Latvijas hokeja izlases sniegums skaitļos: vājš vairākums, labs mazākums (193)

Latvijas hokejisti otrdien izšķirošajā mačā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā ar 1:2 zaudēja Vācijai. Latvijas valstsvienībā Rīgā notiekošās meistarsacīkstes noslēdza 11.pozīcijā 16 komandu konkurencē.

Viens no izlases klupšanas akmeņiem bija vājā vairākuma realizācija. Latvieši apakšgrupu turnīrā septiņos mačos vairākumā spēlēja 24 reizes, ar viena vīra pārspēku gūstot tikai divus vārtus. Vairākuma realizācija 8,33% bija vājākā starp visām 16 komandām, atpaliekot arī no apakšgrupu pastarītēm Baltkrievijas un Itālijas, kas realizēja attiecīgi 11,11% un 11,76% vairākumu.

Visaugstākā efektivitāte vairākumā bija Šveicei, kas viena spēlētāja pārākumu izmantoja desmit no 28 gadījumiem jeb 35,71%.

Turpretī mazākumā Latvija bija otrā labākā komanda, ielaižot vārtus tikai vienā no 19 gadījumiem, kad spēlēja bez viena laukuma spēlētāja.

Pašmāju hokejisti pretinieku vairākumu neitralizēja 94,74% gadījumos, nedaudz atpaliekot no ASV, kas ielaida vārtus vienā no 20 šādām situācijām (95%).

Tāpat Latvijas izlases vārtsargi - Matīss Kivlenieks, Jānis Kalniņš un Ivars Punnenovs - uzrādīja septīto labāko rezultātu atvairītajos metienos - 91,40%. Arī vidēji ielaistajās ripās Latvijai bija septītais labākais rezultāts - 2,23.

Nedisciplinētāko komandu sarakstā Latvija ar 54 soda minūtēm ieņēma astoto vietu. Latvijas hokejisti nopelnīja 22 divu minūšu sodus un vienu desmit minūšu sodu.

Pieticīgā vairākuma realizācija atstāja iespaidu arī uz mājinieku izlases kopējo realizāciju. Latvieši pa vārtiem meta 179 reizes, bet tikai 15 no tām ripa sasniedza savu mērķi. Metienu realizācija 8,38% deva 12.vietu, labākie šajā rādītājā ar 13,08% bija Krievijas Olimpiskās komitejas (OKR) spēlētāji, bet vājākie ar 5,81% - baltkrievi.

Tikmēr Kivlenieks iekļuva apakšgrupu turnīra labāko vārtsargu desmitniekā. Ziemeļamerikā spēlējošais latviešu ripu ķērājs laukumā devās četrās turnīra spēlēs, atvairīja 92,24% metienu un ielaida vidēji 2,18 ripas. Abos statistikas rādītājos viņam desmitā vieta.

No laukuma spēlētājiem neviens no mājiniekiem nav iekļuvis apakšgrupu turnīra rezultatīvāko trīsdesmitniekā. Šeit augšgalā gozējās slovāks Peters Cehlāriks, kurš guva četrus vārtus un sešreiz rezultatīvi piespēlēja, bet kanādietim Konoram Braunam bija divi vārti un astoņas rezultatīvas piespēles.

Labākais vārtu guvējs ar septiņiem precīziem metieniem bija Laiems Kērks no Lielbritānijas izlases, bet labākais piespēlētājs - Brauns.

Uzvarētajos iemetienos 24.vietu ieņēma Andris Džeriņš, kurš bija pārāks 72 no 130 iemetieniem (55,38%). Pirmā vieta šajā statistikas rādītājā bija Petri Kontiolam - soms uzvarēja 61 no 92 iemetieniem (66,30%).

Savukārt nedisciplinētāko spēlētāju sarakstā ar 12 soda minūtēm dalītu 14.vietu ieņēma Ronalds Ķēniņš. Viņš un Lauris Dārziņš bija rezultatīvākie Latvijas izlases rindās, katram iekrājot pa četriem punktiem.

2021.gada pasaules čempionāts Rīgā notiks līdz 6.jūnijam.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.