Daugaviņš: Agrāk biju iecienījis šokolādi, bet tagad no tās cenšos atteikties

TVNET Sports
CopyDraugiem X Whatsapp
Kaspars Daugaviņš
Kaspars Daugaviņš Foto: hcvityaz.ru

Sasniedzot 30 gadu vecumu, savu ķermeni ir izdevies labāk iepazīt, intervijā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) mājaslapā atzinis Latvijas hokeja izlases kapteinis un Maskavas apgabala "Vitjaz" komandas uzbrucējs Kaspars Daugaviņš.

32 gadus vecais Daugaviņš pagājušajā sezonā pirmo reizi karjerā KHL regulārajā čempionātā sakrāja 40 rezultativitātes punktus (19 vārti + 21 piespēle), aizvadot 59 spēles Maskavas "Spartak" komandā.

Savukārt šosezon Daugaviņš spēlē vēl rezultatīvāk, 50 mačos Maskavas apgabala "Vitjaz" sastāvā sakrāti 46 punkti (16+30), turklāt tas ir jauns Latvijas hokejistu rekords KHL vēsturē sezonas griezumā.

2010./11. un 2018./19.gada sezonā Rīgas "Dinamo" rindās 44 punktus guva Lauris Dārziņš, bet Miķelim Rēdliham tas pa spēkam bija 2011./12.gada sezonā.

Dārziņš pirmajā reizē 45 spēlēs guva 21 vārtus un veica 23 rezultatīvas piespēles, otrajā reizē 62 mačos viņa kontā 18+26, bet M.Rēdlihs atzīmējās ar 13 precīziem metieniem un 31 rezultatīvu piespēli 54 spēlēs.

"Protams, tas ir patīkami. Katra hokejista mērķis ir spēlēt katru sezonu arvien labāk. Priecājos, ka izdodas iet uz priekšu," par rekorda labojumu sacīja Daugaviņš.

Dārziņš un M.Rēdlihs lielāko daļu KHL karjerā pavadījuši Rīgas "Dinamo". Dārziņš divas sezonās pārstāvēja Kazaņas "Ak Bars" un nepilnu sezonu Čeļabinskas "Traktor", bet M.Rēdlihs divas sezonas nospēlēja Jaroslavļas "Lokomotiv".

Arī Miks Indrašis pēc divām pavadītām sezonām Maskavas "Dinamo" atgriezās Latvijas komandā, savukārt Daugaviņš pēdējo septiņu KHL sezonu laikā spēlējis vairākos Krievijas klubos - Maskavas "Dinamo", Ņižņijnovgorodas "Torpedo", Maskavas "Dinamo" un tagad "Vitjaz".

"Lauris man ir labs draugs. Vasarā kopā pavadām daudz laika, spēlējot golfu. Viņš ir lielisks līderis, viens no tehniskākajiem spēlētājiem, kādus pazīstu. Viņam piemīt neticams miers. Dārziņš var ieturēt pauzi līdz pēdējai sekundei, tas viņu veido par lielu meistaru. Lauris varbūt neskrien ātrumā pa galvu pa kaklu un nespēlē spēka spēli, bet viņš lieliski tiek galā ar ripu," uzskata Daugaviņš.

"Vissvarīgākais ir pierast spēlēt ārzemēs. Piemēram, Dārziņš mājās jūtas labāk. Viņš ir tāds cilvēks. Viņam patīk spēlēt savu fanu priekšā. Dažiem valoda kļūst par problēmu. Miķelis Rēdlihs iepriekš tik labi nerunāja krieviski, varbūt tas viņam traucēja. Man ir vieglāk. Es sāku ceļot pa pasauli 15 gadu vecumā. Spēlēšana ārzemēs man jau ir asinīs. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kurā komandā esi. Lauris nonāca "Ak Bars", kur bija ļoti grūti iekļūt pirmajās divās maiņās," domā Latvijas hokejists.

"Visam ir jāsakrīt, lai būtu laba sezona. Šogad man ir liels spēles laiks, kas, pirmkārt, ir trenera uzticības dēļ. Man jāpateicas arī maniem maiņas partneriem, ar kuriem mums ir laba ķīmija (kanādieti Džastinu Denfortu un zviedru Matiasu Tedenbiju). Visi šie komponenti var būt vienādi gan mājās, gan ārpus Rīgas. "Dinamo" sastāvā spēlēju tikai vienu sezonu - NHL lokauta laikā. Tad spēle man vispār neizdevās. Es atbraucu no Amerikas, kur ir citādāks hokejs. Kamēr pieradu pie vietējā hokeja, man bija jau jādodas prom," atminas Daugaviņš.

Rīgas "Dinamo" sastāvā 2012./13. gada sezonā Daugaviņš aizvadīja 35 spēles, guva piecus vārtus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, kā arī sakrāja negatīvu lietderības koeficientu -5.

Daugaviņš šobrīd ir paraugs daudziem Latvijas hokejistiem - valstsvienības kapteinis, vadošais latviešu spēlētājs KHL. Savukārt viņam paraugs bija Sergejs Žoltoks un arī Sandis Ozoliņš.

