Latvijas boksere Boža: Ir nepadarīta darba sajūta (6)

TVNET: Kāpēc tev bija sešu gadu pārtraukums?

Biju trenera meklējumos. Nebija trenera, ar kuru varētu turpināt savu profesionālo izaugsmi. Tobrīd likās, ka esmu apstājusies un tālāk vairs nekur netikšu. Gribās turpināt augt kā sportistam, kā personībai. Pirms divarpus gadiem Aleksejs Docenko paņēma mani savā paspārnē. Strādājam, un 8. augustā varēsim paskatīties, ko tad esam paveikuši pa šo laiku.

TVNET: Tev ir 38 gadi. Ko tu vēl gribi pierādīt, kādi ir tavi mērķi?

To es domāšu pēc 8. augusta. Šobrīd man ir jāsaprot, vai tas ir tikai sapnis, vai tas arī pārvēršas par realitāti. Domāju, ka vēl divus vai trīs gadus varu boksēt. Negribu skriet vilcienam pa priekšu. Ir nepabeigta darba sajūta, tāpēc nevaru likties mierā. Liekas, ka tur vēl kaut kas ir.

TVNET: Kas tavā sportistes karjerā ir lielākie panākumi, kurus tu gribi izcelt?

Latvijas čempiones tituls profesionālajā boksā, Baltijas K-1 tituls un Universālās boksa organizācijas (UBO) internacionālais tituls.

TVNET: Kā tu pievērsies cīņu sportam? Esi nodarbojusies ne tikai ar boksu, bet arī ar kikboksu un "Muay Thai" (taiboksu).

Ar šiem sporta veidiem, visticamāk, nodarbotos joprojām, ja es būtu 10 gadus jaunāka. Bokss man patīk. Tas mani piesaistīja, jo tas ir intelektuālāks sporta veids nekā "Muay Thai", un arī intensīvāks. Cīņu sportam pievērsos nejauši, pamēģinot dažādus sporta veidus. Cīņas sports saderēja ar manu raksturu.

TVNET: Tev bērnībā māte uzspieda mūzikas skolu, klavierspēli?

Varbūt ne gluži uzspieda, taču tā bija vēlama. Esmu par to ļoti priecīga. Tā noteikti nav nekāda bēda manā dzīvē. Tas viennozīmīgi man ir pluss.

TVNET: Tavuprāt, bērnībā ar cīņas sportu nav ieteicams nodarboties?

Es uzskatu, ka nav ieteicams. Daudzi treneri to dara, un strādā ar bērniem ļoti veiksmīgi. Taču priecājos, ka es nenonācu boksā jau septiņu gadu vecumā. Tajā vecumā labāk sēdēt pie klavierēm nekā atrasties boksa ringā.

TVNET: Kādā vecumā tu pirmo reizi pamēģināji cīņu sportu?

19 gadu vecumā.

TVNET: Kurā gadā pirmo reizi aizvadīji dueli, kas tiek traktēts kā profesionāla boksa ciņa?

Ja nemaldos, 2006. gadā. Pirms tam bija diezgan pamatīga karjera kikboksā.

TVNET: Dažviet internetā norādīts, ka tu esi dzimusi Armēnijā.

Nē, esmu dzimusi un uzaugusi Latvijā.

TVNET: Kā tavi vecāki uztvēra to, ka pievērsies cīņu sportam?

Uztvēra to gluži tāpat kā tagad. Ģimenei tas prieku nesagādā. Protams, ka vecākiem vienmēr ir uztraukums. Man arī būtu, ja mana meita nodarbotos ar cīņu sportu. Mana ģimene nav sporta fani. Ģimenes locekļi nav mēģinājuši atrunāt, jo viņi zina, ka mana spītīgā rakstura dēļ nav tam lielas jēgas. Uztraukums ir bijis pamatīgs, un es to esmu jutusi un redzējusi. Savā ziņā man arī bijuši sirdsapziņas pārmetumi par to. Taču mēs dzīvojam savu, nevis vecāku vai citu radinieku dzīvi.

TVNET: 18 gadu vecumā kļuvi par māti meitai. Tagad viņa ir jau pieaugusi, kļuvusi pilngadīga. Viņa nodarbojas ar cīņu sportu?

Esmu ļoti priecīga, ka viņa nenodarbojas ar cīņas sportu. Nekādā veidā neesmu veicinājusi viņas interesi par to. Neesmu centusies viņu ievirzīt cīņu sportā. Viņa ir mēģinājusi, pāris reizes bijusi zālē. Viņai sanāca ļoti labi. Droši vien tāpēc, ka sporta talants iedzimst, tas ir zinātniski pierādīts fakts.

TVNET: Divreiz cīnījies boksa ringā pret puišiem. Vienu dueli uzvarēji, otru zaudēji. Pastāsti par šo pieredzi.

Zaudēju es cīņu Latvijā pret Lietuvas bokseri. Viņš bija labs - jauns, ātrs. Ļoti nepārdzīvoju par šo zaudējumu. Uzskatu, ka noturēties un parādīt līdzvērtīgu cīņu - tas jau ir panākums. Savukārt cīņu Lietuvā pret Krievijas bokseri es uzvarēju. Pretinieks par mani bija vieglāks kādus astoņus kilogramus. 

TVNET: Kā tu sadzīvo ar komentāriem internetā?

Domāju, ka Latvijā tā ir tāda tendence, visur rakstīt komentārus par jebkuru tēmu. Labāk tos nelasīt. Viedokli bieži izsaka nevis kompetenti cilvēki, bet gan dīvāna eksperti. Visdrīzāk, ka viņi nekad nemaz nav bijuši saistīti ar to jomu, par kuru viņi komentē. Tas droši vien ir subjektīvs viedoklis, kas tiek pausts vadoties pēc stereotipiem, pašu neapmierinātības un panākumu trūkuma dēļ. Tad nu viņi tādā veidā izpaužas, tāpēc es nelasu - man par to ir vienalga.

TVNET: Tu par savu seksuālo orientāciju runā pilnībā atklāti?

Par to es nerunāju atklāti, bet, ja man prasa, tad es nemeloju. Esmu tieša. Uzskatu, ka cilvēkam nav jāmelo. Ja viņš nav pietiekami drošs, lai runātu tieši, tad viņam varbūt nevajag runāt vispār. Bet es ar to pa priekšu neskrienu - tā nav mana vizītkarte.

Es gribētu, lai mana vizītkarte ir mani darbi, un cilvēku domas par to, cik labi es veicu savu profesionālo darbu, un tas, ko es atstāju aiz sevis, ieguldot savos audzēkņos. Man svarīgāks ir tas, kā mani vērtē un ko par mani domā audzēkņi, nevis interneta komentētāji.

TVNET: Kur tu pasniedz cīņas nodarbības?

Strādāju jau vairākus gadus fitnesa klubā "Tornado", kas atrodas Ķengaragā. Salaspilī man ir sava zāle. Tas bija viens no maniem mūža sapņiem, un tagad tas ir piepildījies. Zāle ir maza, taču ļoti mājīga. Izvēlos savu komandu - cilvēkus, kas man ir apkārt. Man ir svarīgi, lai zālē ir laba atmosfēra. Lai tie cilvēki ir draudzīgi viens ar otru. Man ir izdevies panākt, lai zālē ir laba aura.

TVNET: Atbalsti, ka meitenes nodarbojas ar cīņas sportu?

Tas ir ļoti labi, ka cilvēks vispār sporto. Negribētu šķirot dzimumos. Bokss ir tikai sports. Protams, tas ir brutālāks, bīstamāks. Tāpat kā katrai citai nodarbei, kad esi tai gatavs atdot visu, tad tas rezultāts būs un ir vērts to darīt profesionāli.

Ar dažādiem individuāliem mērķiem ir ļoti laba jaunā paaudze meiteņu boksā. Ir lielas iespējas un izredzes izaugt, ja būs atbalsts. Bokss ir labs sporta veids arī lielākām ļaužu masām kā fiziska aktivitāte. Meitenēm bokss ir kļuvis populārāks, tagad gandrīz katrā fitnesa klubā iespējams ar to nodarboties. Bokss ir labs veids, kā ķermeni uzturēt labā fiziskā formā. Cilvēku attieksme ar laiku mainīsies. Katram no mums, kas šajā jomā cenšas sevi pierādīt, ir jādara divreiz vai trīsreiz vairāk nekā citu jomu pārstāvjiem.

TVNET: Nodarbības pasniedz tikai puišiem vai arī meitenēm?

Vairāk trenēju puišus, tāpēc ka treniņu grupā es nodarbību nevaru pārvērst par aerobiku ar boksa elementiem. Tāpēc meitenēm ir jāpielāgojas tam tempam un tiem nosacījumiem, kā darbojas puiši. Parasti tas ir par daudz un viņas arī baidās no traumām. Tāpēc pārsvarā pie manis trenējas puiši, taču ir dažas meitenes, ar kurām es darbojos individuāli un vairāk strādājam pie fiziskās sagatavotības ar boksa elementiem. Man pirmā izglītība ir aerobikas trenere. Tāpēc to visu apvienoju, lai nodarbība ir maksimāli patīkama meitenēm.