LFF vēlēšanās zaudējušais Ģirģens: Es nepiesedzu šauru interešu grupas

Sandis Ģirģens (KPV LV) Latvijas Futbola federācijas kongresā.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanās piektdien sakāvi piedzīvojušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) futbola vidē nepiesedz šauru interešu grupas, bet pārstāv visu intereses.

Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko piektdien LFF biedru balsojumā saņēma 96 balsis, bet viņa konkurents Ģirģens tika pie 26 balsīm. Seši delegāti atturējās no balsojuma.

Pēc sakāves iekšlietu ministrs uzkavējās kongresa norises vietā, aptuveni 20 minūtes atbildot uz mediju jautājumiem.

Lielāko daļu laika gan Ģirģens patērēja savās atbildēs vēlreiz pārstāstot savas prezidenta amata kandidāta programmas saturu, īsti uz uzdotajiem jautājumiem neatbildot.

Iekšlietu ministrs pauda, ka viņam bijusi "pasaules līmeņa programma, kas atbilst labāko Eiropas futbola akadēmiju praksēm".

"Kā jebkurā demokrātiskā procesā ir nepieciešama konkurence. Kolēģis [Vadims Ļašenko] ir uzvarējis. Tagad viņam būs jāpierāda, ka viņa izstrādātā programma nesīs rezultātus. Šodien ieraudzīju pretējo, ko vēlējos. LFF administratīvais resurss pieaugs, komisijās cilvēku skaits paliek lielāks. Visiem viņiem jāmaksā algas, kopumā vairāk nekā miljons eiro," pauda Ģirģens.

Viņš uzskata, ka Latvijas bērnu un jauniešu futbola sistēma ir sakārtota, bet būtiski jāstrādā pie niansēm.

"Ja vajadzēs padomu, es to neliegšu. Savukārt, ja biedri redzēs, ka [Vadima Ļašenko] programmā solītais dzīvē netiek realizēts, netiks piesaistīti jauni sponsori, varbūt tad vēlreiz tiks atvērta mana programma. Un tad jau es koncentrēšos maratonam. Es gan neesmu vērsts uz amatiem."

Sarunā ar medijiem iekšlietu ministrs norādīja, ka viņš futbola vidē pārstāv vairākuma intereses, nevis kādu lobē. Šo frāzi var uztvert kā netiešu "sitienu zem jostasvietas" jaunajam LFF prezidentam Ļašenko.

"Visi ļoti labi zina, ko varu izdarīt. Es pārstāvu visu intereses, nevis piesedzu šauru interešu grupas. Cīnos pret korupciju un sarunātām spēlēm. Es nerunāju vispārīgus, noapaļotus tekstus par to, kā attīstīt futbolu. Paies laiks un viss sakārtosies," sacīja Ģirģens.

Vēlēšanu kongress bija paredzēts 24.aprīlī, bet koronavīrusa pandēmijas dēļ to nācās pārcelt.

Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Toreiz uz prezidenta amatu pretendēja arī bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš.

Pēc Gorkša atbrīvošanas LFF strādāja bez prezidenta, bet paraksta tiesības bija ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.

Ļašenko ir piektais LFF prezidents organizācijas vēsturē. No 1990. līdz 1995.gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996.gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996.gada LFF prezidenta amatā bija Indriksons, atkāpjoties 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Gorkšu.

Ļašenko LTFA vada kopš 2014.gada, bet paredzams, ka viņš atstās savu amatu telpu futbola federācijā. Kopš 2017.gada viņš strādā arī par UEFA delegātu, bet pirms tam divus gadus bija virslīgas kluba RFS viceprezidents un valdes loceklis. Ļašenko strādājis arī par futbola tiesneša asistentu.

Zīmīgi, ka pēdējā pusotra gada laikā LFF rīkojusi kopumā sešus kongresus.

Uz augšu