100 dienas līdz Tokijas vasaras olimpiskajām spēlēm

Latvijas olimpieši Tokijā

Patlaban olimpiskajām spēlēm Tokijā kvalificējušies 10 sportisti no Latvijas un nodrošinātas vēl divas kvotas šosejas riteņbraukšanā. Vairumam kvalificēties izdevās jau 2019. gadā, bet Kristaps Neretnieks to paveica pērn. Savukārt šogad ceļazīmes nopelnījušas divas olimpietes - Anastasija Grigorjeva un Agate Rašmane.

No šiem sportistiem olimpisko medaļu iepriekš izcīnījis vienīgi pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, kurš 2012. gadā Londonā kopā ar Jāni Šmēdiņu ieguva bronzu. 2008. gadā Pekinas olimpiskajās spēlēs Pļaviņš pāri ar Aleksandru Samoilovu ieguva 9. vietu, taču trešais olimpiskais starts būs kopā ar Edgaru Toču.

Anastasija Grigorjeva un Laura Ikauniece trešo reizi piedalīsies olimpiskajās spēlēs. 2012. gadā un 2016. gadā Grigorjeva ieguva attiecīgi 9. un 8. vietu, bet Ikauniece izcīnīja 9. un 4. pozīciju. Savukārt Līna Mūze ieguva 12. vietu Londonā, bet Riodežaneiro viņa traumas dēļ nestartēja.

Pirmo reizi olimpiskajām spēlēm kvalificējušās Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenkoka. Olimpiskā debija gaidāma arī Agatei Rašmanei, Laurai Igaunei, Kristapam Neretniekam un jau minētajam Edgaram Točam.

Šosejas riteņbraukšanā Latvijas sportisti ir izcīnījuši divas ceļazīmes uz Tokiju, taču šobrīd vēl nav oficiāli zināms, kuri divi olimpieši pārstāvēs savu valsti Olimpiādē. Tomēr nojaušams, ka tie būs Toms Skujiņš un Krists Neilands.

"Atlases noteikumi paredz, ka viens sportists olimpiskajām spēlēm kvalificējas pēc UCI (Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības) pasaules ranga. Reitinga noslēgums paredzēts jūnijā, kad plānots arī Latvijas čempionāts. 20. jūnijā mēs uzzināsim pirmo olimpieti šosejas riteņbraukšanā," sarunā ar TVNET pastāstīja Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) ģenerālsekretārs Toms Markss.

"Otro sportistu izvēlēsies izlases galvenais treneris Toms Flaksis, vadoties pēc apstiprinātiem kritērijiem, piemēram, braucēja piemērotības trases reljefam, kas ir būtisks faktors. Trases reljefs būs kalnains un sarežģīts. Tajā iekļauts arī slavenais Fudzi kalns, kas būs viena no sacensību "odziņām". Skatoties virspusēji, no Latvijas braucējiem teorētiski vislabākās izredzes parādīt augstvērtīgu rezultātu ir Tomam Skujiņam un Kristam Neilanam," atzina LRF pārstāvis.

Savukārt BMX riteņbraukšanā, ja šobrīd noslēgtos kvalifikācija, Latvijai būtu viena vieta pēc UCI nāciju ranga. Priekšā gan ir vēl divi Pasaules kausa posmi Itālijā un divi etapi Kolumbijā. Patlaban ar līdzvērtīgām izredzēm kvalificēties var Helvijs Babris un Kristens Krīgers.

"Viņi ir līdzīgās pozīcijās gan pēc ranga, gan pēc reāliem spēka samēriem. Olimpiādei kvalificēties var viens no viņiem," norādīja Markss.

Pēc nāciju ranga vīriešiem, kurā Latvija šobrīd atrodas 12. vietā, spēlēm kvalificējas 13 nācijas. Pārstāvētiem jābūt visiem kontinentiem, un šā faktora dēļ Latvijai automātiski garām aiziet Dienvidāfrikas Republika, kas BMX riteņbraukšanā ir labākā valsts Āfrikā. Līdz ar to Latvija šobrīd ir noslēdzošā valsts, kas, ja kvalifikācija beigtos šodien, nodrošinātu vienu vietu dalībai Tokijā.

Tuvākie Latvijas sekotāji ir Itālijas sportisti (atpaliek 7 punktus), Vācija (atpaliek 44 punktus) un Kanāda (atpaliek 71 punktu). Olimpiskais nāciju rangs ir iesaldēts kopš 2020. gada marta. Tas tiks atsaldēts tikai uz iepriekš minētajiem Pasaules kausa posmiem Veronā (Itālija) un Bogotā (Kolumbija). Olimpiskajā nāciju rangā tiek vērtēti trīs labākie braucēji no katras valsts. Latvijai tie ir Kristens Krīgers, Helvijs Babris un Mikus Dāvis Strazdiņš, vēsta LRF.

"No meitenēm labas cerības ir Vinetai Pētersonai. Viņa šobrīd Latvijā ir izkristalizējies stabils pirmais numurs BMX riteņbraukšanā. Jāturpina krāt individuālie reitinga punkti, pēc kuriem viņa varētu kvalificēties Tokijai. Sieviešu konkurencē Latvija pēc nāciju ranga nevar kvalificēties olimpiskajām spēlēm," paskaidroja LRF ģenerālsekretārs.

Teorētiski olimpiskajām spēlēm no Latvijas var kvalificēties nedaudz vairāk nekā 60 sportisti, tomēr gaidāms, ka pārstāvniecība būs uz pusi mazāka.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, kurš būs Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Tokijā, sarunā ar TVNET norādīja, ka ir pesimistiskas un ir optimistiskas prognozes par sastāvu - 25 līdz 35 sportisti, labākajā gadījumā maķenīt vairāk.

Līdz ar to sastāvs varētu skaitliskā ziņā būt līdzīgs kā pirms pieciem gadiem Riodežaneiro vasaras olimpiskajās spēlēs, kad Latviju pārstāvēt devās 34 sportisti, bet piedalījās 32, jo vieglatlēti Līna Mūze un Valērijs Žolnerovičs traumu dēļ nestartēja.

Lielas cerības var saistīt ar Latvijas 3x3 vīriešu basketbola izlasi, kas 2017. gadā kļuva par Eiropas čempioni, bet pērn triumfēja Pasaules tūres Superfinālā. Cīņa par olimpisko ceļazīmi notiks maija beigās Austrijā, un latvieši būs vieni no galvenajiem turnīra favorītiem. Ceļazīmi uz Tokiju izcīnīs trīs labākās no 20 komandām. Tā būs pirmā no divām iespējām. Vēl arī jūnijā būs turnīrs, kur 16 komandas izspēlēs vienu ceļazīmi.

Labas izredzes kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm ir arī pludmales volejbolistiem Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam. Olimpiskais kvalifikācijas rangs tiks apkopots 13. jūnijā, bet, ja tas noslēgtos šodien, latviešu duets iegūtu ceļazīmi. Kvalificēties olimpiskajām spēlēm var arī jūnija beigās, cīnoties Kontinentālajā kausā.

Tokijā varētu startēt Latvijas vadošās tenisistes Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko, kuras patlaban pasaules rangā ierindojas attiecīgi 47. un 52. vietā. Noteikumi paredz, ka 56 no 64 sportistēm Olimpiādei kvalificējas ar vietu pasaules rangā, vadoties pēc reitinga 7. jūnijā. Jāņem gan vērā, ka no vienas valsts vienspēlēs nedrīkst piedalīties vairāk par četrām tenisistēm.

Abas latvietes šobrīd ir samērā drošā pozīcijā, jo reitingā viņam priekšā ir, piemēram, 10 tenisistes no ASV. Arī citām lielvalstīm pasaules ranga Top 50 ir vairākas sportistes, tādējādi nedaudz atvieglojot kvalificēšanos Latvijas tenisistēm. Kvalificēšanās noteikumi arī paredz, ka sportistēm ir jāpārstāv nacionālā izlase. Kā zināms, Sevastova un Ostapenko šonedēļ Jūrmalā spēlēs Latvijas valstsvienības sastāvā cīņā pret Indiju.

Peldēšanā kvalifikācijas normatīvus var izpildīt līdz 27. jūnijam. Patlaban starp Latvijas sportistiem B normatīvu izpildījusi Ieva Maļuka un Emīls Pone. Paredzams, ka Latvijai noteikti būs olimpiskajās spēlēs vismaz viens peldētājs un viena peldētāja.

Ja kvalifikācija noslēgtos šodien, uz Tokiju ceļazīme būtu kabatā arī džudo cīkstonim Jevgeņijam Borodavko, taču reitings tiks apkopots tikai 28. jūnijā, kad būs atlicis mazāk nekā mēnesis līdz olimpisko spēļu sākumam.

Vadoties pēc pasaules ranga, Tokijas olimpiskajām spēlēm, visticamāk, kvalificēsies svarcēlāji Artūrs Plēsnieks un Ritvars Suharevs. Svarcelšanā olimpieši kļūs zināmi jau pavisam drīz, jo reitings tiks apkopots 30. aprīlī.

Maijā gaidāms, ka par olimpisko ceļazīmi cīnīsies māsas Inese un Jolanta Tarvidas, taču viņas startēs vienā taekvondo svara kategorijā, un tikai vienai no viņam būs iespējams kvalificēties Tokijai.

Tāpat jātur īkšķi par Kalvi Kalniņu (karatē), Pāvelu Švecovu (modernā pieccīņa), Amandu Milleri (bokss), Elīnu Vihrovu (sporta vingrošana), Jeļizavetu Polstjanaju (mākslas vingrošana), kā arī par vairākiem vieglatlētiem, šāvējiem, airētājiem un smaiļotājiem.

​Covid-19 drošība

Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu organizatori 20. martā oficiāli paziņoja, ka sporta līdzjutējiem no ārzemēm būs liegts apmeklēt sacensības klātienē Covid-19 pandēmijas dēļ. Līdz ar to ierobežojošā skaitā Olimpiādes pasākumus klātienē varēs vērot vienīgi vietējie fani.

Tuvojoties 100 dienu atskaites atzīmei, Japānas premjerministrs Jošihide Suga apstiprināja striktākus Covid-19 ierobežojumus Tokijā, lai mazinātu koronavīrusa izplatības riskus. Ierobežojumi paredz, ka restorāni un citas publiskas vietas, kas pulcē lielu skaitu ļaužu, būs jāslēdz līdz plkst. 20.00 pēc vietējā laika. Publiskos pasākumos nedrīkst piedalīties vairāk par 5000 cilvēku. Šādi ierobežojumi sākās 12. aprīlī un būs spēkā līdz 11. maijam.

Japānā dzīvo vairāk nekā 120 miljoni iedzīvotāju. Vadoties pēc "worldmeters" datiem, šajā Āzijas valstī konstatēti nepilni 4000 inficēšanās gadījumi uz miljons iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijā uz miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 000 inficēšanās gadījumu. Tomēr jāņem vērā, ka Coviid-19 dēļ Japānā vairāk nekā 9000 cilvēku zaudējuši dzīvību. Martā un aprīlī Tokijā inficēšanas gadījumu skaits dienā ir bijis svārstīgs. "Japan Times" vēsta, ka 30. martā Tokijā tika fiksēti 364 gadījumi, 6. aprīlī 399, bet bet 12. aprīlī 510.

"Tokija 2020" organizatori plāno rezervēt viesnīcu, kur izolēt sportistus, kuriem olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs konstatēs saskarsmi ar Covid-19. Šī viesnīca atrodas netālu no olimpiskā un paralimpiskā ciemata, kur mitināsies sacensību dalībnieki. Kopumā paredzēts rezervēt 300 viesnīcas numurus.

Tiek ziņots, ka organizatori sagatavos 30 transportlīdzekļus, kas būs droši šoferiem, kuri nogādās uz viesnīcu ar Covid-19 inficētos sportistus. Sagaidāms, ka inficēšanās gadījumā sportistiem būs 10 dienu ilga karantīna.

Sportisti, kas būs kļuvuši par Covid-19 inficētā kontaktpersonām, drīkstēs piedalīties sacensībās, ja pašiem tests būs negatīvs.

Plānots, ka Covid-19 testi tiks veikti ik pēc četrām dienām, taču diskusijās tiek spriests, ka to vajadzētu darīt biežāk.

Šobrīd noteikumi paredz, ka sportisti drīkstēs uzturēties vienīgi olimpiskajā ciematā un doties uz savu sacensību norises vietu. Sportistiem jāierodas, vēlākais, piecas dienas pirms sacensībām un jādodas prom, maksimums, divas dienas pēc dalības noslēguma. Tādējādi olimpiskajā ciematā būs mazāks iemītnieku skaits, samazinoties Covid-19 izplatīšanās riskiem.

Foto: Protests pret Tokijas olimpisko spēļu rīkošanu

Vairums japāņu ir PRET

Marta beigās Tokijā un citviet Japānā ielās ļaudis protestēja pret Olimpiādes rīkošanu Covid-19 pandēmijas dēļ. Nesenākās aptaujas dati liecina, ka aptuveni 72% Japānas iedzīvotāju vēlas, lai Tokijas olimpiskās spēles tiktu vēlreiz pārceltas (39,2%) vai arī atceltas pavisam (32,8%).

Tikai 24% aptaujāto neiebilst, ka šovasar Tokijā norisināsies olimpiskās un paralimpiskās spēles. Turklāt lielākais vairums (92,6%) bažījas, ka olimpisko spēļu dēļ Japānā atkal varētu pieaugt Covid-19 izplatība.

Vairāk nekā puse (aptuveni 60%) aptaujāto Japānas iedzīvotāju norādījuši, ka nav apmierināti ar tempu, kādā noris iedzīvotāju vakcinēšana. Mazāk nekā 1% iedzīvotāju ir saņēmuši poti pret Covid-19.

Plānots, ka Tokijas olimpiskajās spēlēs piedalīsies nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši sportistu no aptuveni 205 pasaules valstīm. Kopumā paredzēts sadalīt 339 medaļu komplektus 33 sporta veidos (50 disciplīnas).

Tokijas olimpisko spēļu programma tika apstiprināta 2017. gada vasarā. Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs toreiz norādīja, ka mērķis bija Olimpiādi padarīt "jauneklīgāku" un "pilsētnieciskāku", kā arī palielināt sieviešu skaitu sportistu vidū.

Olimpiskajās spēlēs debiju piedzīvos četri sporta veidi - karatē, klinšu kāpšana, sērfings un skeitbordings, bet programmā atgriezies beisbols/softbols. Tāpat debitēs vairākas jaunas jaunas disciplīnas, tostarp 3x3 basketbols un BMX frīstails.

Aplēses liecina, ka Tokijas olimpisko spēļu izmaksas pārsniegušas 15 miljardus ASV dolāru (aptuveni 13 miljardi eiro). Izmaksas pieaugušas par apmēram 22% salīdzinājumā ar plānotajiem izdevumiem, pirms Coivd-19 dēļ Olimpiādi pārcēla par gadu vēlāk.

Tokijas olimpisko spēļu norise paredzēta no 23. jūlija līdz 8. augustam, bet paralimpiskās spēles plānotas no 24. augusta līdz 5. septembrim.