Video ⟩ Itālija parāda savu spēku, aizraujošā "Euro 2020" ceturtdaļfinālā uzvarot beļģus (6)

Itālija Minhenē ceturtdaļfināla spēlē ar 2:1 (2:1) uzvarēja Beļģiju.

Itāļi jau no paša spēles tiecās kontrolēt bumbu un pacietīgi saspēlējās beļģu soda laukuma tuvumā. Ātrās piespēles un laba spēlētāju kustība Beļģijas izlases spēlētājus nereti piespieda pārkāpt noteikumus, taču tiesneša svilpe brīžiem atskanēja arī pēc nelielām itāļu rupjībām. 13.minūtē noteikumus netālu no sava soda laukuma pārkāpa Torgans Azārs.

Itālija brīvsitienu izspēlēja ar centrējumu soda laukumā, bet neilgi pēc tam pirmos vārtus guva Leonardo Bonuči. Tiesnesis gan uzreiz steidza konsultēties ar kolēģiem, kas atklāja, ka vārtu guvējs iepriekš atradies aizmugures stāvoklī.

Spēles 22.minūtē Kevins de Brujne ar bumbu šķērsoja teju pusi laukuma un no sāna lēnām virzījās uz centra pusi. Pie aptuveni 22 metru atzīmes futbolists bumbu raidīja kreisajā vārtu pusē, bet Džanluidži Donnarumma to atvairīja. Četras minūtes vēlāk beļģu ciešā spēle aizsardzībā ļāva pārtvert bumbu un doties pretuzbrukumā ar skaitlisko pārākumu. Bumba tika nogādāta pie Romelu Lukaku, kurš saprata, ka netiks galā ar aizsargu un viņa aizsegā izdarīja sitienu, kas nebija rezultatīvs.

Otrā laukuma pusē brīdi vēlāk vārtus centās gūt Federiko Kjēza, taču sitiens neizdevās spēcīgs. 31.minūtē itāļiem beidzot izdevās atklāt spēles rezultātu, ātri izspēlējot standarta situāciju. Centrējumu soda laukumā atpakaļ laukuma centrā mēģināja izsist Beļģijas aizsargi, taču bumba tālāk par soda laukuma līnija netika. Lai arī Čiro Immobile bija cietis iepriekšējā epizodē, itāļi kārtīgi pacīnījās par bumbu, Barellam nonākot labā sitiena pozīcijā - 1:0.

Piecas minūtes līdz pirmā puslaika beigām Kjēzas bīstams sitiens lidoja garām vārtiem, bet jau 44.minūtē 2:0 panāca Lorenco Insinje. Uzbrucējs ar bumbu lēnām tuvojās soda laukumam, bet Beļģijas centra aizsargi attālinājās no viņa, kā rezultātā futbolists devās vēl tuvāk līdz sita bumbu labajā vārtu pusē. Pēc zaudētiem vārtiem beļģi steidzās uzbrukumā, un Žeremī Doku izdevās nopelnīt "pendeli". Lukaku bumbu raidīja vārtu labajā pusē - 1:2.

Otrajā puslaikā beļģi pirmo lielisko vārtu gūšanas epizodi izveidoja 61.minūtē. De Brujne ar bumbu ieskrēja soda laukumā un gar pašiem vārtiem piespēlēja Lukaku, taču viņš neaizsniedzās līdz bumbai. Leonardo Spinacola bija pēdējais, kurš skāra bumbu. Pretējā gadījumā tā varēja ieripot tukšos vārtos.

19 gadus vecais Doku visu otro puslaiku izcēlās ar aktīvu sniegumu uzbrukumā un 84.minūtē nebija tālu, lai panāktu izlīdzinājumu. Futbolists apspēlēja vairākus itāļus un soda laukuma tuvumā izpildīja spēcīgu sitienu, taču bumba lidoja tribīnēs. Tuvojoties pamatlaika beigām, beļģi ilgstoši saspēlējās Itālijas izlases aizsardzības zonā līdz noteikumu pārkāpumu izprovocēja de Brujne.

Brīvsitienu no sākuma neatļauti bloķēja Itālijas izlases spēlētājs, tāpēc de Brujne to izpildīja vēlreiz. Centrējums soda laukumā bija nedaudz neprecīzs, kas Donnarummam ļāva aizsniegties līdz bumbai un jau brīdi vēlāk pavilkt laiku plaukstas savainojuma dēļ. Atlikušajās minūtēs Beļģijas izlase tā arī nespēja gūt vārtus, turnīru noslēdzot astotdaļfinālā.

