Olimpiskā dienasgrāmata #7: Japāņu tualetes kultūras īpatnības (10)

Tokijas olimpiskajās spēlēs ir noslēgušās, tāpēc atslodzei mēģināšu ar mazu humora devu sniegt nelielu ieskatu par dabiskiem procesiem, kas skar visus cilvēkus. 

Japāņi, vismaz man tā šķiet, ir ļoti pieklājīga tauta. Pirmkārt, viņi tiešām sasveicinoties paklanās. Pie mums tomēr, vismaz vīriešu starpā, ir pieņemts sarokoties. Olimpiskajos objektos brīvprātīgie darbinieki paklanās katram garāmgājējam katru reizi.

Viesnīcā, kurā esmu apmeties, tualetē ir šāda brīdinājuma zīme. Līdzīgas zīmes sastopamas arī citviet. Pēc tās noprotams, ka tupēt uz poda nedrīkst. Tas šķiet diezgan pašsaprotami. Taču acīmredzot šādu zīmi izvietot ir bijis iemesls. Jāsaka gan, ka tā varbūt ir paredzēta tieši ārzemniekiem un tā varbūt nav vietējo īpatnība. Man gan nav nojausmas, kurā pasaules malā tualetes podu izmanto šādā manierē. 

Bieži šeit olimpiskajā Tokijā sastopami tualetes podi ar vadības pulti. Neesmu tā arī saņēmis drosmi iepazīties ar visām piedāvātajām opcijām, kas lielā mērā ir galvenais iemesls, kāpēc šī dienasgrāmata tapa vēlāk, nekā sākotnēji bija plānots. Vienu gan es pārbaudīju, un tas ir redzams video. Viena no funkcijām ir ieslēgt ūdens tecēšanas skaņu, kas, kā man šķiet, palīdz prātam un organismam nodot signālu, ka ir laiks atviegloties.

Kolēģis no laikraksta "Diena" šeit Tokijā uzgājis kaku muzeju. Ārzemju mediju pārstāvji publiskas vietas drīkstēs apmeklēt gan tikai tad, kad būs Japānā pavadītas 14 dienas un, protams, ja nav konstatēta inficēšanās ar Covid-19. Kolēģa novērojumi liecina, ka muzejs paredzēts visai ģimenei.

Un vēl mazliet par kultūras/uztveres atšķirībām. Kaku muzejs Tokijā. Viss par un ap kakām. Mārketings, plastmasas eksemplāri utt., u.t.jpr. Tas viss domāts bērniem. Ģimenes izklaide. Welcome pic.twitter.com/QOof8ZIL7B

— Gatis Madžiņš (@Madzins) July 27, 2021

Man šķiet pašsaprotami, ka spļaudīties ir nepieklājīgi, turklāt Covid-19 laikā pat bīstami. Tomēr šeit Tokijā uzdūros zīmei, kas par to lieku reizi atgādina. 

Kopumā par japāņiem negribas teikt neko sliktu, neskaitot angļu valodas prasmju trūkumu brīvprātīgo darbinieku vidū. Pieklājīga un tīrīga tauta. Kaut arī nedzīvoju luksusa apartamentos, tik daudz higiēnas līdzekļu, cik man šeit sarūpēts numuriņā, nebiju piedzīvojis pat pieczvaigžņu viesnīcā. Vienīgi jāatzīst gan, ka tualetes papīrs vai papīra dvieļi līdz šim visur gadījušies ārkārtīgi nekvalitatīvi. Slapjās rokās tie burtiski sekundē sašķīst. Par laimi, vienu tualetes papīra rulli paņēmu līdzi no Rīgas...