"Sergejs Žoltoks bija hokejists, kuram vēlējos līdzināties. Viņš bija valstsvienības līderis un spēlēja visaugstākajā līmenī. Man paveicās spēlēt Otavā ["Senators"], kurā iepriekš spēlēja Sergejs. Mums gan nesanāca uzspēlēt kopā. Bet olimpiādē biju Sanda Ozoliņa komandas biedrs. Viņš bija ne tikai hokejists nr. 1, bet pirmais cilvēks Latvijā! Pat 42 gadu vecumā Ozoliņš bija līderis. Ne tikai vārdos, bet arī uz ledus. Visu pierādīja ar darbiem. Nesen es viņu satiku Ņižņijnovgorodā, aprunājāmies. Sandis, tāpat kā Sergejs Žoltoks, bija man paraugs."

Daugaviņš debitēja Latvijas izlasē 2006. gada aprīlī, kad viņam bija vien 17 gadi. Vēl nesasniedzis pilngadību (dzimšanas diena 18. maijā), viņš iekļuva Latvijas izlases sastāvā dalībai pasaules čempionātam Rīgā. Kopš tā laika pagājuši jau 15 gadi, un arī šogad pasaules čempionāts notiks Latvijas galvaspilsētā.

Oļegs Znaroks tolaik bija Latvijas U-20 izlases galvenais treneris, kā arī strādāja par galvenā trenera asistentu nacionālajā valstsvienībā, kuru togad vadīja Pjotrs Vorobjovs.

"Tas bija mans mazais sapnis, uz kuru es gāju uzmanīgi, lai nebūtu vilšanās. Toreiz Oļegs Znaroks bija konsultants. Pēc junioru pasaules čempionāta viņš mani uzaicināja trenēties kopā ar nacionālo komandu pie Pjotra Vorobjova. Mani iekļāva sastāvā kā trīspadsmito uzbrucēju. 17 gadu vecumā spēlēt Rīgā savu fanu priekšā bija kaut kas neticams. Man pirmais mačs bija pret Kanādu. Zaudējām, protams, ar lielu starpību - 0:11. Bet spēlēšana pret Sidniju Krosbiju un Brendanu Šenahenu, kad neko nevar dzirdēt tribīnēs saceltā lielā trokšņa dēļ, ir neaizmirstamas emocijas. Ir grūti apjaust, ka ir pagājuši 15 gadi."

Latvijas izlases sastāvā Daugaviņš piedalījies 101 spēlē, guvis 30 vārtus un atdevis 29 rezultatīvas piespēles, kā arī nopelnījis 118 soda minūtes. Daugaviņš spēlējis deviņos pasaules čempionātos, pēdējais no tiem bija 2017. gadā.

"Pagājušajā gadā koronavīrusa dēļ turnīrs tika atcelts. Pirms tam es medicīnisku iemeslu dēļ izlaidu divus pasaules čempionātus. Pirmajā gadījumā tā bija neliela operācija, bet otrajā reizē pirms brauciena uz Dāniju man uz kājas uzgāzās Kristaps Sotnieks. Es saplēsu saiti, nevarēju uzvilkt slidu. Es pat nevarēju spēlēt ar injekcijām. Ir sasodīti žēl, ka tas notika tieši dienā, kad bija jādodas uz pasaules čempionātu."

Covid-19 pandēmijas dēļ pastāv liela iespēja, ka 2021. gada pasaules čempionāts Rīgā tiks aizvadīts bez skatītāju klātbūtnes. Krievijā šobrīd sporta spēlēs tribīnēs tiek ielaisti līdzjutēji ierobežotā skaitā.

"Protams, pasaules čempionāts bez faniem nav tas pats kas ar līdzjutējiem. To mēs mēs redzam arī KHL, bet cilvēki pie visa pierod. Kad ielaiž tūkstoš fanu, tas jau šķiet kā 10 000. Visi cer, ka līdz maijam situācija uzlabosies. Varbūt vismaz kādu daļu tribīņu fani piepildīs. Mēs spēlējam viņiem. Mūsu līdzjutēji vienmēr ir bijuši Latvijas izlasei kā sestais spēlētājs. Viņi dodas uz pasaules čempionātu, kad tas notiek citās valstīs, un palīdz mums cīnīties ar augstākā līmeņa komandām."

Daugaviņam šogad maijā paliks 33 gadi, taču, pēc viņa spēles spriežot, karjera vēl ne tuvu nav galā.

"30 gadu vecumā savu ķermeni izproti labāk. Šobrīd jūtos lieliski. Man ir treneris, kurš palīdz sasniegt sportisko formu. Jūtu, ka varu spēlēt vēl ilgu laiku. Palīdz gadiem uzkrātā pieredze. Piemēram, agrāk ļoti biju iecienījis šokolādi, bet tagad no tās atsakos," atklāja Daugaviņš.

Šokolāde iegaršojās laikā, kad viņš spēlēja Šveicē. 2013./14. gada sezonā Daugaviņš pārstāvēja Ženēvas "Servette" komandu, kuras sastāvā NLA regulārajā čempionātā viņš 44 spēlēs guva 44 punktus (18+26).

"Reti ēdu šokolādi, pirms devos spēlēt Šveicē, taču vietējie un komandas biedri pieradināja mani mieloties ar to. Tagad no tās cenšos turēties pa gabalu, taču neesmu gatavs no šokolādes atteikties pilnībā. Dzīvei jābūt saldai. (Smejas.)

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu