Pastāv draudi "Daugavas" stadiona ledus halles projektam zaudēt Eiropas finansējumu

"Daugavas" stadiona ledus halles projekts

FOTO: Пресс-фото

Iespējamas krāpniecības dēļ "Daugavas" stadiona ledus halles projekts var zaudēt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu un tad rastos grūtības norēķināties ar būvniekiem, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Ledus halles projektēšanas un būvniecības kopējās izmaksas ir nedaudz vairāk kā 10,3 miljoni eiro. Aptuveni 8 miljonus eiro finansē Eiropas fondi, un šo summu Latvija varot zaudēt sūdzības policijai dēļ.

Kā informē LTV, būvdarbus veic apvienība "Arms", kas būvprojekta izstrādei piesaistījusi apakšuzņēmējus SIA "Ozola un Bula, arhitektu birojs". Šis uzņēmums savukārt projektēšanas darbiem salīdzis citus apakšuzņēmējus, starp kuriem radušās nesaskaņas. Šī konflikta laikā kāda būveksperte maija sākumā vērsusies policijā ar iesniegumu, ka viņas paraksts uz ledus halles būvprojekta esot viltots.

Policija par to informēja Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). CFLA Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska paskaidroja, ka tādēļ halles būvniecībā un projektēšanā ir apturēti visi maksājumi.

FOTO: Publicitātes foto

"Ņemot vērā to, ka fondu finansējumu mēs uzraugām un mums ir nulles tolerances līmenis pret jebkuriem krāpšanas vai interešu konflikta gadījumiem, reaģējot uz šo informāciju, mēs esam apturējuši visus maksājumus, kas saistās ar šīs ledus halles projektēšanu un būvniecību," teica Dombrovska.

Būveksperte, kura maija sākumā sūdzējās par viņas paraksta viltošanu, tagad tomēr iesniegusi policijā jaunu iesniegumu, kurā lūdz nesākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu, jo esot kļūdījusies un tagad atcerējusies, ka ir piedalījusies būvprojekta izstrādē. Tātad nekāds pārkāpums neesot noticis. Taču CFLA atsāks izmaksas tikai tad, kad saņems oficiālu apstiprinājumu no Valsts policijas, kas gaidāms tuvākajās dienās.

"Daugavas" stadiona vadība apgalvo, ka finanšu plūsmas apturēšana pagaidām nav kavējusi būvdarbus. Cerot uz to, ka situācija pozitīvi atrisināsies, būvnieki uzņemas risku un turpina projekta realizāciju noteiktajos termiņos.

Pēc LTV ziņām, iesaistītās puses apspriedušas arī scenāriju, kā rīkoties, ja izmeklēšana ievelkas un naudas plūsma tuvākajā laikā netiek atjaunota. Viena no iespējām, lai neizgāztu pasaules hokeja čempionātu, esot lūgt papildu finansējumu no valsts budžeta. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs cer, ka nekas tāds nenotiks.

Nākamgad pasaules hokeja čempionāts sāksies 21.maijā un risināsies vienlaikus Baltkrievijā un Latvijā.

Uz augšu