Piezīme: pērn janvārī LBS prezidenta vēlēšanās bija trīs amata kandidāti - Vējonis, Cipruss un Jēkabsone-Žogota. Vēlēšanu dienā Cipruss atsauca savu kandidatūru un aicināja balsot par Vējoni, un vēlāk tika apstiprināts ģenerālsekretāra amatā.
Ja šā brīža LBS vadītāji Vējonis un Cipruss piedāvātu iesaistīties darbā, piemēram, viceprezidentes amatā vai kādā citā ampluā, tu piekristu?
Pirmkārt, man neviens nav piedāvājis nekur iet. Otrkārt, es nekad neko nedarītu tikai darīšanas pēc, ja es ko darītu Latvijas Basketbola savienībā, tad tāpēc, lai sasniegtu reālu rezultātu, lai celtu kvalitāti un sporta veida prestižu. Basketbola saimniecības vadīšana, tāpat kā pati basketbola spēle, ir komandas sporta veids, tur jābūt labiem komandas biedriem, kam uzticos. Uzticību ir viegli pazaudēt, bet grūti atgūt. Šobrīd strādāju arī basketbola labā, domājot par sporta attīstību Rīgā.
Galvenais klupšanas akmens ir sašķeltība Latvijas basketbola sabiedrībā?
Noteikti nē, basketbola sabiedrība, pēc manām domām, ir ļoti vienota. Iespējams, kāds grib radīt šādu iespaidu un kādam šāds sabiedrības viedoklis ir izdevīgs, bet noteikti nedomāju, ka esam sašķelti. Man nav neviens basketbola cilvēks, ar kuru nevarētu aprunāties vai kuram liegtu savu padomu.
Ja LBS prezidenta vēlēšanās kandidātu programmas sakrīt par 90%, kāpēc nav iespējams sastrādāties?
Domāju, ka mūsu programmas bija krietni atšķirīgākas. Un, pat ja uz papīra bija rakstītas līdzīgas lietas, tad noteikti atšķiras izpratne par veidu, kā tas tiek sasniegts, un darbības principiem. Es zinu, ka ļoti labi varu sastrādāties ar cilvēkiem, ar ko mums ir līdzīgi uzskati, ētikas principi un mērķi, un zinu, kāpēc neredzu sevi strādājam esošās LBS vadības sastāvā.
Tagad ir īstais laiks sākt pārmaiņas, un pārmaiņām ir jābūt lielām, mums ir pēdējais brīdis domāt par jauniešiem. Mani vēl vairāk par pieaugušo izlašu rezultātiem uztrauc jauniešu izlašu rezultāti. Ja viņi nespēlē augstākajā divīzijā, nav pamatotas cerības, ka viņi varēs šos spēlētājus apspēlēt pieaugušo līmenī.
Šis, kas notika tagad, ir jānoliek malā, jādomā par nākotni.
Jādomā, kā izglītot mūsu trenerus, kā pārliecināt viņus, ka šī izglītošanās ir nepieciešama. Tiekoties ar treneriem visā Latvijā, viņi atzīst, ka mums nav kopīga redzējuma. Jauniešu audzināšana ir atstāta tikai viņu ziņā, un iespējas uzzināt Eiropas un pasaules tendences balstās vienīgi pašiniciatīvā, nevis sistemātiskā LBS darbā. Tas savukārt noved pie ļoti atšķirīgām metodēm un dažādiem rezultātiem. Tas ir treneru komisijas uzdevums, kurai jābūt ar daudz lielāku nozīmi un ieguldījumu procesos, kas būtu iespējams, iekļaujot tur trenerus pēc rezultātu un sasniegumu kritērijiem.
Lai to visu paveiktu, priekšnoteikums ir, ka par savu jomu atbild profesionāļi un tam jāsākas ar LBS māju, kura jāvada šādiem cilvēkiem. Es šobrīd dzirdu, ka mēs par basketbolu runājam kā par interešu izglītību, par pulciņu pēc skolas, brīvā laika pavadīšanas veidu.
Tas viss, protams, ir nepieciešams, bērniem jānodarbojas ar sportu, un viņi pēc tam kļūst lieliski citās jomās. 99% basketbols paliks, kā bērnības atmiņas un turpmāk tiks uzspēlēts dažas reizes nedēļā starp amatieriem, bet tā ir tikai medaļas viena puse. Mums jādomā arī par to vienu procentu, kas nākotnē spēlēs profesionāli un aizstāvēs izlases godu, kāda ir viņu iespēja attīstīties. Mums spēlēs ar Bulgāriju un Grieķiju spēles beigās vajadzēja nevis 12 labus spēlētājus, bet vienu izcilu. Šobrīd mēs nedomājam par to, kā Latvijā var izaugt izcils spēlētājs.
LBS prezidenta vēlēšanas ir pēc trīs gadiem, kas ir samērā tāla nākotne, tāpēc laikam ir pāragri vaicāt, vai tajās startēsi. Taču tu gribi strādāt basketbola labā?
Protams, ka basketbols ir tā joma, kuru es pārzinu. Es redzu sevi šajā jomā kā pievienoto vērtību. Šobrīd neesmu domājusi - kandidēšu vai ne. Nāks tas laiks tuvāk, tad jau redzēs, kā viss būs dzīvē iegrozījies. Šobrīd ir pāragri par to spriest. Uzskatu, ka varu palīdzēt basketbolam, tāpēc arī pērn kandidēju LBS prezidenta vēlēšanās.