Futbola virslīgas vadība: Mums ir gan plāns A, gan plāns B

TVNET: Kāpēc ir pamainīta vizuālā identitāte - violeto krāsu ir nomainījusi sarkana?

Maksims Krivuņecs: Pirmkārt, mums jau iepriekš bija ideja mainīt krāsas pēc atsevišķiem cikliem. Divus gadus nostrādājām ar vienu vizuālo identitāti, gribējām to pamainīt. Tā kā mums pagarinās līgums ar galveno atbalstītāju "Optibet", mēs vienojāmies, ka ģenerālsponsors iekļausies mūsu identitātē. Tāpēc izvēlējāmies šo krāsu. Manuprāt, mājaslapa un citi vizuāļi izskatās skaisti un kvalitatīvi.

Ainārs Dakša: Līguma noslēgšana saskanēja ar to brīdi, kad kaut kas bija jāpamaina. Divus gadus bijām nostrādājuši šādā veidolā, gribējām to atsvaidzināt. Tas gan nav atrunāts kā obligāts punkts sadarbības kontraktā, taču, pārslēdzot līgumu un runājot ar ģenerālsponsoru, vienojāmies izmantot kopīgas krāsas. Tas palīdzēs nolasīt sasaisti ar ģenerālsponsoru.

TVNET: Iepriekšējā sezona sākās vēlāk nekā plānots, jo pasauli pārņēma Covid-19 pandēmija. Pērn lielākais izaicinājums droši vien bija sadzīvot ar koronavīrusu, bet kāds ir lielākais izaicinājums pirms šīs sezonas?

Ainārs Dakša: Organizatoriski pagājušā gada pieredze gan klubiem, gan virslīgai kopumā ir neatsverama. Pērn, kad bija jāsāk sezona, rādītāji bija aptuveni 10 inficētie dienā. 

Maksims Krivuņecs: Pie 30 jau sākās panika.

Ainārs Dakša: Šodien ir pavisam cita situācija. Lielā mērā tās lietas, kuras varam un kuras nevaram ietekmēt, ir tās pašas. Jaunā realitāte ir tāda, un mēs ar to rēķināmies. Pirms gada teicām, ka mums būs jāpielāgojas un ar to jāsadzīvo; šogad esam adaptējušies situācijai. Reglamenti būtiski nav mainīti. Ne tikai jāievēro sanitārais protokols, bet, izstrādājot sacensību kalendāru, bija jāparedz tā saucamie Covid-19 logi. Proti, mēs paredzam scenāriju, ka Covid-19 dēļ kādas spēles var nākties pārcelt uz citu laiku. Kopumā mums ir četri logi. Pērn mēs nebijām tik labi tam sagatavojušies, tāpēc sezonas izskaņā bija ļoti jāsablīvē spēļu kalendārs, lai aizvadītu pārceltos mačus. Fundamentāli kopš pagājušā gada beigām, kad mēs līdzīgos apstākļos noslēdzām sezonu, nekas nav mainījies. Sezonas sākumā būs ierobežots skaits, cik personu drīkstēs klātienē piedalīties spēlēs.

TVNET: Futbola virslīgas spēles notiek stadionos, nevis iekštelpās, kas teorētiski sniedz lielākas cerības pulcēt skatītājus. Ir cerība, ka ierobežotā skaitā vasarā drīkstēs tribīnēs atrasties arī skatītāji?

Ainārs Dakša: Pagājušajā nedēļā šo jautājumu pārrunājām virslīgas un Latvijas Futbola federācijas kopsapulcē. Šobrīd situācija ir tāda, ka aizkulisēs apspriež valstī kopumā stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Tāpēc aicināt atļaut futbola līdzjutējiem nākt uz stadioniem nav racionāli. Samazinoties slimības izplatībai un balstoties uz pagājušā gada pieredzi, būsim gatavi skatītājus uzņemt tribīnēs, marķējot sēdvietas, kur ir un kur nav atļauts sēdēt, lai nodrošinātu nepieciešamo distancēšanos. Lai par to varētu runāt konkrētāk, kumulatīvajam rādītājam jānokrītas līdz pieņemamam apmēram. 

Maksims Krivuņecs: Manuprāt, situācija ir līdzīga kā pērn. Kad pavasarī pārcēlām čempionāta sākumu, rādītāji palielinājās. Pēc tam vasarā, kad sākām sezonu, rādītāji bija samazinājušies un līdzjutēji varēja atgriezties stadionos. Tā kā sanitārie protokoli ir jau izstrādāti un zinām, kā rīkoties, mēs ceram, ka maijā vai jūnija sākumā daļa līdzjutēju varēs atgriezties tribīnēs.

Ainārs Dakša: Lielā mērā svarīgs būs faktors, kad klubi pāries uz lielajiem stadioniem, kur tribīnes ir krietni lielākas. Veikalos ir noteikti ierobežojumi, samērojot tos ar telpas platību. Rezerves stadionos kapacitāte nav tik liela, lai mēs varētu runāt par ierobežotu skatītāju skaitu. Laika izteiksmē tas varētu būt maija sākums, kad visi klubi būs pārgājuši uz lielajiem stadioniem. Tas varētu būt brīdis, kad runāt par skatītāju atgriešanu tribīnēs, ja saslimstības rādītāji būs pieņemami.

TVNET: Pagājušajā sezonā čempionātā bija 10 klubi, šogad par vienu mazāk. Kā jūs uz to raugāties? Ko tas maina, atskaitot spēļu kalendāra izveidošanu, ka vienai komandai būs brīva kārta.

Ainārs Dakša: Nu, "Fantasy" līgā vairs tik viegli neies (smejas).

Maksims Krivuņecs: Mums ir pieredze strādāt ar deviņām komandām. No organizatoriskās puses nesaskatu problēmas. Kopumā man personīgi nepatīk, ka katru gadu mainās sistēma. Mums mazliet jāmodificē struktūra, kā klubi iziet licencēšanas procesu, lai spēlētu virslīgā. Runa ir par nosacījumiem, kādi ir uzstādīti klubiem no federācijas puses. Un kādi nosacījumi ir pirmās līgas komandām. To ir nepieciešams sinhronizēt, lai mums būtu vairāk klubu, kas no pirmās līgas būtu gatavi startēt virslīgā, ja mums rodas tāda situācija, ka kāds klubs nevar saņemt licenci dalībai virslīgā.

Jācenšas virslīgu padarīt par stabilu čempionātu ar 10 komandu formātu.

Ja, veicot analīzi, saprotam, ka tas nav iespējams, tad ir vērts pārdomāt astoņu komandu formātu. Klubi vēlas 10 komandu čempionātu ar 36 kārtām, kas veido intensīvu kalendāru. Vairāk spēlētāju tiek pie iespējas iziet laukumā, un spēlētājiem ir nepieciešamais laiks prasmju attīstībai. Cerams, ka no nākamās sezonas būs stabilitāte un strādāsim ar 10 komandām. Tas ir labs signāls, lai modificētu noteikumus.

Ainārs Dakša: Daudz ko šobrīd ietekmē Covid-19 situācija. Ietekme gan uz virslīgu, gan uz klubiem ir ar nobīdi. Tās īstās sekas, un, domāju, ne tikai sportā, varēs sākt sajust tikai tagad. 

Maksims Krivuņecs: Mums ir sava vīzija. Sāksim čempionātu un visas savas domas no profesionālā futbola puses kopā ar klubiem apkoposim, lai vienotos - kā mēs varētu izveidot šo sistēmu, kas mums ļaus kvalitatīvi attīstīties. Lai futbola investīciju klimatu uzlabotu. 

TVNET: Jūsuprāt, kas licencēšanas reglamentā būtu jāmaina, lai kritēriji būtu maigāki un varbūt izņēmuma kārtā būtu iespējams kādam pirmās līgas klubam kļūt par virslīgas komandu? Lai regulāri būtu 10 komandu čempionāts un būtu stabilitāte. Varbūt futbola klubam "Auda" bija jādod iespēja spēlēt virslīgā, varbūt kaut kādā formātā Jelgava ar jaunajiem spēlētājiem varēja startēt, varbūt Tukumam bija jāpaliek virslīgā?

Maksims Krivuņecs: Licencēšana ir Latvijas Futbola federācijas pārziņā. Neesmu redzējis dokumentāciju, ko iesniedza "Auda" un citi klubi. Ja klubi nav pielaisti dalībai virslīgā, tad tam ir jābūt pamatojumam. Par to nevaru spriest. Licencēšanas process ir sarežģīts, kritēriju ir ļoti daudz. Domāju, ka tādiem gadījumiem kā "Auda", iespējams, varētu dot iespēju atsevišķus punktus atrisināt vienas vai divu sezonu laikā, tādējādi pielaižot komandu dalībai virslīgā. Kopumā šobrīd prasības virslīgas klubiem ir diezgan augstas. Lai spēlētu virslīgā, ir vajadzīga jauniešu akadēmija.

Tā kā mums ir tikai 13 akadēmijas uz 10 klubiem, situācijā nav stabila.

Varbūt klubiem ir jāļauj spēlēt ar pirmā vai otrā līmeņa sporta skolām. Otrajā kategorijā jābūt tikai četrām komandām jaunatnes sistēmā. Par to ir jādiskutē, jo šobrīd klubiem ir grūti izpildīt pamatnosacījumus par akadēmijām. Ja mēs varam klubiem dot iespēju izvēlēties vairākas sistēmas, tas viņiem ļaus ātrāk attīstīties. Parakstot sadarbības līgumus ar akadēmiju partneriem, tas nenozīmē, ka virslīgas klubs nopietni vēlas attīstīt jaunatnes sistēmu. Tas tiek darīts ar nodomu saņemt licenci. Ir jābūt sistēmai, kas klubus motivē veidot jauniešu akadēmiju, nevis darīt to piespiedu kārtā. Varbūt ir nepieciešams līdzfinansējums par izpildītiem nosacījumiem, ja tiek saražoti nacionālās izlases spēlētāji. Ja tas netiek izdarīts, tad finansējumu nevar piešķirt.

Ainārs Dakša: Mēs šobrīd visi strādājam krīzes apstākļos Covid-19 dēļ. Tāpēc nevajadzētu vērtēt tikai šīs starpsezonas situāciju un izdarīt plašus secinājumus, bet gan vairāk skatīties kopējo ainu. Pēc četrām dienām sāksies virslīgas čempionāts (intervija notika 9. martā, sezonas starts - 13. martā), bet pirmajā līgā startēs divi klubi, kas principā bija gatavi dalībai virslīgā. Viens klubs formālu iemeslu dēļ nesaņēma licenci, otrs nemaz nesāka licencēšanas procesu. Domāju, ka nesamelošu, ja teikšu, ka klubs bija gatavs visu izdarīt, ja būtu skaidrs, ka varēs piedalīties virslīgā. Klubs tomēr nebija gatavs iet šo procesu, kas prasa gan finanšu, gan cilvēciskos resursus. Ja beigās tā licence netiek saņemta, šie izdevumi zināmā mērā ir norakstāmi. Nevar teikt, ka situācija ir slikta, tomēr esošajā situācijā neatradām risinājumu, lai virslīgā būtu 10 klubi.

TVNET: Pēdējo dienu jaunumi liecina, ka ir pamatotas bažas par virslīgas jaunpienācējas Jūrmalas "Noah" dalību. Kā jūs raugāties uz šo situāciju?

Maksims Krivuņecs: Šeit parādās jauns jautājums. Negribas nevienu kritizēt, bet mums kopā jāpadomā par due diligence (padziļinātās izpētes) procesu. Mums kvalitatīvi jāizvērtē klubu jaunie īpašnieki un investori - kāda ir viņu stratēģija un kā viņi finansē klubu.

Kā tas ir tagad neilgi pirms sezonas sākuma. Šobrīd nav skaidrs, kādi ir iemesli plānu maiņai un kas notiek kluba iekšienē, jo nav atklātas komunikācijas. Redzam, ka notiek īpašnieku maiņa. Līdz ar to federācijai jāpieprasa informācija no kuba par darbības plānu šosezon.

Esam gatavi plānam A, ka spēlēsim ar deviņām komandām, un arī plānam B ar astoņiem klubiem.

Gatavojāmies tam jau iepriekš. Saplānot spēļu kalendāru prasa laiku un enerģiju. Ceram, ka situācija drīzumā atrisināsies.

Ainārs Dakša: Fakts, ka mainās īpašnieki un/vai investori, pats par sevi ir normāls process. Šo situāciju neparastu padara tas, ka publiski nav skaidras informācijas, kas ir tie iemesli, kāpēc investoru plāni ir mainījušies, un ka šis process notiek tik neilgi pirms sezonas sākuma. Daļa klubu darbojas kā sabiedriskas organizācijas jeb kā biedrības, tas liek citādi skatīties uz īpašnieku jautājumu. Ja klubs darbojas kā komercsabiedrība, tad īpašnieka statuss jeb patiesā labuma guvējs ir viens juridisks formulējums. Savukārt biedrībā vai nodibinājumā - tas ir nedaudz citādi. 

TVNET: Pagājušajā sezonā bija divi samērā skaļi transfēri - nigērietis Toluvalase Arokodare jeb Tolu no "Valmiera FC" pārcēlās uz Vācijas bundeslīgas klubu "Koln FC", bet cits nigērietis Činonso Ofors no RFS devās uz MLS klubu Čikāgas "Fire". Latvijas virslīga uz pasaules klubu futbola kartes kļuvusi krietni pamanāmāks punkts?

Maksims Krivuņecs: 100%. Ja runājam par futbola aģentiem un skautiem, tad Latvijas čempionāts ir skatāms. Runājot ar statistikas datu kompāniju, ar kuru sadarbojamies, pierādās, ka ir interese. Viņi grib turpināt strādāt ar mums. Šogad mums ir pārrunas par translācijām 12 valstīs, tostarp Baltijas teritorijās, Baltkrievijā, Moldovā, Balkānu valstīs. Vienu spēli katrā kārtā plānojam translēt Serbijā, Slovēnijā, Ziemeļmaķedonijā, Horvātijā. Mums līgā spēlē daudz spēlētāju no šiem reģioniem. Tas parāda, ka par mums ir interese. Vērts pieminēt arī Lietuvas gadījumu - nigērietis Terems Igobors Mofi no "Riteriai" caur Beļģiju pārcēlies uz Francijas klubu "Lorient", kur augstākās līgas čempionātā šosezon 22 spēlēs guvis astoņus vārtus. Līdz ar to uz Baltijas valstīm skatās nopietnāk. Tie nosacījumi, kurus izveidojām, ļauj attīstīt gan vietējos, gan ārzemju futbolistus. Tā ir iespēja uz mūsu čempionātu atvest interesantus spēlētājus no Āzijas, Āfrikas un kopumā visas pasaules. Jūrmalas "Spartaks" nopietni strādā Eiropas tirgū, vairāki spēlētāji pārcēlušies uz Šveici. Sistēma pierāda, ka tā strādā un palīdz mums attīstīties. Protams, Tolu un Ofors ir spilgtākie piemēri. Arī klubi, kuriem viņi pievienojās, skaļi paziņoja par šo spēlētāju piesaisti. 

Ainārs Dakša: Domāju, ka katrs no šiem minētajiem piemēriem ir mazs veiksmes stāsts katram no klubiem. Lai mēs runātu par sistēmu, ir jābūt turpinājumam. Vai tam būs turpinājums, to parādīs nākamās sezonas. Mums ir jārada pēc iespējas labāki apstākļi, lai klubi varētu īstenot savus mērķus transfēru tirgū. Tas ir "melnais darbs", kuru ne vienmēr pamana, - piesaistot statistikas datu partnerus, nodrošinot kvalitatīvākas spēļu tiešraides, lai skautiem būtu iespēja iegūt pilnvērtīgāku informāciju. Tas spēlē svarīgu lomu, jo šādi darījumi nenotiek bez priekšspēles. Pienāk brīdis, kad informācijas bāze ir uzkrāta un notiek sarunas. Kvalitatīvāka statistikas un citas informācijas piegāde ļauj izdarīt precīzākus secinājumus tiem, kuri seko līdzi konkrētajiem spēlētājiem. Iespējams, ka kādā stadionā, kur filmē spēli ar vienu kameru vai pat telefonu, spēlētāji ir ar tādām pašām prasmēm. Prece ir tīkamāka, ja kopējais noformējums ir labāks.

TVNET: Sākot ar nākamo gadu, Latvijas Futbola federācija no virslīgas klubiem pieprasīs lielāku samaksu par leģionāriem. Kāpēc iestājaties pret šo lēmumu?

Maksims Krivuņecs: Ne visi klubi atbalstīja jauno sistēmu (formula, ka vienlaicīgi laukumā 8 leģionāri + 3 vietējie). Tāpēc tika radīta sistēma, lai visi piekristu. Mēs paši izveidojām šo instrumentu. Klubi, kuri piesaista vairāk leģionāru, pateica, cik viņi ir gatavi maksāt. Klubi, kuri necīnās par Eirokausiem un uzsvaru liek uz vietējo spēlētāju attīstīšanu, piekrita tām summām. Tika sasniegts līdzsvara punkts - visi piekrita nosacījumiem. Federācijas vēlme ar šo naudu attīstīt citus projektus ir jau cits jautājums. Varbūt patiešām ir nepieciešams palielināt leģionāru maksu. Tas ir subjektīvi. Nav jau problēmu palielināt, taču ir vajadzīga analīze. Maksai jābūt eksponenciālai. Ar kādu septīto vai astoto leģionāru maksai ir jāpalielinās. Tas ļaus arī mazajiem klubiem piesaistīt pāris leģionārus, kas arī ir svarīgi spēles kvalitātes un klubu attīstībai. Diskusijas ceļā jāizveido mehānisms, nevis dažas nedēļas pirms sezonas sākuma kaut ko samaina, nesaprotot pat to, kā šo naudu tērēs un kādus rezultātus mēs sasniegsim. Tas bija pats galvenais jautājums no manas puses federācijai: kāpēc pieņemti tādi lēmumi tik īsā laikā bez analīzes? Neapstrīdu, ka maksa ir jāpalielina. Varbūt ir. Cik maksā spēlētāja sagatavošana? Kādus mērķus mēs izvirzām pirmās līgas klubiem, ja naudu sadala šīs komandas? Kā varam izvērtēt, vai pirmās līgas klubi sasniedz izvirzītos mērķus? Kā klubi sagatavo spēlētājus izlasei? No federācijas dzirdēju viedokli, ka mums jāfinansē spēlētāji, lai viņi paliktu futbolā. Tas nevar būt federācijas mērķis. Mērķim jābūt sagatavot spēlētājus izlasei. Futbolista vēlme palikt futbolā ir paša izvēle. Futbolista profesija ir ļoti grūta, tā nav tikai trenēties, spēlēt, ēst un gulēt. Tas ir emocionāli un psiholoģiski smags darbs. Tāpēc jādomā, kā efektīvi sadalīt to naudu un sasniegt rezultātu.

Es pieņemtu kvalitatīvi izanalizētu jautājumu, bet šis tāds nebija. Tas bija politisks.

Tāds ir mans viedoklis, un pie tā pieturēšos, kamēr neredzēšu prezentāciju ar analīzi, kādus labumus no leģionāru naudas varēsim dabūt gan virslīgai, gan jaunatnes sistēmai. Tad varēsim turpināt diskusiju, bet pagaidām tādas nav. Aicinām federāciju uz dialogu, taču tas neveidojas.

Ainārs Dakša: Līdz tai versijai, kāda tā ir šodien, mēs strādājām pusotru gadu. Tas jautājums tika ilgi apspriests, no visām pusēm uzklausīti argumenti. Kad plāns tika saskaņots, to izdevās apstiprināt. Šis viss nav izdarīts, pieņemot lēmumu par izmaiņām attiecībā uz 2022. gada sezonu. Un tā būtībā arī ir galvenā atbilde. Mēs no savas puses esam iniciējuši turpināt šo jautājumu apspriest federācijas valdes līmenī. Mūsu aicinājums šīs izmaiņas neattiecināt jau uz šo sezonu tika ņemts vērā.

TVNET: Iepriekšējos gados populāra bija "Fantasy" spēle. Vai plānā ir kāds jauns projekts?

Maksims Krivuņecs: Man ir liels prieks, ka pēc tādas sarežģītas sezonas kā pērn mums ir izdevies savākt budžetu un turpināt sadarbību ar partneriem. Mums ir jauns projekts - futbola menedžeris. Izveidojām spēlei papildinājumu, lai tur būtu reāli spēlētāji ar bildēm un reitingiem. Cerams, ka vietējie futbola fani spēlēs un paudīs viedokli, vai viņiem patīk, un izteiks ierosinājumus uzlabojumiem. Nākamajā sezonā ceram virslīgu iekļaut oficiālajā spēlē. Tas būtu svarīgs solis līgas popularizēšanai.

Šogad piestrādājām pie vēl viena projekta. Ceru, ka FM faniem patiks: Optibet Virslīga 2021 patch #FM21 #footballmanager #optibetvirsliga pic.twitter.com/iUQc4IX0XI

— Maksims Krivunecs (@m_krivunecs) March 6, 2021

Domājam attīstīt jaunu komunikācijas kanālu - izveidot virslīgas aplikāciju. Cilvēkiem būtu vieglāk uzzināt jaunumus par virslīgu, apskatīties spēles, klubu sastāvus un tamlīdzīgi. Finanšu un cilvēku resursi mums ir ierobežoti, bet mēģināsim to izdarīt.

Virslīgai būs jubilejas 30. sezona. Tas būs eksāmens mūsu darbam, kādā līmenī atrodamies gan organizatoriskā, gan sportiskā ziņā.

Ceru, ka šosezon mūsu klubi Eirokausos parādīs labu sniegumu, lai pakāpeniski UEFA reitingos mēs kāptu augšā. Vispirms jāapsteidz kaimiņi, vēlāk jau tādas valstis kā Slovēnija vai Slovākija.