Apinis: Sidnejas paralimpiskajās spēlēs medaļu izcīnīju pēc protesta un atkārtotas medicīniskās pārbaudes

Sidnejas paralimpiskajās spēlēs 2000.gadā Latvija izcīnīja pirmās trīs medaļas šajā forumā - trīs bronzas godalgas. Divas no tām bija Aigara Apiņa kontā F52 grupā - lodes grūšanā un diska mešanā, bet vienu izcīnīja Armands Ližbovskis F13 grupā tāllēkšanā.

Par pirmo Latvijas medaļnieku kļuva Apinis diska mešanā, 23.oktobrī rīku raidot 15 metru un 12 centimetru tālumā.

"Ļoti labi atceros Sidnejas spēles," par piedzīvoto pirms 20 gadiem saka Apinis. "Pēc diska mešanas sacensībām tika iesniegts protests, ka es neatbilstu F52 medicīnas grupai. Nākamajā dienā ar dakteri Pāvelu Metafinu izgājām pārbaudi."

Viņš atceras, ka apbalvošana pēc sacensībām diska mešanā bija paredzēta tajā pašā vakarā vai nākamajā rītā, taču nākamajā dienā no rīta sportistam bija jādodas uz pārbaudi pie ārstiem.

Teorētiski varēja būt tā, ka Latvijas sportistu nemaz nelaistu paralimpiskajās arēnās, jo tolaik veselības grupu noteica (apstiprināja) uz vietas. Varēja sanākt, ka sportists aizlido uz sacensībām, pie kurām viņu nepielaiž, jo viņš neatbilst veselības grupai.

"Pirmo reizi biju paralimpiskajās spēlēs, pirmo reizi biju tik lielā tusiņā," smaida Apinis. "Kad notika diska mešanas sacensības, varēja būt aizpildīta puse stadiona, bet spēļu atklāšanās un noslēgumā bija pilns stadions. Toreiz daudz skatītāju mūsu sacensībās ietvēra pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti un bērnus."

Apinis saka, ka sajūtas pēc medaļas izcīnīšanas viņš joprojām neņemas aprakstīt. Tās ir neatkārtojamas. Viņš saka, ka starts un sasniegtais rezultāts Sidnejā nebija grūtākais medaļas izcīnīšanā.

"Grūtākais bija "piecelties" pēc gūtās traumas, sākt darboties, tikt līdz braukšanai," stāsta Apinis. Vajadzēja saprast, kā sportot, - inventāra nebija, zināšanu nebija. Paldies trenerim Aldim Šūpolniekam, kurš mani iedvesmoja sportošanai. Esmu viens no nedaudziem sportistiem, kuri visu karjeru iztikuši ar vienu treneri."

Lidojot uz Sidneju, nebija nekādas saprašanas par to, ko var izdarīt citi sportisti, jo informatīva telpa internetā vēl nebija tik attīstīta, kā tas ir mūsdienās. Turklāt uzreiz jālido tik tālu. "Tumša bilde," pirms došanās uz Austrāliju sportists bija neziņā.

Apinis nezināja konkurentu rezultātus, bet cerēja uz vietu pirmajā sešiniekā - gan diskā, gan lodē, kur viņš vēlāk arī tika pie bronzas medaļas.

"Biju "jauns gurķis" un nemaz nezināju, ko var sagaidīt no konkurentiem," saka sportists. "Tomēr uz augstāku vietu cerēju tieši diska mešanā, jo lodes grūšanā rezultāti nebija tik stabili, kaut arī Latvijas sacensībās, kas toreiz vēl bija iespējams, biju izpildījis spēļu normatīvu."

Sasniegtais rezultāts Sidnejā - 15,12 metri - nav bijis nekas izcils, jo Latvijā sportists disku tika raidījis arī tuvu 17 metru robežai.

Pēc apbalvošanas ceremonijas Apinis ar medaļu kaklā ilgi nav laists projām, jo autogrāfu tīkotāji, kuru vidū bija daudz bērnu, nelaida un nelaida prom. Tik lielu ažiotāžu Latvijas sportists juta pirmo reizi.

Lodes grūšanā jau stress lielajā arēnā bija mazāks, stimuls labi nostartēt un pārliecība par saviem spēkiem - lielāki.

Apinis paralimpiskajās spēlēs izcīnījis četras zelta, pa divām sudraba un bronzas medaļām.