Pagājuši teju 11 gadi, kopš brazīlietis Čārlzs Olivera spēra pirmo soli "Ultimate Fightning Championship" (UFC) astoņstūrī. Pavisam nesen jauktās cīņas mākslas (MMA) cīkstonis kļuva par čempionu vieglajā svara kategorijā (līdz 70,3 kilogramiem). Daudzi neticēja, ka "do Bronx" (Oliveras iesauka), kādreiz tiks līdz titula cīņai un tajā uzvarēs. Kā viņam tas izdevās?

Olivera pasaulē nāca 1989.gadā Sanpaulu. Viņš uzauga trūkumā un jau no bērna kājas mammai palīdzēja pārdot siera salātus. Tieši šai darbā brazīlietis iepazina labus draugus, kas viņu aizveda līdz cīņas sportam. Septiņu gadu vecumā zēnam tika konstatētas nopietnas kaulu problēmas, kas apgrūtināja kustības. "Ārsti teica, ka es nekad nevarēšu sportot," sarunā ar ESPN stāstīja Olivera. "Mediķi teica, ka, iespējams, viņš pat nokļūs ratiņkrēslā," sacīja cīkstoņa māte Ozanna. Par laimi, rehabilitācija ļāva no tā izvairīties, un jau pēc neilga laika Olivera kopā ar draugiem pagalmā spēlēja futbolu. "Mātei un tēvam teicu, ka es labāk nomirtu nekā nesportotu," izteicās cīkstonis. "Es lūdzu Dievu, un viņš manas lūgšanas uzklausīja."

Pirmais cīņas sporta veids, kam viņš pievērsās nopietnā līmenī, bija džiu-džitsu (jiu-jitsu). Treneris, kas mācīja viņa draugus, pajautāja 12 gadus vecajam Čārlzam, vai viņš nevēlas pievienoties nodarbībām. Tajā laikā Olivera vecāki dzīvoja trūcīgi. "Teicu dēlam atklāti, ka mums nav naudas," atceras Olivera māte. Beigās viņa tēvocim un mātei izdevās puikam  noorganizēt sporta stipendiju, kas deva iespēju trenēties. Diemžēl tēvocis Paulo nepiedzīvoja brīdi, kad stipendijas izlūgšanās atmaksājās, jo divus gadus vēlāk viņu Brazīlijas ielās nošāva. "Ticu, ka viņš no padebeša malas ar prieku noraugās uz visu, kas ir noticis. Paulo agrāk sacīja, ka tic, ka es kādu dienu būšu čempions," atmiņās gremdējās Olivera.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp