UEFA prezidents: Tas ir spļāviens futbola cienītāju sejās

Eiropas Superlīgā grib piedalīties seši Anglijas klubi, trīs komandas no Itālijas un trīs vienības no Spānijas.

Ideju par šāda turnīra izveidi nosodījuši fani, futbola organizācijas un pat valstu augsta ranga amatpersonas.

Čeferins nosodījis Turīnas "Juventus" prezidentu Andrea Agnelli un Mančestras "United" izpilddirektora vietnieku Edu Vudvordu, kuri atstājuši Eiropas klubu asociāciju un palīdzējuši darbā pie Superlīgas projekta.

"Mēs visi esam vienoti pret šo absurdo projektu - pret šiem apkaunojošajiem, pašlabumu radošiem piedāvājumiem, kurus motivē alkatība," sacīja Čeferins.

"Šī ideja ir spļāviens sejā visiem futbola cienītājiem un arī kopumā mūsu sabiedrībai. Mēs nedrīkstam viņiem atļaut mums atņemt futbolu," uzsvēra UEFA prezidents.

Čeferins norādīja, ka Superlīgas komandu futbolistiem varētu liegt spēlēšanu valstsvienību sastāvā Pasaules kausā un Eiropas čempionātā.

"Viņiem varētu aizliegt reprezentēt nacionālo komandu visās spēlēs," draudīgi izteicās UEFA prezidents.

"Superlīga ir saistīta vienīgi ar naudu, bet UEFA strādā futbola attīstībai, taču daži cilvēki to nesaprot," piebilda Čeferins.

Jaunizveidotās līgas nepieciešamību futbola aprindās vērtē neviennozīmīgi. UEFA jau iepriekš norādīja, ka līgā spēlējošajiem klubiem draud izslēgšana no nacionālajiem čempionātiem, kā arī Eiropas un Čempionu līgas turnīriem.

Superlīgā spēlēt apņēmušās sešas Anglijas premjerlīgas vienības "Liverpool", Mančestras "United", Londonas "Arsenal", Londonas "Chelsea", Mančestras "City" un Totenhemas "Hotspur", kā arī pa trim klubiem no Spānijas - "Barcelona", Madrides "Real", Madrides "Atletico" un Itālijas - Milānas "Inter", "AC Milan", Turīnas "Juventus".

Jaunizveidotajā līgā spēles notiktu nedēļas vidū, tādējādi netraucējot klubiem spēkoties vietējos čempionātos. Līgas veidotāji norādīja, ka jau drīzumā cer aizvadīt pirmo Eiropas Superlīgas sezonu.

Līgas vadība atklājusi, ka 12 dibinātāju klubu pulku drīz papildinās vēl trīs komandas, bet katru gadu piecām vienībām būs iespēja kvalificēties Eiropas Superlīgai.

Pagaidām noteikumi paredz, ka katru sezonu Eiropas Superlīgas pamatturnīrā iekļūs 15 sacensību dibinātājas.

Superlīgā atteikušās startēt Vācijas bundeslīgas vadošās komandas Minhenes "Bayern", Dortmundes "Borussia" un "RB Leipzig".

Vēlmi palikt UEFA Čempionu līgā ir izteicis Francijas grands Parīzes "Saint-Germain" (PSG), kura valdē ir vairākas Čeferinam pietuvinātas personas.

Superlīgas pirmā sezona tiek plānota 2023./2024. gada sezonā.

Turnīra formāts paredz 20 komandas sadalīt divās grupās pa desmit katrā. Grupā esošās komandas katra ar katru aizvadīs pa divām spēlēm, vienai norisinoties mājās, bet otrai viesos. Katras grupas trīs labākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā, bet ceturtās un piektās vietās ieguvējas aizvadīs divas spēles, kurās arī noskaidros pārējās "play-off" dalībnieces.

Izslēgšanas spēlēs paredzēts aizvadīt tāpat kā UEFA Čempionu līgā, kur ceturtdaļfināla un pusfināla spēcīgākie klubi tiek noskaidroti divu maču summā. Eiropas Superlīgas fināls varētu notikt maijā.

15 klubi, kas uzskatāmi par Eiropas Superlīgas dibinātājiem, saņems 3,5 miljardus eiro infrastruktūras investīciju plāniem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Pret Eiropas Superlīgas izveidi ir arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš norādīja, ka klubi sākotnēji atbild savu fanu priekšā, bet tikai pēc tam var pieņemt konkrētus lēmumus. Nosodījumu līgas izveidotāju virzienā paudusi arī Anglijas premjerlīgas vadība un Eiropas Futbola klubu asociācija (ECA).