Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Valdība atbalsta vēl 1,37 miljonu novirzīšanu sporta nozarei

Premjers Krišjānis Kariņš.
Premjers Krišjānis Kariņš. Foto: Valsts kanceleja

Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos rīkojumus par 1 379 486 eiro pārdali, lai nodrošinātu šo līdzekļu tālāku novirzīšanu IZM prioritārā pasākuma "Valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana nemainīgā līmenī" daļējai īstenošanai 2021.gadā.

Šie līdzekļi rasti 808 484 eiro apmērā no apakšprogrammas "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem", 327 699 eiro apmērā no apakšprogrammas "Augstas klases sasniegumu sports", 188 303 eiro apmērā no apakšprogrammas "Sporta federācijas un sporta pasākumi" un 55 000 eiro apmērā no apakšprogrammas "Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā".

Vienlaikus visi pārdalītie līdzekļi 1,37 miljonu eiro apmērā no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks piešķirti IZM pārskaitīšanai Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) valsts galvoto aizdevuma atmaksai, tai skaitā 385 985 eiro Liepājas Olimpiskā centra projekta īstenošanai saņemtā valsts galvotā aizdevuma 2021.gada maksājuma atmaksai un 993 501 eiro Daugavpils Olimpiskā centra attīstības projekta, Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā projekta, Zemgales Olimpiskā centra attīstības projekta, projekta "Olimpiskā centra "Ventspils" infrastruktūras attīstība periodā no 2011.-2013.gadam" un Olimpiskā centra "Ventspils" attīstības projekta "Ventspils peldbaseina rekonstrukcija" īstenošanai, kā arī Olimpiskā centra "Ventspils" attīstības projekta "Ventspils peldbaseina rekonstrukcija" pabeigšanai saņemto valsts galvoto aizdevumu 2021.gada maksājuma daļējai atmaksai.

Tādejādi IZM uzsver, ka rīkojuma projektiem nav tieša ietekme uz budžeta ieņēmumiem vai izdevumiem.

IZM ieskatā valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanu nemainīgā līmenī var klasificēt kā valstiski īpaši nozīmīgu pasākumu, jo tas ļaus nodrošināt plānveidīgu sportistu gatavošanu un dalību sporta sacensībās, kā arī nodrošināt plānveidīgu darbu sporta attīstības veicināšanai.

Tāpat tiek uzskatīts, ka tas mazinās risku, ka 2021.gadā Latvijas sportisti un komandu sporta spēļu izlases būs jāatsauc no dalības starptautiskajās sporta sacensībās, kurās tiesības startēt sportists/komanda ieguvušas 2019. vai 2020.gadā, kā rezultātā attiecīgi netiks apdraudēta arī iepriekšējos gados ieguldīto līdzekļu lietderība un efektivitāte.

Vienlaikus IZM akcentē, ka tādējādi tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 1 379 486 eiro apmērā, kurus, iesniedzot attiecīgus fiskāli neitrālus priekšlikumus likumprojekta "Par valsts budžetu 2021.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, ir iespējams iekšēji pārdalīt uz citām 2021.gada IZM budžeta programmas "Sports" apakšprogrammām.

IZM plāno pašas budžetā ietaupītos līdzekļus 1 379 486 eiro apmērā novirzīt nākamā gada budžetā vairākām sporta programmām, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

IZM piedāvāja risinājumu no tās ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt 1,37 miljonus eiro nākamā gada budžetam, proti, programmām "Sporta federācijas un sporta pasākumi" 275 000 eiro, "Dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai" - 139 189 eiro, "Augstas klases sasniegumu sports" - 875 252 eiro un dotāciju biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai 90 045 eiro apmērā.

Kopumā Severs atzīmēja, ka budžeta pozīcijas dramatiski samazinās 2021.gadā, bet tas daļēji skaidrojams ar iepriekš Saeimā pieņemto lēmumu trīs gadu garumā atbalstīt sporta nozari, kas beidzas 2020.gadā.

IZM Sporta departamenta direktors uzsvēra, ka ministrija vasarā budžeta plānošanā iesniedza savus prioritāros pasākumus, un pirmā prioritāte papildus pedagogu atalgojumam bija tieši valsts sporta budžeta pamatfinansējuma nodrošināšana nemainīgā līmenī. Diemžēl, ņemot vērā ārējos apstākļus un valdības prioritātes kopumā, šis pieprasījums netika atbalstīts, teica Severs.

Severs arī norādīja, ka radītais līdzekļu apmērs no IZM budžeta daļēji risina problēmu tikai nākamajam gadam, bet nerisina tālākajos gados. IZM ir aprēķinājusi, ka aizvien valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanai nemainīgā līmenī turpmāk papildus nepieciešami 2,8 miljoni eiro.

Tāpat bez risinājuma šobrīd paliekot jautājums par nepietiekamo finansējumu nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā 2021.gadā un turpmāk, kur vidēji būtu nepieciešami 2,4 miljoni eiro, bet budžetā paredzēti tikai 242 415 eiro.

Vienlaikus Severs minēja, ka IZM plāno risinājumu 2020.gada nogalē bobsleja un kamaniņu trasē "Sigulda" paredzēto tradicionālo starptautisko sporta sacensību norisei Pasaules kausa posma kamaniņu sportā, Pasaules kausa posmu bobslejā divniekiem un skeletonā un Eiropas kausa posma bobslejā divniekiem un skeletonā organizēšanai, piešķirot valsts līdzfinansējumu 385 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka sportam atvēlētais valsts budžeta finansējums nākamajam gadam varētu sarukt par 5,96 miljoniem eiro, paredz 2021.gada budžeta projekts, tomēr IZM veiktā pārdale ieviestu korekcijas nepieciešamā finansējuma apjomā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu