:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Viņnedēļ pēc Latvijas hokeja izlases otrā treniņa “Volvo” hallē satiku divus pieredzējušus trenerus (un hokeja funkcionārus!), kuri nezin kāpēc uzdeva jautājumu man: “Vai Hārtlijs joprojām ir Latvijas izlases galvenais treneris?” Strauji novirzīju uzbrukumu atpakaļ: pag, jūs taču Treneru padomē esat ne tikai apsprieduši izlases padarīto (nepadarīto!) pasaules čempionātā un nepieciešamības gadījumā no sava vidus izvirzījuši tos, kuri varētu pretendēt uz Hārtlija aizstājēja vietu…
Tikpat neveiksmīgs bija abu zobgaļu piedāvājums man aiziet uz “Volvo” halles galā esošo Latvijas Hokeja federāciju, lai tur kādam no darbiniekiem pārjautātu, kā tad ir ar Hārtliju. No 5. jūlija Hokeja federācijas mājvieta ir “Daugavas” stadionā, kur pasaules čempionāta laikā visu 16 valstu hokejisti trenējās. Nebija ne pagājusi nedēļa, kad Latvijas Hokeja federācijas valde sprieda par… Hārtliju.
Galīgo spriešanu atliekot uz 26. jūliju. 19. jūlijā būtiskākais, kas tika izspriests, ka Pekinā Latvijas izlasi jāvada tam pašam trenerim, kurš būs izcīnījis tiesības spēlēt Pekinas olimpiskajās spēlēs! Vai tas būs Hārtlijs? Nevaru apgalvot, bet nevaru arī noliegt, taču varbūtība, ka Hārtlijs var arī nebūt, ir ļoti liela. Jo viņa pamatdarba vieta ir Omskas “Avangard”, kur aizvadītajā sezonā kanādiešu speciālists nopelnījis apmēram divus miljonus dolāru, esot “Avangard” vislabāk apmaksātais “hokejists”.