/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
/nginx/o/2018/09/03/11375572t1h7405.png)
/nginx/o/2021/02/15/13630994t1h69d4.jpg)
Latvijas vīriešu basketbola izlasei priekšā izšķirīgās spēles 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Šos mačus personīgi gaidu ar piesardzīgu optimismu. Savukārt Latvijas Basketbola savienības (LBS) drosmīgais PR (Public Relations - sabiedriskās attiecības) gājiens rada duālas sajūtas.
Vispirms par sportisko pusi laukumā, kas vieš piesardzīgu optimismu
Atšķirībā no dāmu izlases, kurai beigās ar 21 punkta pārsvaru atlases cikla pēdējā spēlē uzvarā pret Vāciju nebija gana, lai izcīnītu ceļazīmi uz Eiropas čempionātu, vīriešu valstsvienībai uzdevums teorētiski ir vienkāršāks.
20. februārī Rīgas "burbulī" jācīnās pret Bulgāriju, bet 22. februārī pret Grieķiju, kurai ceļazīme ir jau kabatā. Latvijas valstsvienība kvalificēsies Eiropas čempionāta finālturnīram, ja:
1) 20. februārī uzvarēs Bulgārijas izlasi vismaz ar 7 punktu pārsvaru (ļoti iespējams, derēs arī +6; tādā gadījumā bilance savstarpējās spēlēs būs neizšķirta, bet nākamais kritērijs - grozu starpība - pirms pēdējās spēles Latvijai būs +4, Bulgārijai -55);
2) uzvarēs Bulgāriju ar 1-5 punktu starpību un 22. februārī pieveiks Grieķiju.
Bulgārijas Basketbola federācija ziņo, ka izlases ierindā būs komandas līderis un rezultatīvākais spēlētājs - naturalizētais amerikānis Dī Bosts, kurš kvalifikācijā četrās spēlēs vidēji atzīmējies ar 16,3 punktiem. "Monaco" kluba saspēles vadītājs pirmajā aplī guva 26 punktus pret Latvijas izlasi, kaldinot Bulgārijai uzvaru otrajā papildlaikā ar 110:104.
Bulgārijas izlase pirms došanās uz Rīgu aizvadīja divas pārbaudes spēles - svētdien ar 83:70 izdevās uzveikt vietējā čempionāta komandu Plovidas "Academic" (6. vieta), bet pirms tam ar 85:86 tika piedzīvots zaudējums pret čempionāta līdervienību "Rilski Sportist" (1. vieta).
Šie rezultāti apliecina vien to, ka bulgāri nopietni gatavojas spēlēm Rīgā, aizvadot pārbaudes spēles.
Iepriekš izskanēja ziņas, ka Grieķijas izlase uz Rīgu dosies tikai 10 spēlētāju sastāvā, jo valstsvienībai konflikta dēļ nepievienojās Atēnu AEK kluba trīs spēlētāji. AEK kluba vadība neesot bijusi apmierināta ar tiesnešu darbu Grieķijas kausa spēlē, tāpēc nelaidusi spēlētājus uz valstsvienību. Tomēr beigās spēlētāji pievienojās izlasei.
Raugoties turnīra tabulā, Grieķijai vairs neko nevajag, jo ir jau izdevies kvalificēties Eiropas čempionāta finālturnīram ar trim uzvarām četrās spēlēs. Ceļazīmi nopelnījusi arī Bosnija un Hercegovina, kas arī izcīnījusi trīs uzvaras četros mačos. Tikmēr Latvijai un Bulgārijai šobrīd ir tikai pa vienai uzvarai četrās spēlēs.
Daudzkārt sportā saka, ka jākoncentrējas savai, nevis pretinieku spēlei. Protams, klubos parādīto sniegumu nav viegli pārvest arī uz izlases spēlēm, kur ir cita komanda un kopā pavadītais laiks treniņos ir ierobežots. Tomēr, apskatoties uz Latvijas izlases spēlētāju sniegumu klubos, veidojas piesardzīgs optimisms.
Valstsvienības centrs Mārtiņš Meiers šajā kvalifikācijas ciklā četros mačos ir izlases rezultatīvākais spēlētājs un labākais cīnītājs pie groziem - vidēji 17,0 punkti un 8,3 atlēkušās bumbas. Viņš šosezon ir viens no līderiem Kazahstānas klubā Nursultanas "Astana", kura rindās VTB Vienotajā līgā 15 mačos vidēji 11,2 punkti un labākais rādītājs komandā 5,8 atlēkušās bumbas.
Šajā komandā spēlē vēl viens Latvijas izlases kandidāts - Ojārs Siliņš, kurš 11 mačos atzīmējies vidēji ar 8,7 punktiem. Siliņš šajā ciklā nav spēlējis Latvijas izlasē, taču varētu būt labs palīgs komandai izšķirīgajos mačos ar spēli aizsardzībā un kādu precīzu tālmetienu. Viņam šosezon ir snaipera cienīga statistika - 21 trāpījums no 49 metieniem (42,9%), vidēji trāpīti 1,9 no 4,5 izpildītajiem tālmetieniem.
Aizvadītās nedēļas nogalē Polijas kausu Zelonas Guras "Stelmet Enea" komandas sastāvā izcīnīja Rolands Freimanis un Jānis Bērziņš, kuri fināla spēlē guva attiecīgi 20 un sešus punktus. Komanda spēlē arī Vienotajā līgā jeb Krievijas atklātajā čempionātā, kur Freimanis vidēji 15 mačos guvis 17,5 punktus un ir labākais snaiperis komandā no tālās distances - trāpīti 36 no 73 metieniem (49,3%), vidēji realizēti 2,4 no 4,9 trejačiem. Savukārt Bērziņam vidēji 8,2 punkti un 4,8 atlēkušās bumbas.
Freimanis šajā ciklā piedalījies tikai divās spēlēs, vidēji nospēlējis 10 minūtes un guvis tikai 2,5 punktus, taču sezona Polijas klubā viņam ir lieliska, un tas liek cerēt, ka viņš Latvijas valstsvienībai varētu būt labs palīgs izšķirīgajās spēlēs. Ne tik rezultatīva, bet kopumā laba sezona ir arī Bērziņam, kurš kvalifikācijā piedalījies tikai vienā Latvijas izlases spēlē.
Freimanis nesen guva 14 punktus "Stelmet Enea" pārsteidzošajā uzvarā ar 93:90 pret vienu no Eiropas spēcīgākajiem klubiem Maskavas CSKA, kuru pārstāv Jānis Strēlnieks. Kā zināms, šajā Krievijas klubā spēlējošais latvietis nevarēs palīdzēt izlasei gaidāmajos mačos, tāpat kā daudzi citi ULEB Eirolīgas spēlētāji citās valstsvienībās.
Būtu jau skaisti, ja Freimanis savā 100. spēlē Latvijas izlases rindās palīdzētu komandai izcīnīt uzvaru.
Mārtiņš Laksa šajā ciklā bijis viens no Latvijas izlases uzbrukuma līderiem, apliecinot lieliskas snaipera prasmes - četrās spēlēs vidēji 12,5 punkti, turklāt trāpīti 66,7% tālmetienu (vidēji 3,0 no 4,5, summā 12 no 18).
Laksam ir rezultatīva sezona Polijas klubā Ļubļinas "Start". Vietējā čempionātā 15,1 punkts (43,4% tālmetienos, vidēji trāpīti 2,3 no 5,4), bet FIBA Čempionu līgā 13,5 punkti (45,2% trīspunktu metienu precizitāte, vidēji trāpīti 2,3 no 5,1).
Viņš arī aizvadītās nedēļas nogalē triumfēja Polijas basketbola līgas trīspunktu metienu konkursā.
Guess this settles it. Martins Laksa has made over 40% of his 3-pointers for two seasons in a row now. Now he's also proven his skill in the @PLKpl 3-Point Contest in which he scored 21 both in the first round and in the final as well. #EnergaBasketLiga #StartLublin #LBAP pic.twitter.com/a2Qemzgh0d
— LBAP (@vefskola) February 13, 2021
Šajā ciklā Mareks Mejeris izlasē četrās spēlēs guvis 11,5 punktus. Arī viņam laba sezona, spēlējot Krievijas klubā "Parma", - 15 mačos Vienotajā līgā vidēji 8,7 punkti un labākie rādītāji bloķētajos metienos (1,0), pārtvertajās bumbās (1,3) un uzbrukumā izcīnītajās atlēkušajās bumbās (1,8).
Rihards Lomažs piedalījies divos mačos, vidēji gūstot 12,5 punktus Latvijas izlases labā. Pārceļoties no ULEB Eirolīgā spēlējošā Francijas kluba Vilērbānas ASVEL uz Vācijas bundeslīgas komandu "Gottingen", latvietis ieguvis lielāku spēļu praksi - jaunajā komandā sešos mačos vidēji 11,5 punkti.
Aigars Šķēle un Kristers Zoriks palīdzējuši "VEF Rīga" sasniegt FIBA Čempionu līgas Top 16. Viņi šajā turnīrā bijuši vieni no komandas līderiem - Šķēlem piecos mačos vidēji 9,0 punkti, Zorikam sešās spēlēs 14,2 punkti un uzvaru nesošais metiens pirmā posma pēdējā spēlē.
"Šiauliai" komandā, kas patlaban Lietuvas Basketbola līgas kopvērtējumā atrodas pēdējā vietā, Kaspars Bērziņš astoņos mačos vidēji guvis 14,1 punktu un izcīnījis 4,5 atlēkušās bumbas. Latvijas spēka uzbrucējs un centrs komandai pievienojās sezonas gaitā, taču šobrīd ir otrais rezultatīvākais spēlētājs Šauļu vienībā.
Bērziņš šajā ciklā līdz šim nav devies laukumā Latvijas izlases rindās. Lietuvas čempionāta statistika liek domāt, ka viņš šobrīd ir labā formā. Viņa pieredze un auguma centimetri varētu noderēt.
Izlases kandidātu pulkā ir arī perspektīvais Artūrs Žagars, kurš atstāšot Spānijas klubu Badalonas "Joventut" un sezonu varētu turpināt citā komandā. Baumo, ka viņš varētu pievienoties valstsvienības galvenajam trenerim Robertam Štelmaheram un pārstāvēt Igaunijas klubu Tallinas "Kalev"/"Cramo", taču šī tēma būs svarīga pēc izlases mačiem, kas šobrīd ir prioritāte Latvijas basketbolā.
Žagars šosezon spēlējis maz, taču sportiskā niknuma jaunam censonim noteikti netrūkst, jo 20 gadu vecumā nesaprotamu iemeslu dēļ tik daudz sēdēt uz rezervistu soliņa ir tas pats, kas bullim sarkans lakatiņš. Cerams, ka viņam līdz šim karjeras labākā spēle būs tieši šajās februāra dienās "Arēnā Rīga".
Žagars šajā ciklā izlasē aizvadījis vienu spēli, tieši pret Bulgāriju pirmajā riņķī, kad tika piedzīvots neveiksmīgs zaudējums otrajā pagarinājumā. Jaunajam saspēles vadītājam debijā 13 punkti, taču divas kļūdas un daži sasteigti metieni (3p. 2/7), it sevišķi spēles beigās, kad komanda nenosargāja iekrāto pārsvaru un izlaida no rokām uzvaru.
Artis Ate piedalījies visos četros mačos šajā ciklā un vidēji spēlē Latvijas izlases sastāvā laukumā pavadījis 17,4 minūtes un guvis 3,5 punktus. Katrai komandai vajadzīgs melnā darba darītājs un cīnītājs ar krampi aizsardzībā.
LBS ziņo, ka turpinās sarunas ar Maskavas apgabala "Himki" komandu par Jāņa Timmas un Daira Bertāna līdzdalību izlases mačos, tomēr Krievijas kluba "gumijas stiepšana" gala lēmuma pieņemšanā liek domāt, ka viņi šoreiz nebūs palīgi.
Savainojuma dēļ izlasei nevarēs palīdzēt Andrejs Gražulis, kurš ikdienā spēlē Itālijas A sērijas čempionātā. Savukārt spēļu prakses sen nav bijis valstsvienības kapteinim Jānim Blūmam, kurš sezonu sāka Itālijā, kur pārslimoja Covid-19 un pēcāk pārtrauca sadarbību ar klubu.
Izlases kandidātu lokā ir vēl Mārcis Vītols un Māris Gulbis, kuri iepriekš Latvijas izlases sastāvā spēlējuši minimāli.
Galvenā doma jeb secinājums - Latvijas basketbolisti, kuri drīzumā cīnīsies par ceļazīmi uz Eiropas čempionātu, ikdienā savos klubos spēlē rezultatīvi un ir vieni no līderiem. Kā to visu pārnest uz izlases spēlēm? Tas ir sarežģīts uzdevums galvenajam trenerim Robertam Štelmaheram ar kolēģiem.
Drosmīgs PR gājiens
LBS sociālajos tīklos publicējusi video rullīti ar vēstījumu Bulgārijai. Pirms pusotras nedēļas Bulgārijas dāmu izlase ar -17 zaudēja Grieķijai un pēdējā uzbrukumā pat nemēģināja apdraudēt pretinieču grozu. Un tas ir saprotams, jo viņam nekas vairs neizšķīrās, taču Latvijas basketbola saimei šis moments sagādā rūgtumu.
Pēc video vēstījuma noprotams, ka Latvijas basketbolisti gatavojas atriebt dāmu izlases neveiksmi. Tiek akcentēts, ka mūsējiem jāizcīna uzvara ar +6. Montāžā ievietots fragments, kā Dī Bosts trāpa dullu trīspunktu metienu Latvijas un Bulgārijas izlašu iepriekšējā duelī, kurā mūsējiem bija jāsagremo sāpīgs zaudējums otrajā pagarinājumā.
"Kā klājas Bulgārija? Jūties komfortabli? Mums tev ir vēstījums! +6. Pietiek šo sū*u. Mums ir vēsture. 2009. gadā +8 vai +9, 2019. gadā +9, 2020. gadā +6. Bet tu to novedi par tālu, ne tā? Neuzbrūkot [grozam], jūs uzbrukāt mūsu meitenēm, padarot to personīgu."
LBS atgādina par 2009. gada Eiropas čempionātu, kad Latvijas vīriešu basketbola izlasei bija nepieciešama uzvara ar noteiktu punktu pārsvaru, bet spēlē pret Vāciju daudziem tā arī nebija īsti skaidrs, ar kādu starpību jāuzvar. Latvija pārspēja Vāciju ar rezultātu 68:62, taču nekvalificējās nākamajai kārtai.
2019. gadā Pasaules kausa kvalifikācijā bija nepieciešama uzvara ar +9, lai nopelnītu ceļazīmi uz finālturnīru. Latvija viesos pārspēja Melnkalni ar rezultātu 80:74 (+6).
Vai mūs atkal gaida nelaimīga uzvara? Ceru, ka ne.
Kvalifikācijas sistēma, kurā var rasties situācija, ka, cikla pēdējā spēlē izcīnot uzvaru, tu patiesībā esi zaudētājs, - šķiet aplama, nesportiska. Tomēr kvalifikācijā ir vairākas spēles, un neviens jau nespiež visu likmi atstāt uz pēdējo kārti. Pirmajā riņķi pret Bulgāriju bija +7 (83:76), kad ceturtajā ceturtdaļā bija atlicis spēlēt 24 sekundes...
Nav vērts gausties par kvalifikācijas sistēmu. Diemžēl FIBA un ULEB konflikts jeb cīņa par ietekmi kropļo vīriešu izlašu basketbolu Eiropā, un Latvija ir cietēja no tā. Tomēr mēs neesam vienīgie. Tepat kaimiņos Lietuva par spīti šīm birokrātiskajām nebūšanām izcīnīja ceļazīmi un piedalījās 2019. gada Pasaules kausā. Viņiem šovasar priekšā ir vēl 2021. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs. Ceļazīme uz 2022. gada Eiropas čempionātu leišiem vēl nav kabatā, cikla beigās jāspēlē pret Čehiju un Dāniju. Čehiem neko īsti nevajag, viņi kā mājinieki jau ir garantējuši dalību kontinenta meistarsacīkstēs.
Netiekot uz Eiropas čempionātu, šo fiasko vismaz varēs ātri kompensēt - Lietuvai vasarā Kauņā būs iespēja cīnīties par ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm un varbūt pēc tam startēt arī Tokijā. Tikmēr mūsu basketbolistiem var aiziet gar degunu vēl viens lielais turnīrs. Latvijai ir laba iespēja tikt uz nākamā gada Eiropas čempionātu, kuru jācenšas izmantot. Iepriekšējo reizi Eiropas čempionāts notika pirms četriem (!) gadiem. Šai talantīgajai basketbola paaudzei iespējas paveikt kaut ko lielu ar Latvijas vārdu uz krūtīm ir ierobežotā skaitā. Vai tiešām kopš neatkarības atgūšanas Latvijas vīriešu basketbola izlasei vēl daudzus gadus būs jāsamierinās ar 2017. gadā izcīnīto 5. vietu? Sapulcējot labāko sastāvu, komandai teorētiski vajadzētu būt medaļu pretendentei...
Kaujiniecisks noskaņojums
Uz šo video vēstījumu Bulgārijai var skatīties divējādi, un es izvēlos otro variantu. Pirmkārt, mēs varam to salīdzināt ar 2009. gada bēdīgi slaveno "Tagad vai nekad" saukli, kas beidzās ar blīkšķi - diskvalifikācijas par disciplīnas pārkāpumiem saņēma Kristaps Valters, Armands Šķēle, Kaspars Bērziņš, Andris Biedriņš un Kaspars Kambala.
Joprojām interneta dzīlēs var atrast video reklāmu, kurā Armands Šķēle ievadā saka: "Man pie dirsas, ko par mani runā." Tā laika Latvijas izlases kodols tika nodēvēts par "tusētāju paaudzi". Toreiz veidotās reklāmas pirms Eiropas čempionāta no šodienas skatupunkta šķiet pārāk "lecīgas" un pompozas. Turklāt beigās piedzīvota izgāšanās.
Šajā gadījumā gribas domāt, ka vēstījums Bulgārijai parāda kaujiniecisko noskaņojumu - vismaz LBS birojā, un tāds noteikti noderētu arī laukumā. Bijušais galvenais treneris Ainars Bagatskis bieži ir teicis, ka latviešiem basketbolā nereti trūkst sportiskās nekaunības, kas raksturīga kādreizējās Dienvidslāvijas republiku spēlētājiem. Dažkārt vajag pareizajā brīdī uzsist kārtīgu piezīmi, neļaujot pretiniekam viegli gūt punktus, un arī jāprot tiesnešiem parādīt, ka pret tevi pārkāpj noteikumus.
Manuprāt, šāds video būtu bijis labs triks, kā piepulcināt pilnas skatītāju tribīnes. Ar "sestā spēlētāja" palīdzību Latvijas basketbolisti būtu emocionāli uzlādēti. Tomēr koronavīrusa dēļ šoreiz fanu klātienē nebūs. Tāpēc jācer, ka šis PR gājiens uzlādēs izlases spēlētājus bez fanu atbalsta.
Atminos jau piesaukto 2019. gadu, pašam bija izdevība būt klāt Podgoricā, kad Latvijas izlase uzveica Melnkalni, tomēr nespēja kvalificēties Pasaules kausam. Godīgi sakot, atmiņā nav palikusi sajūta, ka no komandas starotu kaujiniecisks noskaņojums. Varbūt kļūdos. Daži no līderiem pēc treniņa dienu pirms spēles atteicās runāt ar medijiem. Varbūt tā var labāk sagatavoties spēlei, varbūt tas liecina par nepietiekami spēcīgu psiholoģisko noturību. Nebija sajūtas, ka komanda būtu vienota. Daži pēc tam neveiksmē vainoja galveno treneri Arni Vecvagaru, dažs spēlētājs ignorēja trenera norādes.
Līdzjutēju tribīnēs un mediju zonā Podgoricā no vietējiem jutu un novēroju caururbjošus skatienus, kas vēstīja - ceļazīme uz Pasaules kausu būs mūsu! Pirms mača vietējais žurnālists no radio man pavaicāja, vai viņš pareizi izrunā Latvijas basketbolistu vārdus un uzvārdus. Viņš bija perfekti sagatavojies. Brīžos, kad Melnkalnei spēle gāja no rokas, viņš nosvērti tīksminājās un veltīja man apmierinātu smaidu. Šis žurnālists dzīvoja līdzi spēlei un ētikas robežās juta līdzi savai komandai. Fani - tas ir cits stāsts, viņi gandrīz norāva jumtu arēnai un smēķēja, kur pagadās.
Katrā ziņā uzvarētājus šādās reizēs netiesā, lai kādas būtu mārketinga aktivitātes. Latvijas futbola izlasei joprojām jāsadzīvo ar bēdīgi slaveno stāstu par "11 vilkiem". Ja izdosies kvalificēties Eiropas čempionātam, tad šī reklāma, visticamāk, aizmirsīsies. Ja mērķi neizdosies sasniegt, tad būs jautājums - priekš kam to video vajadzēja? Atkal palikām muļķa lomā kā 2009. gadā...
P.S. 2022. gada Eiropas čempionātā iekļuvušas 11 komandas - automātiski kvalificējušās turnīra saimnieces Čehija, Vācija, Itālija un Gruzija. Savukārt kvalifikācijā ceļazīmes nopelnījušas Horvātija, Grieķija, Ukraina, Izraēla, Slovēnija, Spānija, Bosnija un Hercegovina. Kopumā turnīrā spēlēs 24 izlases.