Itālija uzvarēja visās trīs A grupas spēlēs - 3:0 pār Turciju un Šveici un 1:0 pār Velsu. Savukārt astotdaļfinālā pret Austriju uzvarai bija vajadzīgas 120 minūtes un papildlaiks (2:1).

Itālijas futbolisti uzvarējuši 12 spēlēs pēc kārtas, bet Itālijas nezaudēto spēļu sērija sasniegusi jau 32 mačus, kuros tā izcīnījusi 27 uzvaras un piecreiz cīnījusies neizšķirti. Iepriekš tik gara sērija itāļiem bija no 1935. līdz 1939.gadam.

Beļģija ar 3:0 uzvarēja Krieviju, ar 2:1 pārspēja Dāniju un pēdējā mačā ar 2:0 pieveica Somiju, svinot uzvaru B grupā. Astotdaļfinālā no beļģu rokas krita pašreizējā čempione Portugāle 1:0).

Arī Beļģija varēja palepoties ar 13 nezaudētu spēļu sēriju, un pēdējās četrās no tām trīs vārtus bija guvis Romelu Lukaku, divus - Torgans Azārs.

1968.gada čempione un divkārtējā vicečempione Itālija finālturnīrā spēlē septīto reizi pēc kārtas. Tikmēr Beļģija visā savā vēsturē vien sesto reizi spēlē finālturnīrā. Augstākais sasniegums ir otrā vieta 1980.gadā, kā arī trešā vieta 1972.gadā. Tiesa, starp 1988. un 2012.gadu tā finālturnīram kvalificējās tikai vienu reizi. Iepriekšējā finālturnīrā pirms pieciem gadiem abas komandas apstājās ceturtdaļfinālā.

Beļģijas izlase Eiropas meistarsacīkstēs bija uzvarējusi jau 14 spēlēs pēc kārtas, kurās kopumā gūti 48 vārti, bet zaudēti vien četri. Ar to ir atkārtots Vācijas izlases iespētais laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam.

Arī Itālija un Beļģija savā starpā tikušās 22 reizes, itāļiem svinot 14 uzvaras, kā arī pa četrām reizēm spēlējot neizšķirti un zaudējot. Tiesa, kopš iepriekšējā Eiropas meistarsacīkšu finālturnīra, kur grupā ar 2:0 pārāka bija Itālija, vienības savā starpā nav tikušās.

Eiropas čempionātā komandas tikušās piecreiz, Itālijai uzvarot divreiz un divreiz spēlējot neizšķirti. 1972.gadā ceturtdaļfinālā Milānā komandas spēlēja 0:0, bet Briselē ar 2:1 uzvarēja beļģi, iekļūstot pusfinālā. Pārējās trīs tikšanās notikušas finālturnīra grupu turnīra stadijā. 1980.gadā Romā tika fiksēts bezvārtu neizšķirts, bet 2000.gadā Briselē itāļi uzvarēja ar 2:0, tāpat kā pirms pieciem gadiem Lionā.

Jau ziņots, ka Spānijas futbola izlase piektdien Sanktpēterburgā pamatlaikā spēlēja neizšķirti 1:1 (1:0) ar Šveici, kas "pendelēs" uzvarēta ar 3:1.

Spānija pusfinālā tiksies ar Itāliju.

Ceturtdaļfināla pēdējās divās spēlēs sestdien Baku tiksies Čehija ar Dāniju, bet Romā Anglijai pretī stāsies Ukraina.

Finālcīņa gaidāma 11.jūlijā.

2021.gada Eiropas čempionāta finālturnīrs līdz 11.jūlijam norisināsies Eiropas 11 pilsētās. Kontinenta spēcīgākā komanda tiks noskaidrota Vemblija stadionā Londonā. Atjaunotais Vemblija stadions izlašu turnīru titula maču uzņems pirmo reizi vēsturē, bet tā priekštecī savulaik tika izspēlēts 1966.gada Pasaules kausa fināls un 1996.gada Eiropas čempionāta fināls.

Pirms pieciem gadiem par Eiropas čempioni tika kronēta Portugāle, kas Parīzē notikušajā finālmačā ar rezultātu 1:0 pagarinājumā pārspēja Franciju.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas bija sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificējās divas labākās izlases, kā arī tajā iekļuva četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle. Kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, bija jānospēlē 31 mačs.