Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Kaislības laukumā un "ūdensglāzē"

Dienu pirms spēles Valmierā starp mājiniekiem un titula īpašnieku „Riga FC” parādījās gandrīz visu FK „Valmiera” spēlētāju parakstīta vēstule kluba īpašniekam Ralfam Osvaldam Insenbergam no Šveices ar dažādām pretenzijām pret komandas galveno treneri Tamazu Pertiju un kluba viceprezidentu Uldi Pūcīti. Tamlīdzīgi pavērsieni notiek, kad komandai klājas bēdīgi, kad tajā ir nesaskaņas un kad nav labu rezultātu, bet valmierieši taču nebija zaudējuši jau 7 spēles pēc kārtas un rādīja arī atzīstamu sniegumu.

No kuras puses tad pūš vējš?

Konflikts bija ar Vitāliju Jagodinski. Pēc aculiecinieku stāstītā - tunisietis Motezs Zadems treniņā asā divcīņā atņēma Jagodinskim bumbu, bet tad metās pāridarītājam pakaļ un tam atklāti iespēra; nesaskaņas starp abiem bija jau iepriekš un tas bija tikai atrisinājums, par ko Jagodinskim arī esot radies konflikts ar kluba vadību.

Valmiera nav pirmā un pēdējā komanda, kurā treniņos notiek kādi asumi – nu un tad? Tamlīdzīgas vēstules pašas netop, tās kādam vajag uzrakstīt, bet pirms tam – kādam vajag iecerēt tādu uzrakstīt.

Nākamajā dienā komandai tuvi cilvēki deva ziņu, ka nemieru ceļ Jagodinska aģents Romāns Bezzubovs un ... Vladimirs Koļesņičenko. Gribi tici, gribi – netici.

Aģentu varētu saprast – viņa spēlētājs atstādināts, turklāt ar klubu nesanāk vienoties par kompensāciju u.tt. Bet bijušais „Skonto FC” un izlases spēlētājs, kā arī vēlākais „Skonto FC” prezidents kādā sakarā? Un tad atcerējos iepriekšējā vakarā Facebook redzētu foto – „Trīs musketieri”, kā viņi paši sevi nosauca, Bezzubovs, Jagodinskis un Koļesņičenko kopā Vecrīgā. No kurienes pūš vējš – tagad var nojaust... Iespējams, ka Valmieras komandā ir izmaksu aizkavēšanās, iespējams, labāka varētu būt medicīniskā aprūpe, arī treneris Pertija mēdz būt skarbs savos izteicienos treniņos un spēļu laikā, esot netaisnīga attieksme pret spēlētājiem u.tml. Taču ar šādām vēstulēm tādas lietas nerisina.

Skaidrs, ka Jagodinska konflikts kļuva par ieganstu iejaukties komandas lietās cilvēkiem no malas. Ar kādu nolūku? Romānu Bezzubovu pazīstu vēl kopš laika, kad viņš bijaspēlētājs (labs spēlētājs!) „Jūrmala-VV” un Rīgas „Daugava” rindās, mums ir labas attiecības un būs jāpajautā, kad satikšu.

Negrasos veikt izmeklēšanu un vēl jo vairāk nostāties vienā vai otrā pusē, taču pieredze liecina, ka tamlīdzīgu „komandas vēstuļu” rakstīšana un spēlētāju kūdīšana uz to parakstīšanu nenoved ne pie kā laba. Savukārt iesaistītie spēlētāji visbiežāk ir ķīlnieku lomā.

Valmieriešiem pašiem jātiek galā ar problēmām un izskatās, ka viņi to izdarīs, jo uz spēli ar čempionu komanda laukumā izgāja tajā dienā iespējami labākajā sastāvā un aizvadīja pret „Riga FC” labu spēli. Valmieriešiem pat bija vairāk un labākas iespējas gūt vārtus (atcerēsimies kaut vai Tolu iespēju otrā puslaika sākumā), taču visu izšķīra Nkololo sitiens – 1:0 rīdzinieku labā.

Valmierai trūka vārtsarga Vladislava Lazareva, kura acīmredzot komandā vairs arī nebūs, droši vien nebūs arī Alekseja Grjaznova, redzēsim, kas būs ar Samatu Sarsenovu. Skaidrs, ka nebūs Jagodinska. Toties virslīgā debitēja 20 gadus vecais vārtsargs Rūdolfs Soloha (8 spēles Latvijas U19 izlasē), jo ukrainis Andrijs Kožuhars pēc savainojuma vēl nebija gatavs spēlēt. Soloha gandrīz četrus gadus bija slavenā angļu „Nottingham Forest” akadēmijā (klubs 1978.gadā bija Anglijas čempions, bet 1979.un 1980.gada ieguva UEFA Čempionu kausu, tad bija noslīdējis līdz 3.līgai, bet šogad Championship turnīrā finišēja 7.vietā un tikai sliktākas vārtu starpības dēļ – par vieniem vārtiem! – netika paspēkoties par iekļūšanu Premjerlīgā). Pērn Valmieras komandas vārtos daudziem par atklājumu kļuva Lazarevs (lai viņam, Grjaznovam un Jagodinskim labs karjeras turpinājums!), bet šosezon varbūt par tādu kļūs Soloha?

„Riga FC” guva 8.uzvaru pēc kārtas, bet FK „Valmiera” pārtrūka septiņu nezaudētu spēļu sērijā. Čempioni pēc uzvaras Valmierā kļuva par vienīgajiem līderiem, jo otro zaudējumu čempionātā piedzīvoja RFS un arī spēlē Ventspilī neiztika bez bezkaislībām, taču šoreiz – laukumā un tā malā. Jau pašā spēles sākumā tika noraidīts Lionels Strumija un uz RFS vārtiem tika nozīmēts 11 m soda sitiens – 1:0 FK „Ventspils” labā.

RFS arī mazākumā bija iespējas gūt vārtus, taču puslaika beigās – noraidīts Vjačeslavs Isajevs. Abos gadījumos pārkāpumi bija, bet vai abos bija „pēdējās cerības pārkāpums” vai tāda rupjība, lai uzreiz noraidītu? Ir tomēr vajadzīgi ļoti spēcīgi argumenti, lai spēlētājam uzreiz parādītu sarkano kartīti, bet pirmajā gadījumā Strumijas pārkāpuma brīdī tā nebija droša vārtu gūšanas situācija, jo klāt jau bija vēl viens RFS spēlētājs. Pēc otrā un arī strīdīga tiešā noraidījuma (par to neizpratnē bija pat ventspilnieki) neizturēja nervi RFS galvenajiem trenerim Viktora Moroza asistentam lietuvietim Mariusam Skinderim un noraidījums arī viņam.

Spēli tiesāja mūsu pašreiz labākais tiesnesis Andris Treimanis, nevienā no epizodēm viņš neko neizdomāja, taču vai tik bargi sodi bija atbilstoši situācijai laukumā – tas jau patiešām paliek tikai tiesneša ziņā.

Mēs varam tikai izteikt savu viedokli. Tiesnešiem tagad ir jauns šefs, lai viņš vērtē. Pēc pirmā puslaika – 3:0 FK „Ventspils” labā, turklāt pretiniekam divi noraidījumi un laikam jau tikai likumsakarīgi, ka otro puslaiku RFS sāka bez Tomaša Šimkoviča, Darko Lemajiča, Aleksandra Solovjova un Kuadio... Tā nebija padošanās, tā bija rīcība atbilstoši situācijai.

Divus vārtus RFS izdevās atgūt (otrus – jau kompensācijas laika pēdējās sekundēs), taču – ne izglābties. Ventspilnieki iepriekšējās četrās spēlēs bija guvuši tikai vienus vārtus (pat nevienus, jo pretinieki paši ieraidīja bumbu savos vārtos), bet tagad – uzreiz trīs. Vai maisam gals vaļā? To redzēsim, bet jau tagad skaidrs, ka spēkošanās par 3.vietu kļūst arvien spraigāka.

Uz 3.vietu pakāpās Jūrmalas „Spartaks”, kas ar 2:0 pārspēja FK „Metta”. Spartakieši nav zaudējuši jau 5 spēles pēc kārtas un tagad viņi brauks ciemos pie čempioniem...

FK „Jelgava” ne bez pūlēm pārspēja FK „Tukums 2000/TSS” – 2:1. Tukumniekiem jauns papildinājums un tagad no RFS (Basils, Ogunži un Jonass Skinderis – galvenā trenera asistenta dēls), taču tagad ir cita raize – nepieciešams laiks, kamēr pārveidojamā komanda sāks saprasties.

FK „Liepāja” pagājušajā sezonā zaudēja BFC „Daugavpils” visās četrās spēlēs. Šoreiz - nezaudēja, taču 1:1 diezin vai liepājniekus iepriecina. Viesi noraidījumu dēļ palika bez diviem spēlētājiem (abiem otrie brīdinājumi), taču liepājnieki spēja „izspiest” tikai neizšķirtu (viesi jau 2.minūtē izvirzījās vadībā). Liepājas komanda atkal spēlēja labi, dinamiski, tas bija skatāms futbols, bet... Lai nu kā, bet komanda sāk „atveseļoties” un tas priecē – būs tikai interesantāk.

Un noteikti būs jaunas kaislības.