Zemgales Olimpiskā centra stadionam sestdien piešķirs mūžībā aizgājušā šķēpmetēja Jāņa Lūša vārdu.
Zemgales Olimpiskā centra stadionam svinīgā ceremonijā piešķirs J.Lūša vārdu
Zemgales Olimpiskā centra stadionā Jelgavā sestdien jau astoto reizi norisināsies olimpiskā čempiona Jāņa Lūša kausu izcīņa šķēpmešanā. Šogad pasākums būs īpašs ar to, ka Zemgales Olimpiskā centra stadionam tiks piešķirts Jāņa Lūša vārds.
Olimpiskā čempiona Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā notiek jau kopš 1994.gadā, savukārt kopš 2013.gada sacensības norisinās leģendārā sportista dzimtajā pilsētā Jelgavā. Ierasti sacensības notiek maijā, sportista dzimšanas mēnesī, bet šogad Covid-19 pandēmija ieviesa izmaiņas.
Šī gada 29.aprīlī Lūsis 80 gadu vecumā aizgāja mūžībā. Līdz ar to šis būs pirmais gads, kad sporta leģenda nevarēs pagodināt sacensības ar savu klātbūtni un sportisti pirmo reizi cīnīsies par Jāņa Lūša piemiņas kausiem.
Sacensībās visas dienas garumā šķēpmetēji sacentīsies U-14, U-16, U-18 un U-20 vecuma grupās, kā arī elites grupā.
Tādi vadošie Latvijas šķēpmetēji kā Līna Mūze, Anete Kociņa, Madara Palameika un Zigismunds Sirmais minējuši, ka plāno startēt Jāņa Lūša piemiņas kausu izcīņā.
Sacensības jauniešu vecuma grupās sāksies plkst.11, bet plkst.16 paredzēta sacensību atklāšanas ceremonija, pēc kuras uz starta dosies elites sportisti. Plkst.16.30 sāksies sacensības sievietēm, savukārt sacensības vīriešiem plānotas plkst.18.
Skatītājiem ieeja sacensībās būs bez maksas, un apmeklētājiem būs jāievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
Lūsis ir četru olimpisko spēļu dalībnieks, kā arī triju olimpisko medaļu - zelta, sudraba un bronzas - ieguvējs. Viņš ir četrkārtējs Eiropas čempions, divpadsmitkārtējs PSRS čempions, desmitkārtējs Latvijas čempions un divkārtējs pasaules rekordists šķēpa mešanā.
Pirmoreiz par pasaules rekordistu ar vecā tipa šķēpu Lūsis kļuva 1968.gadā, sacensībās Somijas pilsētā Sārijervi šķēpu jau pirmajā metienā raidot 91,98 metru tālumā un par 26 centimetriem labojot norvēģa Terjes Pedersena sasniegumu.
Arī otro reizi Latvijas šķēpmetējs pasaules rekordu sasniedza pirms olimpiskajām spēlēm, 1972.gadā Stokholmā pasaules rekordu uzlabojot līdz 93,80 metriem. Viņš par 1,10 metriem pārspēja tagadējā Zigismunda Sirmā un Līnas Mūzes trenera Kimo Kinnunena tēva soma Jormas Kinnunena sasniegumu.
Kā vēsta vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis, Lūsis Lūsis šķēpa mešanā startējis 274 reizes un tikai 75 reizes atzina kāda no pretiniekiem pārākumu.
15 reizes Latvijas izcilākajam šķēpmetējam šķēps lidoja tālāk par 90 metru robežu un vēl 147 sacensībās - tālāk par 80 metriem.
1987.gadā Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) savā 75 gadu jubilejā Lūsi atzina par pasaules visu laiku izcilāko šķēpmetēju.
2014.gadā IAAF iekļāva Lūsi IAAF Slavas zālē.
Latvijas šķēpmešanas leģenda bija precējies ar 1960.gada olimpisko čempioni, Eiropas eksčempioni un pasaules eksrekordisti šķēpa mešanā Elvīru Ozoliņu. Dēls Voldemārs Lūsis arī kļuva par šķēpmetēju un 2000.gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā atklāšanas parādē nesa Latvijas karogu.