Sporta nozares asociācija: Veselības ministrijas virzītais plāns nozīmēs lēnu nāvi sportam (4)

Asociācija aicinās valdību pārskatīt šo piesardzības pasākumu mazināšanas shēmu un vadīties pēc Igaunijas un citu valstu pieredzes, lemjot par sporta nozares likteni.

"Mēs redzam, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 mazinās no nedēļas uz nedēļu, salīdzinot ar pērnā gada novembri un decembri. Decembrī aizliedzot nozarei strādāt, valdība teica, lai izturam stingrākos aizliegumus kādu mēnesi un sagaidām saslimstības rādītāju stabilizēšanos - tas ļaus sporta klubiem strādāt ierobežotos apstākļos, kā bija līdz tam. Pagājis pusotrs mēnesis, rādītāji krītas, bet mēs redzam, ka valdība rīkojas pilnīgi pretēji, sakot, ka sports varēs notikt tikai tad, kad Latvijā vairs nebūs gandrīz neviena saslimušā. Jāmin, ka daudzviet Eiropā ar līdzīgiem rādītājiem sporta klubi var strādāt – tā nav tikai mūsu iegriba, bet sports ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības veselīgumam un psiholoģiskajai noturībai, vienlaikus tā ir darba vieta treneriem," skaidro asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Jānorāda, ka epidemiologu ieskatā situācija joprojām ir bīstama. Kā TVNET jau ziņoja, dati par pēdējām septiņām dienām liecina, ka saslimstība ar Covid-19 atkal pieaug, žurnālistiem sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Asociācija gan norāda, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, taču uzsver, ka sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukumu. Citas valstis nozares darbības pārtraukšanu izvēlas tikai kā īslaicīgu risinājumu ātra mērķa sasniegšanai. 

Ja rezultāts netiek sasniegts, tad ir jāmeklē ilgtspējīgāki risinājumi, lai nozare varētu eksistēt un vienlaikus ievērot augstus epidemioloģiskos drošības pasākumus,

uzskata asociācija.

Kā veiksmīgu piemēru asociācija min Igauniju, kurai ir līdzīgi saslimstības kumulatīvie rādītāji, bet tā ir skaidri pateikusi, ka ierobežojumu politikai ir jāiet soli solī ar ekonomikas dzīvotspēju, tostarp jāļauj darboties sporta klubiem.

"Mēs šobrīd konsultējamies ar citu valstu sporta asociācijām, lai ņemtu par pamatu to pieredzi un izstrādātu racionālus risinājumus – piemēram, kā nodrošināt augstus epidemioloģiskās drošības pasākumus atbilstoši atšķirīgiem saslimstības rādītājiem.

Uzskatām, ka katrai nozarei ir jāizstrādā savs luksofora princips. Mums ir jāiemācās ilgstoši sadzīvot ar jauno situāciju, un šī sadzīvošana nedrīkst būt pastāvīga darbības slēgšana," norāda Kuzņecovs.

Asociācija arī uzsver, ka vairāki starptautiski pētījumi norāda, ka sporta klubos ir ļoti neliels ar Covid-19 inficēto personu īpatsvars - no analizētajiem 115 miljoniem apmeklējumu reģistrēto infekcijas gadījumu skaits ir 1,12 uz 100 000 apmeklējumu.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, atzīst, ka nozares apgrozījums 2020. gadā ir samazinājies par 40%. Salīdzinājumam 2019. gadā tas bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā - vairāk nekā 5,3 miljoni eiro.

Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, savukārt sportotāju skaits ir vairāk nekā 125 tūkstoši jeb ceturtā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijā ir apvienojušies tādi nozares dalībnieki kā "Lemon Gym", "MyFitness", "People Fitness", "DCH Studija", "Squad Hour", "FitSpot Gym", "F1 Sporta klubs", "Panatta", "Only Private Gym", "Global Fitness", "SPORTA CENTRS JUGLA", "Siguldas Sporta centrs", "Banana Fitness", "Gym!", "Mūsu Fitness", "Gfitness".