Miris Maskavas olimpisko spēļu talismana lāča veidotājs

Bērnu grāmatu ilustrators radīja lāci Maskavas spēlēm, kuras boikotēja vairākas rietumu bloka valstis, tostarp ASV. Viņš uzvarēja padomju mākslinieku talismana zīmēšanas konkursā.

Izdevniecība "AST Deti" sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja par Čižikova nāvi, nosaucot viņu par "pēckara grāmatu ilustratoru paaudzes spilgtāko pārstāvi".

Lācis "Miška" valkāja jostu ar pieciem olimpiskajiem apļiem. Viņš tika reproducēts precēs no nozīmītēm līdz porcelāna figūriņām, kuras tagad ir kļuvušas par kolekcionāru pieprasītu preci.

Spēļu noslēguma ceremonijā stadionā Maskavā tika nogādāts milzu balons lāča figūras veidolā.

Vienlaicīgi cilvēki, kas sēdēja tribīnēs, ar plāksnītēm veidoja saliktu lāča attēlu.

Visbeidzot ar hēliju piepildītā figūra aizlidoja, skanot dziesmai ar vārdiem: "Ardievu, mūsu sirsnīgais Miška, dodies atpakaļ uz savu pasaku mežu."

"Kad lācis aizlidoja, puse stadiona raudāja," pirmdien televīzijai RT sacīja PSRS toreizējais slēpošanas izlases galvenais treneris Leonīds Tjagačovs. "Visi to atcerējās, ne tikai PSRS izlases dalībnieki, bet visa pasaule un skatītāji tika "aizpūsti"."

"Parasti man nepatīk mani zīmējumi," Čižikovs sacīja Maskavas Starptautiskajā grāmatu izstādē 2019.gadā. "40 gadus esmu skatījies uz olimpisko Mišku. Neredzu trūkumus."

PSRS maz ievēroja autortiesības, un Čižikovam nepiederēja tiesības uz zīmolu, 2010.gadā zaudējot tiesas procesu pret televīzijas kanālu NTV, ziņo tīmekļa vietne "Sports.ru".

Viņš toreiz komentēja, ka nav pārsteigts, jo 30 gadus bija redzējis T-kreklus ar lāča attēlu suvenīru stendos pārdošanā un "viņi man nav samaksājuši pat rubli".

Maskavā arhitektu ģimenē dzimušais Čižikovs karjeru sāka kā karikatūrists, kura darbi parādījās satīriskajā žurnālā "Krokodil", kas bija domāts pieaugušajiem, kā arī daudzās bērniem domātās publikācijās ar miljonu tirāžām.

"Mana debija drukātajā versijā notika 1952.gada 23.februārī," viņš atcerējās, sakot, ka ir izmantojis samaksu par karikatūru laikrakstā, lai nopirktu mātei smaržas un dotos uz kino.

"Neviens nevarēja būt laimīgāks," viņš sacīja.

Tajā laikā žurnālu zīmēšana bija ceļš, lai kļūtu par grāmatu ilustratoru, viņš stāsta.

Viņš turpināja ilustrēt populāras bērnu grāmatas, ieskaitot Rietumu klasikas  padomju pārveidojumus.

Viņš ilustrēja Hjū Loftinga "Doktora Dūlitla" padomju versiju, kā arī Alana Milna  grāmatas par Vinniju Pūku.

Viņš strādāja arī ar padomju himnas autoru Sergeju Mihalkovu.