Daugaviņš par KHL sezonu, Balcera pārcelšanos un Rīga/Minska pasaules čempionātu (4)

CopyDraugiem X Whatsapp

Patlaban 32 gadus vecais Kaspars Daugaviņš aizvada savā karjerā individuāli labāko karjeru Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). TVNET aicināja Latvijas hokeja izlases kapteini uz nelielu sarunu par aktuālajām tēmām.

Daugaviņš šosezon KHL čempionātā 44 spēlēs sakrājis 41 rezultativitātes punktu (15 vārti + 26 piespēles) un lietderības koeficientu +10. Viņš ir otrais rezultatīvākais spēlētājs Maskavas apgabala Podoļskas "Vitjaz" komandā aiz kanādieša Džastina Denforta, kuram ir 42 punkti (16+26).

Šosezon starp KHL uzbrucējiem Daugaviņam ir otrais lielākais spēles laiks ar vidēji mačā laukumā pavadītām 20 minūtēm un 59 sekundēm. Vairāk spēlējis vienīgi soms Sakari Maninens no Ufas "Salavat Julajev" (21:18). Daugaviņš šobrīd ir arī starp Top 10 rezultatīvākajiem sezonas spēlētājiem. 

Tev aplikācijā, kuru šobrīd izmantojam saziņai, ir fotogrāfija, kurā tu esi redzams ar NBA kluba Hjūstonas "Rockets" kreklu. Tas ir Džeimsa Hārdena?

Tas bija kāda cita spēlētāja krekls. Fotogrāfija uzņemta jau sen - 2011. gadā. Mēs tolaik spēlējām AHL finālu Hjūstonā, tāpēc nopirku kreklu. Neatceros gan, kura spēlētāja. Tas bija laiks, kad Jao Mins tur spēlēja, tas varētu būt viņa krekls.

Tev izdevies atkārtot savas karjeras KHL sezonas rezultativitātes rekordu [saruna notika pirms rekords tika pārspēts]. Otro sezonu esi sakrājis 40 punktus. Pats tam pievērs uzmanību jeb tas ir sporta žurnālistu un fanu lauciņš?

Nevarētu teikt, ka tam nepievēršu uzmanību. Tas tomēr ir mans darbs. Statistika tomēr ir viens no rādītājiem, kā iegūt sev jaunu darba līgumu nākošajam gadam. Protams, ka tas ir patīkami. Katru sezonu sev lieku mērķi uzlabot sniegumu. Cerams, ka tas izdosies arī šogad.

Iepriekšējo reizi tevi zvanīju starpsezonā. Tev bija sarežģījumi dabūt darba vīzu, lai dotos uz Krieviju. Šķiet, ka komandai pievienojies laikā, kad treniņnometne jau bija sākusies.

Atbraucu kādas divas nedēļas vēlāk, varbūt 10 dienas pēc treniņnometnes sākuma. Bija jāsagaida no Krievijas puses atļauja šķērsot robežu. Bet tas nekas, čaļi tāpat trenējās režīmā ar pusslodzi Covid-19 dēļ, jo tolaik daudzi slimoja.

Kaspars Daugaviņš (centrā) ar komandas biedriem
Kaspars Daugaviņš (centrā) ar komandas biedriem Foto: hcvityaz.ru

Kā tu ar maiņas partneriem esi saspēlējies? (Daugaviņš spēlē pirmajā uzbrucēju virknējumā kopā ar kanādieti Džastinu Denfortu un zviedru Matiasu Tedenbiju).

Protams, liels paldies ir jāsaka viņiem, ka šosezon man veidojas laba statistika. Viņi ir ideāli hokejisti, ar kuriem man spēlēt kopā. Mums ir izveidojusies laba saikne. Viņi ir jauni un ātri džeki. Es vairāk piespēlēju, bet viņi gūst vārtus. Piespēļu man karjerā allaž bijis vairāk nekā vārtu. Šogad ir liels plus, ka varu izmantot manu partneru ātruma priekšrocības. Viņi ir super ātri hokejisti. Bieži vien man nekas daudz nav jāizdomā, vienkārši ripa ir jāpamet aiz pretinieku aizsargiem, un partneri viņus vienkārši apskrien un izveido bīstamus momentus.

Sezonas sākumā kādu brīdi biji pat KHL rezultatīvākais spēlētājs [šobrīd dalītā 8. pozīcijā]. Biji fiziski labāk sagatavojies sezonai nekā citi?

Droši vien daudziem sezonas sākums bija saraustīts Covid-19 dēļ. Man pagaidām ir izdevies izvairīties no saslimšanas ar koronavīrusu. Līdz ar to tas neiedzina nekādus robus sagatavošanās posmā. Varbūt tas savā ziņā kādu lomu nospēlēja. Arī vasarā ieguldītais darbs, kamēr biju mājās, noteikti atmaksājās. Darbs vasarā, fiziskā kondīcija un maiņas partneri - šie faktori kopā labi salikās.

