:format(webp)/nginx/o/2021/04/06/13714919t1hbfdb.jpg)
Mūsu leģendārā šķēpmetēja Jāņa Lūša piemiņas sacensībās Zemgales olimpiskā centra stadiona tribīnē Jelgavā bija arī Dainis Kūla. Viņš ne tikai skatījās, ne tikai atņēma sveicienus un ar kādu aprunājās, bet arī ik pa laikam ar zīmēm kādam kaut ko “teica” šķēpa mešanas sektorā. Bija tur divi brāļi no Ventspils un bijušā šķēpmetēja un trenera Elmāra Krūzes mazdēls. Dainis nav viņu treneris, viņš ikdienā darbojas zāģmateriālu tirdzniecības jomā, bet šķēpa mešana viņam joprojām ir sirdslieta – pats piedalās veterānu sacensībās, kā arī palīdz ar padomu jaunajiem šķēpmetējiem. Kāpēc lai viņš to nedarītu, ja redz, ka puišiem ir saprašana un vēlēšanās?
Dainis Kūla pagaidām ir mūsu pēdējais olimpiskais čempions šķēpa mešanā. 1980. gada 27. jūlijā Maskavā viņš dramatiskā cīņā, kurā vispār varēja palikt bez rezultāta vai ārpus pirmā astoņnieka, vienīgais vēl vecā modeļa šķēpu (jaunie šķēpi ar novirzītu smaguma centru ienāca 1986. gadā – pēc vācieša Ūves Hona 1984. gada vasarā Berlīnē sasniegtajiem 104,80 metriem, jo šķēpa mešana jau sāka kļūt bīstama) aizmeta tālāk par 90 metriem – 91,20 m. Divpadsmit gadus pēc Jāņa Lūša triumfa Mehiko mums atkal bija olimpiskais čempions šķēpa mešanā.
Kopš Kūlas uzvaras ir pagājuši vairāk nekā 40 gadi, paies vēl 40 un vēl 40, taču acīmredzot vismaz divu vistiešākajā veidā ar Daini Kūlu saistītu iemeslu dēļ par tām sacensībām Lužņiku stadionā Maskavā nerims strīdi un “sazvērestības teoriju” cienītāju kaislības...