Kariņš: Rīgas maratona atcelšana nebija politisks lēmums (4)

(Pievienota 6.-8.rindkopa.)

Premjers skaidroja, ka patlaban Latvijā tiek novērots straujš saslimstības ar Covid-19 pieaugums, kā arī pieaug stacionēto pacientu skaits.

Atgādinot piektdien notikušo valdības ārkārtas sēdi, Kariņš uzsvēra, ka epidemiologi ieteica samazināt pieļaujamo cilvēku skaitu ārā un iekštelpās notiekošos pasākumos.

"Maratons plānoja pulcēt 15 000 cilvēku. Tā ir neiedomājama nekonsekvence - ierobežojums ir 1000 cilvēku, bet te būtu kliedzošs izņēmums," pauda politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka maratona atcelšana nebija politisks lēmums. "Tas bija konsekvents lēmums, kas balstījās epidemiologu ieteikumos. Valdība pieņēma vienīgo pareizo lēmumu," uzskata premjers.

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norādīja, ka attiecībā uz Covid-19 ierobežojumiem ir grūti salāgot pretrunīgas lietas - lai ekonomika turpina darboties un lai sabiedrība paliek vesela.

Runājot par lēmumu atcelt Rīgas maratonu, Zakatistovs pauda, ka maratona atcelšanai bija simboliska jeb precedenta vērtība. Situācijā, kad sabiedrība raugās uz publiski notiekošo, piemēram, cik liels skaits cilvēku uzturas veikalā "Depo", ir svarīgi izvairīties no lietām, kas ir vedinošas uz pārgalvību, akcentēja politiķis.

Savukārt "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka atturējās jautājumā par maratona atcelšanu, jo viņš nav epidemiologs un paļaujas uz ekspertu ieteikumu. Ministrs atzina, ka iepriekš trīs reizes valdība ir lēmusi citādāk, nekā iesaka eksperti.

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt "Rimi Rīgas maratonu".

Respektējot valdības lēmumu, 30. "Rimi" Rīgas maratons pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē norisinājās virtuāli.

Iepriekš bija plānots, ka "Rimi" Rīgas maratonā 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startētu vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.