Mēdz būt tā, ka lielie klubi sezonas gaitā piesaista kādu labu spēlētāju no vājākām komandām. Bija iespējas pārcelties uz spēcīgāku komandu?

Pāreju periods noslēdzās 27. decembrī. Ne ar vienu neesmu runājis, koncentrējos savai spēlei. Aģents nezvanīja šādā jautājumā, līdz ar to interese arī droši vien nebija. Nav jau viegli, jo Covid-19 ir iedzinis robus katrā komandā. Ir daudz spēlētāju uz vienu vietu. Nav tā, ka tagad komandas daudz ko maina sastāvos. Arī budžeti tomēr ir ierobežotāki. Jākoncentrējas savai spēlei savā komandā. Mums priekšā vēl ir diezgan daudz svarīgu spēļu. Mums ir jācenšas iekļūt "play-off".

Tavuprāt, kura komanda šajos grūtajos apstākļos rāda labāko sniegumu, kura ir stabilākā KHL?

Tās pašas komandas, kas katru gadu ir starp favorītēm - Sanktpēterburgas SKA, Maskavas CSKA, Jaroslavļas "Lokomotiv", Kazaņas "Ak Bars", Omskas "Avangard". Vadošās komandas ir un paliek vadošās. Pārējie cīnās par izdzīvošanu. 

Sākusies NHL sezona. Dienu sāc ar spēļu rezultātu apskatīšanu?

Droši vien daudzi gaidīja NHL sezonas sākumu. No rīta, kamēr nav īsti ko darīt, var apskatīties spēļu spilgtākās epizodes. Forši, ka sezona sākās. Labi, ka šajos Covid-19 apstākļos sports vispār notiek, ka nav izmiris pavisam.

Varbūt pāragri spriest par favorītiem, vai tomēr vari kādu izcelt? Čempione Tampabejas "Lightning" vājāka nav kļuvusi, vienīgi no sastāva traumas dēļ izkritis Ņikita Kučerovs, bet ierindā ir Stīvens Stemkoss.

Tampabeja noteikti būs starp favorītēm. Toronto ["Maple Leafs"] ir lieliska jauna komanda. Vienīgi Toronto ir viens liels mīnuss, ka pēc vienas sliktas spēles žurnālisti medijos var sacelt tādu burbuli... Tur ir grūti spēlēt. Ap komandu ir baigais haips [ažiotāža]. Pie mazākajām neveiksmēm vienmēr sāk meklēt vainīgos, un tas vienmēr iespaido komandas spēli. Tāpēc es viņus pie favorītiem nepieskaitu. Bostona ["Bruins"] un Vašingtona ["Capitals"] varētu labi nospēlēt. Vašingtona starpsezonā piesaistīja Bostonas ilggadējo kapteini Zdeno Haru, kas būs labs papildinājums komandai. Tomēr, kā jau tas ir pierādījies, NHL jebkura komanda var uzvarēt - tur ir pavisam cits līmenis. Tampabeja noteikti būs starp favorītiem, klubs ir izveidots spēcīgs visās pozīcijās. 

Daudzi par favorītiem uzskata Kolorādo "Avalanche"...

Es kaut kā iepriekšējos gados neesmu tik daudz sekojis līdzi Rietumu konferencei, vairāk uzmanības pievēršu Austrumu komandām, kur arī spēlēja visi mūsējie. Arī pats, kad spēlēju NHL, vairāk sekoju Austrumu konferencei.

Lai mazinātu ceļošanu, šosezon komandas regulāro sezonu aizvadīs jaunā formātā - spēlējot četrās divīzijās...

Citreiz kaut kas jauns nāk par labu. Tiem, kuri vairākus gadus spēlē NHL, tas varētu būt interesantāk. Nebūs vairs ikgadējā rutīna. Nākamsezon varbūt viss atgriezīsies vecajās sliedēs un arī būs forši. Domāju, ka šis jaunais formāts būs interesants arī skatītājiem. Kanādā tas būs liels notikums. Tagad katra spēle būs "Hockey Night in Canada".

Rūdolfs Balcers tika izsviests no Otavas "Senators". Ģenerālmenedžeris pateica, ka viņiem esot labāki spēlētāji. Tev arī šķiet, ka klubs nedeva pietiekami daudz iespēju, par agru zaudēja ticību viņam?

Domāju, ka viņi vispār viņam neticēja. Jau atbraucot uz komandu, viņš sevi bija pierādījis kā labu un rezultatīvu spēlētāju gan pasaules čempionātā, gan AHL. Nešķita, ka viņi gaidīja, ka viņš būs pirmās komandas vilcējspēks. Tomēr viss notiek uz labu. Komanda, kas viņu draftēja un iepriekš aizmainīja, dabūja viņu atpakaļ par brīvu. Domāju, ka Sanhosē ["Sharks"] saista diezgan augstas cerības ar viņu. Kad viņu mainīja prom, viņš darījumā bija vērtība. Ja tevi iesaista maiņas darījumā, tad tu esi kaut kā vērts. Tas ir liels plus, ka viņu piesaistīja tieši Sanhosē.

Pašam atceroties pavadīto laiku Otavā, tevi arī pietiekami nenovērtēja vai tev deva pietiekami daudz iespēju? Tu gan biji tur ilgāku laiku.

Par to pat negribas domāt. Man bija iespēja spēlēt un pierādīt sevi. Kad man uzticējās, tad arī spēle izdevās. Kad mazāk uzticējās, tad jebkurš spēlētājs sāk sevī meklēt kādu vainu. Jābūt pareizajā vietā un pareizajā laikā. Man bija iespējas, es nevaru sūdzēties. Protams, bija grūti, es gadiem tur cīnījos, lai sevi pierādītu. Cerēju, ka būšu tur joprojām, bet redziet, kā notiek. Otava laikam nav tā īstā komanda latviešiem.

Laikam jau ir tā, ka daudziem fiziskie un tehniskie dotumi ir augstā līmenī, bet svarīga ir psiholoģiskā sagatavotība, kā arī jāizpelnās treneru un menedžmenta uzticība...

Protams. Mani jau arī pēc tam veiveros [atteikumu sarakstā] savāca Bostonas "Bruins" ģenerālmenedžeris [Pīters Čiarelli], kurš mani draftēja Otavā. Viņš mani atcerējās un iedeva man iespēju. Tas ir bizness. Citreiz tur ir maz saistības ar sportu vai loģiku.

Negribu bērt sāli brūcēs, tomēr reizēm viens precīzs metiens var izmainīt karjeru...

Protams, katrs gols var izmainīt karjeru, it sevišķi Stenlija kausa finālā spēles trešajā papildlaikā. Ja izcīnītu kausu, tad varbūt vēl spēlētu NHL. Tomēr par to baigi nepārdzīvoju. Pēc karjeras apsēžoties un padomājot, iespējams, atgriešanās Eiropā būs bijis pareizākais solis, kādu spēru.

Es tagad daudz vairāk gūstu baudu no hokeja nekā Ziemeļamerikā, spēlējot pa trim četrām minūtēm spēlē, darot melno darbu. Tolaik sāku palikt jau par robotu.

Te es daru to, kāpēc vispār sāku spēlēt hokeju - būt komandas līderim. Tas mani bērnībā vispār aizveda uz hokeju.

Latvijas valstsvīri (premjerministrs Krišjānis Kariņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs) uzsver, ka pasaules hokeja čempionāta rīkošana Minskā nav pieļaujama. Kā no spēlētāja perspektīvas tu raugies uz notiekošo saistībā ar 2021. gada pasaules čempionātu, kas paredzēts Rīgā un Minskā?

Tā ir politika. No sportiskā viedokļa ir izlemts, ka čempionātu rīkos divās pilsētās - Rīgā un Minskā. Tas būtu ideālais variants, pie kā arī būtu jāpieturas. Ja katrs politiķis sāks teikt, ko vajag un ko nevajag darīt, tad mēs drīz neko vairs nevarēsim. Piemēram, nevarēsim braukt uz ASV, jo Donalds Tramps tur izpaužas (smejas). Vecais teiciens - nevajag politiku jaukt ar sportu. Ceru, ka pasaules čempionāts notiks kā plānots gan Rīgā, gan Minskā. Un ka tas notiks ar skatītāju klātbūtni.

Man kā sportistam pasaules čempionāts vienmēr ir bijis liels notikums.

Fanot klātienē brauc mamma, tētis, sieva, bērni un citi tuvinieki. Jā, ir jautājums, vai ir vērts rīkot pasaules čempionātu bez skatītājiem? Tā tiek pazaudēts sportiskais princips. 

Cik esmu dzirdējis baumu līmenī, IIHF ar lēmumu vilcinās, jo Baltkrievija piedāvā čempionātu rīkot viena, uzņemot abas grupas, jo tur drīkst nākt skatītāji. Viņiem laikam Covid-19 noteikumi ir pie vienas vietas. Varbūt tāpēc vilcinās pieņemt kādus lēmumus. Es gan neticu, ka Rīgā varēs spēlēt ar skatītājiem tribīnēs, kaut gan es ļoti ceru, ka drīkstēs. Skatoties, kas notiek pasaulē - diezin vai. Tie visi ir grūti lēmumi, un man kā sportistam ir grūti tos komentēt.

Esmu gatavs spēlēt, pārstāvēt savu valsti pasaules čempionātā, ideālajā variantā skatītāju priekšā.

Būtu rūgtuma sajūta, ja čempionāts nenotiktu Rīgā. Ja ne šogad, tad nākamgad Rīgā jābūt čempionātam. Redzēsim, kas tiks izlemts. Kā vienmēr, mums spēlētājiem jau vismazāk prasīs viedokli.

---

Komentāri (4)CopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu