skāra sešus no 44 biedriem). Diezgan lielā vienprātībā par biedru kandidātiem tika uzņemti vēl septiņi biedri, kad atjēdzās "Venta 2002", pieprasot pārbalsot lēmumu par HK "Ventspils" uzņemšanu kandidātos.

Dīvaini, bet šoreiz kongress lika HK "Ventspilij" pagaidīt... Dīvaini tāpēc, ka jaunā Ventspils kluba dibināšanā piedalījušies vai to sekmējuši pat viens vai divi LHF bijušās valdes locekļi!

Man pirmie brīnumi sākās, kad sapulces (kongresa) vadītājs advokāts Mārtiņš Kvēps ierosināja dot vārdu uzrunai Latvijas Olimpiskās komitejas topošajam prezidentam Žoržam Tikmeram. Nekādu iebilžu pret Žoržu vai LOK, bet... LHF kongresa dienaskārtībā šāda punkta nemaz nebija. Bet ja advokāts ierosina? Vai kongresam žēl! Tāpat dienas kārtībā nebija paredzētas debates, bet kaut kad starp balsošanām starp derīgo un nederīgo Ventspili kongresa delegāti uzdrošinājās pieprasīt, lai biedru kandidāti tuvāk iepazīstina ar sevi un kāpēc viņi vispār grib būt LHF biedri.

Prezidenta Kalvīša atskaites ziņojums bija faktiem un skaitļiem pārbagāts, tāpat kā LHF finanšu direktora Andra Aniņa ziņojums. Nav nozīmes pārblīvēt šo rakstu ar skaitļiem. Tikai daži. 2019. gada LHF budžets bijis 3 236 623 EUR, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 14%. Ļaujot 2019. gadu noslēgt ar 116 893 EUR ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem. Prāvākie izdevumi 2019. gadā – Latvijas nacionālajai izlasei novirzīti 761 670 EUR. Opā!

Bet kāpēc tad, sākoties koronam, bija jāatlaiž gandrīz visi LHF algotie darbinieki, ja ar naudu viss bijis štokos? Skaidrs, ka izveicīgs saimnieks, un Kalvītis tāds ir, atradīs iespēju, kā ietaupīt, šajā gadījumā uz valsts rēķina, un man kā privātpersonai galīgi nekas nav iebilstams.

Ja vien hokeja gaiteņos tauta nesmietos, ka koronavīrusa dēļ pasaulē tikai divas federācijas atlaidušas savus darbiniekus – Urugvajas Futbola federācija un Latvijas Hokeja federācija. Kas 2021. gadā rīkos pasaules čempionātu hokejā...

Bez hokeja spēļu vērošanas man no sporta un nesporta pasākumiem vislabāk patīk vēlēšanas, Rīgas Domi un Latvijas Saeimu ieskaitot. Dienās pirms kongresa izdzirdot, ka viens no LHF valdes locekļiem Edgars Jansons (tas pats, kurš pirms nepilniem četriem gadiem kā miera balodis eleganti no troņa gāza Kirovu Lipmanu) gatavojoties mest izaicinājuma cimdu savam bijušajam domubiedram Viesturam Koziolam, gribot ieņemt ģenerālsekretāra posteni. Kaut kāda rosība, protams, bija, bet ne sevišķi nopietna, jo tā tās lietas netiek darītas. Kā ziņo masu mediji, prezidents Kalvītis tika iebalsots vienbalsīgi, proti, ar visām 44 balsīm. Tā kā pats šīs balsis neskaitīju, kaut ko iebilst negrasos.

Intrigu saldais ēdiens – valdes vēlēšanas. Demokrāts Kalvītis ierosināja sarakstā iekļaut visus iepriekšējās valdes locekļus, proti, Valentinu Bļugeru, Viesturu Koziolu, Ralfu Bukartu, Māri Martinsonu, Armandu Šteinbergu un Edgaru Jansonu, kā arī Oļegu Sorokinu un Edgaru Bunci, bet četrus kandidātus valdei bija izvirzījuši klubi: "Kurbads" – Andi Pikānu, "Prizma" – Miku Dzinduli, "Zemgale" – Aivaru Zeltiņu, "Liepāja" – Oskaru Moru. Jābalso par sešiem. Lai kopā ar Kalvīti valdē būtu septiņi.

Procedūra ar svītrošanu un balsu skaitīšanu vilkās kādu stundu. Toties rezultāti tika paziņoti tik strauji, it kā kādam būtu jāsteidzas uz tiesas sēdi vai vismaz paša kāzām. Bļugers – 39, Koziols – 36, Buncis – 35, Mors – 26, Martinsons – 24, Bukarts – 19. Viņi valdē. Nākamie trīs – Sorokins un Zeltiņš (pa 15), kā arī Šteinbergs (14) – valdes kandidātos. A kas notika ar Dzinduli, Pikānu un Jansonu? Sapulces vadītājs Kvēps esot nolēmis, ka viņu balsu skaits (?!!) neesot publiski jāziņo.

Nu moins! Kāpēc gan demokrātija nevar būt līdz uzvarošām beigām? Lai neapkaunotu bijušo cīņubiedru Jansonu, kuram tikai divas vai trīs balsis?

Lai vēl vairāk no federācijas nenošķeltu Pikānu, kuram it kā deviņas balsis? Kopā ar Dzinduļa (10) man nezin kāpēc iznāk, ka pietrūkst... 14 balsu. 6x43 (viens biļetens nederīgs) ir 258. Nu labi! Kāds varēja arī balsot tikai par pieciem vai pat vienu, bet... Visu šo aizdomu un stulbo runu nebūtu, ja kongress izdarītu savu darbu līdz galam.

Varētu jau piekrist tiem, kas saka: "Nu ko tu, Matuli, tur cepies!", jo "viss ir sūds, izņemot čuras" (Elīna Semane), taču man nezin kāpēc tā nešķiet.

Uz augšu