Izpētīts, ka fiziskas aktivitātes Covid-19 slimošanas laikā var neatgriezeniski kaitēt veselībai (9)

TVNET Sports
CopyDraugiem X Whatsapp
Skrējēji (ilustratīvs attēls)
Skrējēji (ilustratīvs attēls) Foto: AP/Scanpix

Sportiskas aktivitātes un fiziska slodze Covid-19 slimības laikā ķermenim nenāk par labu, bet izraisa diametrāli pretēju efektu, liecina ASV sporta ārstu izpētītais.

Ļoti bieži aktīvi dzīvesveida piekritēji un profesionāli sportisti turpina veikt fiziskus vingrinājumus arī laikā, kad piemeklējis kāds rudens vīruss. Parasti fiziskas aktivitātes veicina asins cirkulāciju un ļauj no izvadīt dažādus toksīnus, organismam ātrāk atlabstot.

Tomēr jaunā koronavīrusa izraidītā Covid-19 saslimšana "spēlē pēc citiem noteikumiem", publikācijā portālā "runnersworld.com" uzsvēris Ņujorkas sporta fizioterapeits Džordans Mecls.

"Tas ir pretrunā ar manu personīgo vingrojumu filozofiju, kā arī padomiem, ko saviem klientiem esmu devis vairāk nekā 20 gadus. Covid-19 "spēlē pēc citiem noteikumiem", ja runājam par sportu un fiziskām aktivitātēm," uzsvēris Mecls.

Rakstā atkārtoti uzsvērts, ka vingrojumi un sabalansēta fiziskā slodze ķermenim nāk tikai par labu, uzlabo un nostiprina imūnsistēmu.

Nodarbošanās ar sportu novērš faktorus, kas potenciāli varētu būt bīstami, ja Covid-19 tests izrādās pozitīvs - liekais svars, augsts asinsspiediens un diabēts.

Regulāra fiziskā slodze novēršot iespēju iegūt akūtu respiratorā distresa sindromu jeb ARDS, kas ir potenciāli nāvējoša komplikācija Covid-19 gadījumā.

"Noteikti nekavējoties vērsieties pie sava ģimenes ārsta, ja jums ir elpas trūkums, sāpes krūtīs, paātrināta sirdsdarbība, reiboņi, sāpes muskuļos vai neizskaidrojams nogurums. Pat gadījumā, ja pēkšņi vairs nespējat turēt līdzi saviem treniņu biedriem - tas jau ir sarkanais karogs," paudis Sporta kardioloģijas centra Baltimorā direktors Sunals Makadija.

Fiziskas aktivitātes pat gadījumos, kad Covid-19 izpaužas ar viegliem simptomiem, var būt traumējošas cilvēka sirdij. Var veidoties miokardīts jeb sirds sieniņu iekaisums, kas var novest pie aritmijas vai pat pēkšņas nāves.

Šāds scenārijs var kļūt par realitāti arī gadījumos, kad cilvēkam vispār nav Covid-19 simptomu, bet viņš ir inficējies ar jauno koronavīrusu.

Vācu pētnieki nesen 100 cilvēkiem, kuri nesen bija atlabuši no Covid-19, veica sirds magnētisko rezonansi. 78 no viņiem novērotas sirds strukturālās izmaiņas, bet 60 atklāja miokardītu.

Ārsts Makadija uzsver, ka sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem izmaiņas varētu notikt vēl straujāk un apjomīgāk.

"Manā klientu lokā bija krosfita entuziaste, nesen pārsniegusi 30 gadu vecumu. Kad pandēmija satricināja Ņujorku, viņa arī saslima ar Covid-19. Viņai bija spēcīgs nogurums un nespēks, bet šī sieviete regulāri devās skriet, lai justos labāk. Viņa nomira no sirdstriekas.

Viņa bija jauna, vesela, bez kādām sirdskaitēm. Ar Covid-19 jābūt ļoti uzmanīgiem," rakstā paudis fizioterapeits Mecls.

Vēl viens risks esot arī asins trombi, īpaši dziļo vēnu tromboze. Covid-19 veicinot asins sabiezēšanu un dažādus iekaisumus. Ļoti svarīgi slimošanas laikā esot uzņemt pietiekami daudz šķidruma.

Pēc pozitīva Covid-19 testa saņemšanas vismaz divas nedēļas būtu jāizvairās no sportiskām aktivitātēm un paaugstinātas fiziskās slodzes. Svarīgi gan esot arī izvairīties no ilgstošas sēdēšanas, tāpēc varot doties lēnās pastaigās svaigā gaisā.

Pēc Covid-19 pārslimošanas fiziskās aktivitātes būtu jāatsāk pakāpeniski. Mecls uzsver, ka trīs līdz sešus mēnešus pēc izveseļošanās jāturpina būt ciešā ārsta uzraudzībā, lai nenodarītu sev pāri.

Mecls rekomendē izmantot 50/30/20/10 sistēmu. Tas nozīmē, ka pirmajā nedēļā pēc slimošanas drīkst veikt 50% no savas ierastās fiziskās slodzes, katrā nākamajā nedēļā to palielinot. Otrajā nedēļā ierasto slodzi jau var samazināt tikai par 30%, trešajā - par 20%, bet ceturtajā par desmitdaļu.

Komentāri (9)CopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu