LKSSA izpilddirektors Gorkšs: Pašlaik izskatās, ka process ir sākts no otra gala

Kaspars Gorkšs FOTO: Latvijas Futbola federācija

Spēkā esošā sporta finansēšanas sistēma ir jāmaina, uzlabojot pārvaldības principus un pārskatot iesaistīto institūciju administratīvo tēriņu īpatsvaru, vispirms vienojoties par mērķiem un prioritātēm, lai finansēšanas modelis un kritēriji būtu to izpildes instruments, uzsver Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektors Kaspars Gorkšs.

Gorkšs aicina sakārtot finansēšanas modeli, uzlabojot pārvaldību, padarot to caurspīdīgāku, analizējot administratīvos izdevumus un ieviešot noteiktu pārskatu sistēmu, kas būtu saistoša ne tikai sporta sabiedrību pārstāvošajām organizācijām, bet arī finansējuma gala saņēmējiem - konkrētu sporta veidu federācijām, savienībām un citiem.

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē, kuru sasauca pēc LKSSA un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) iniciatīvas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2021.gadam projektu un tajā noteiktās prioritātes, prioritāro sporta veidu noteikšanas procesu un iespējamos prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijus.

Asociācijā norāda, ka sēdē tika plaši runāts par esošo sporta finansēšanas modeli, taču atbildes tā arī netika rastas par to, kā tad tiks noteikti prioritārie sporta veidi, un ko tieši tas dos gan sporta nozarei, gan pašiem sportotājiem.

IZM sēdē norādīja, ka pašlaik tiek veikts ministrijas pasūtīts pētījums par sporta finansēšanas modeli un prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, kurš noslēgsies nākamā gada pirmajā pusē.

"Viens no tikšanās būtiskākajiem aspektiem, kā dēļ gan LKSSA, gan LSFP aicināja sasaukt šo sēdi, bija saprast, kā ir plānots noteikt prioritāros sporta veidus un kādi būs sagaidāmie ieguvumi. Pašlaik gan izskatās, ka process ir sākts no otra gala - ar finansējuma modeļa un kritēriju jautājumiem, kaut gan tiem kā instrumentiem vajadzētu būt pakārtotiem "lielajai bildei". Par to, savukārt, jāvienojas gan politiķiem, gan sporta sabiedrībai kopā," atklāj Gorkšs.

Pēc LKSSA izpilddirektora paustā, varot nojaust, ka IZM cenšas mērķa jautājumu risināt ar Sporta politikas pamatnostādnēm, taču arī tur esot saskatāmas pretrunas.

Pašlaik publicētajā redakcijā kā trīs galvenie sporta politikas galvenie virzieni definēti - bērnu un jauniešu sports, tautas sports un augstu sasniegumu sports, prioritāti nosakot pirmajam. "Tātad, uzsvars ir uz masveidīgumu, lai iespējami vairāk cilvēku iesaistītos fiziski aktīvā dzīves veidā, tam būtu jānozīmē, ka arī naudai un tās pārdales kritērijiem vajadzētu atbalstīt tieši šo masveidību," norāda LKSSA izpilddirektors.

Viņš arī piebilst, ka dokumentā definētie sporta politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji neliecinot, ka tie atbalstītu iepriekš minēto prioritāti, proti, masveidīgumu, bet gan drīzāk profesionālo sportu.

"Sports ir daudz vairāk nekā finansējums, infrastruktūra vai piedalīšanās sacensībās,"

paudis Gorkšs, piebilstot, ka, piemēram, fiziski aktīvs dzīvesveids kā nācijas veselības stūrakmens, sakārtota sporta izglītības sistēma un politikas veidošana sekmē gan kustīgu dzīvesveidu, gan augstu sasniegumu sportu.

Asociācijā uzsver, ka LKSSA jau līdz šim ir aktīvi iesaistījusies nozares politikas veidošanā un plāno to darīt arī turpmāk. LKSSA plāno iesniegt savus priekšlikumus gan Sporta politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kā arī finansēšanas pārvaldības modeļa uzlabošanai atbilstoši IZM noteiktajam termiņam, proti, līdz 2021.gada 7.janvārim.

IZM ir izstrādājusi septiņus kritērijus prioritāro sporta veidu noteikšanai, kur katram ir sava metodika, otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Pirmais no kritērijiem ir "Sasniegumi". Šajā jomā, IZM ieskatā, būtu svarīgi sportistu un komandu sasniegumi sporta veidā pieaugušo līmenī, vienlaikus sasaistot sasniegumu ar sporta veida prestižu pasaulē un interesi par sporta veidu Latvijā. Kā otrs kritērijs noteikts "Nākotnes potenciāls", kurā noteicošais būtu sportistu un komandu sasniegumi jauniešu un junioru līmenī.

Trešais kritērijs ir "Jaunatne", kur loma ir iesaistīto jauniešu skaitam sporta veidā Latvijā. Ceturtais kritērijs ir "Masveidība", kur noteicošais ir sportistu skaits, kas nodarbojas ar sporta veidu. Pie šī punkta Severs atzīmēja, ka nepieciešams diskutēt par sportistu licencēšanas ieviešanu visās sporta federācijās, lai precīzi uzskaitītu sportistu skaitu.

Šobrīd problēma esot sportistu skaita reģistrēšanā, jo federācijām ir atšķirīgi uzskaites kritēriji. IZM ieskatā, sportistu licencēšana būtu vienots veids, kā uzskaitīt sportistus un iegūt objektīvus datus.

Piektais kritērijs ir "Sacensības Latvijā", kur svarīgs būtu federāciju darbības izvērtējums, bet sestajā kritērijā - "Vienlīdzība" - loma būtu abu dzimumu pārstāvniecībai un vienlīdzīgām iespējām sporta veidā. Pēdējais jeb septītais kritērijs ir "Pieejamība", kas aplūko sporta veidam nepieciešamo infrastruktūru, sporta klubu darbību reģionos un citus aspektus.

Severs norādīja, ka 18.decembrī gaidāmi sākotnējie rezultāti no pasūtītā pētījuma, kurā būs izvērtējums un pirmā līmeņa ekspertīze par datu objektivitāti. Janvārī būšot pirmie priekšlikumi par to, kas šai kritēriju sistēmā jāmaina. Tālāk līdz 26.februārim IZM gaida kritērija - "Prestižs" - analīzi un tajā iekļaujamo informāciju.

Plānotā finansējuma modeļa projektu atbilstoši izstrādātajiem priekšlikumiem IZM sagaida līdz 2021.gada 31.martam.

Uz augšu
Back