LOK mudina ieviest viena kanāla finansēšanas modeli olimpiskajām un neolimpiskajām sporta federācijām

Komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojumu par nepieciešamību novērst sadrumstalotību nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī un brīdinājumu jau no 2023.gada pilnībā pārņemt sporta budžeta līdzekļu pārvaldību, LOK Mārketinga dienesta vadītāja Dace Gulbe aģentūrai LETA norādīja, ka jau pirms mēneša organizācija ir inicējusi un aicinājusi IZM, sakārtojot sporta nozares finansējumu, no 2023.gada realizēt viena kanāla finansēšanas modeli olimpiskajām un neolimpiskajām federācijām atsevišķi, nodrošinot, ka viena sporta veida federācija saņem valsts budžeta finansējumu tikai no viena finanšu avota.

Līdz ar to viena sporta organizācija saņemtu finansējumu tikai no viena avota, un tā varētu precīzi plānot savu budžetu, nodrošinot tā konsolidāciju un caurspīdīgumu.

Šis priekšlikums paredz arī to, ka skaidri tiek nodalīts olimpisko, neolimpisko un pielāgotā sporta federāciju finansējums. Proti, kā atzīmē komitejā, sporta nozares finansējums būtu jādala pa trim kanāliem - olimpisko sporta veidu federācijām (LOK pārraudzībā), neolimpisko un tehnisko sporta veidu federācijām (Latvijas Sporta federāciju padomes pārraudzībā), kā arī pielāgotajam sportam, ko pārrauga Paralimpiskā komiteja. Tādējādi, organizācijas ieskatā tiktu nodrošināta pārskatāms un efektīvs valsts finansējuma izlietojuma atbilstoši nodefinētiem mērķiem.

Tāpat Gulbe uzsvēra, ka LOK ir gatava sadarboties ar visām sporta organizācijām, kurām ir konkrēti racionāli priekšlikumi sporta nozares finansējuma sakārtošanā, taču tiem ir jābūt absolūti konkrētiem. "Pašlaik esam lasījuši un dzirdējušo tikai publisku vēlmi sadarboties," piebilda LOK pārstāve.

Kā ziņots, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM no 2023.gada 1.janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, IZM norādīja, ka tuvākā gada laikā Latvijā ir jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā.

Gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM no 2023.gada 1.janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.

IZM parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš (JKP) norādīja, ka jau gandrīz divus gadus kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs ir aicinājis sporta federācijas rūpīgāk izturēties pret nodokļu maksātāju naudu un padarīt caurspīdīgākus finansējuma pārdales procesus. "Diemžēl, pārmaiņas šajā laikā ir bijušas minimālas, tāpēc nākas paziņot - sarunu laiks ir beidzies. Nevalstiskajām sporta organizācijām, kas saņem IZM finansējumu, tiek dots gads, lai vienotos par konsolidāciju," viņš uzsvēra.

Analizējot esošo sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, IZM jau iepriekš identificēja vairākus trūkumus, tai skaitā, nestabilitāti un neprognozējamību ilgtermiņā, regulārus papildu finansējuma pieprasījumus un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamību, sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotību starp dažādām nozaru ministrijām, sazarotu budžeta administrēšanas sistēmu nevalstisko sporta organizāciju līmenī, kā arī atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanos.