Tauta vienmēr ir gatava diskutēt par Latvijas hokeja izlases potenciālo sastāvu, kā arī iepriekšējo treneru padarīto vai nepadarīto. Ir ļaudis, kuri uzskata, ka pats labākais izlases treneris bijis Haralds Vasiļjevs. Jo viņa vadībā taču mēs nokāvām nīsto pūķi - Krieviju.

Savs līdzjutēju pulciņš ir arī Leonīdam Beresņevam, kura vadītā izlase hokeju spēlēja kā brazīlieši futbolu. Savi fani ir arī Tedam Nolanam. Jo ar viņu taču Latvijas izlase Soču olimpiskajās spēlēs gandrīz (!) uzvarēja Kanādu. Un kur nu bez faniem Bobam Hārtlijam! Kura vadībā Latvijas izlase uzvarējusi visus, kuri rangā aiz tās, rādot kvalitatīvu un sistemātisku hokeju! Noteikti savi atbalstītāji ir Oļegam Znarokam. Kurš uzvarējis gan KHL, gan olimpiskajās spēlēs (diemžēl ar Krieviju), gan arī devis ļoti lielu ieguldījumu Latvijas hokeja attīstībā. Tā sakot, cik māšu un meitu, tik arī meitu bez kleitām. Un pati skaistākā ir tā, kas Latvijā bija no 2002. līdz 2004. gadam. Kurts Lindstrems!

Pārskatot Latvijas izlases 24 hokeja pavasarus, atcerējos kādu mazliet piemirstu Vladimira Jurzinova tēzi. Ka par trenera padarīto (spējām vai nespēju!) objektīvi var spriest tikai trešajā darba gadā. Ja treneris ir atnācis uz sev nezināmu komandu, tad, protams, viņam vajag laiku, lai vispirms iepazītos, kas ir kas un ko viņš spēj. Tad treneris mēģina šo visu plūsmu pakļaut savām vēlmēm, uzaicinot jaunus vai atskaitot nederīgos spēlētājus, parasti trešajā gadā parādot, ko viņš īsti var.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp