Švecovs: Jāšanā var gadīties visādi...

Kopš 1992.gada Latvijas sportisti regulāri startē olimpisko spēļu pieccīņas sacensībās. Švecovs Tokijas olimpiskajām spēlēm kvalificējās, pateicoties vietai rangā. Pirms olimpisko spēļu sākuma Švecovs pasaules rangā ieņēma 29.vietu, bet olimpisko spēļu kvalifikācijas reitingā viņš ierindojās 37.pozīcijā.

Pirmie iespaidi Švecovam par Tokiju ir "mitri", proti, pirmais, kas nāk prātā, ir svelme un lielais gaisa mitrums.

"Kad trenējies dienas laikā, ir karsti, bet vakarā ir krietni labāk," par aizvadītajām dienām Tokijā stāsta Švecovs. "Gribas paskriet pa dienu, lai vakarā vari atpūsties, bet sanāk otrādi. No rīta parasti mēģinu trenēties peldēšanā, šaušanā un paukošanā, bet vakarā skriešanā vai jāšanā."

"Ceru, ka sacensības notiks vēlāk, jo karstums man ne visai," piebilst vienīgais Latvijas modernās pieccīņas pārstāvis.

Sportists pagaidām vēl nezina, ar kuru zirgu startēs sacensībās. Par treniņos piešķirtajiem zirgiem nav pamata sūdzēties. Bēdīgāk bija Pasaules kausa finālā Kairā, kad nācās trenēties ar zirgu, kas vairāk līdzinājies ēzelim.

"Pagaidām esmu trenējies ar četriem zirgiem. Visi man patika, bija labi," ar treniņu partneriem apmierināts ir sportists. "Viena meitene nokrita no zirga. Viņu uzreiz aizveda uz slimnīcu, bet tagad laikam viss ir kārtībā."

Kopumā sadarbība ar zirgiem Švecovam ir veiksmīga, bet šajā sakarā sniegumu var iespaidot blakusapstākļi. Piemēram, Pasaules kausa finālā viens no televīzijas operatoriem kameru pagrieza zirga virzienā. Dzīvnieks sabijās un nometa sportistu zemē.

Pasaules kausa finālā Kairā, kas norisinājās jūnija sākumā un bija sportista līdz šim pēdējās lielās sacensības, Švecovs tika klasificēts 75.vietā. Marta beigās Švecovs pirmo reizi karjerā Budapeštā uzvarēja Pasaules kausa posmā.

Aprīļa vidū viņam noteica saslimšanu ar Covid-19, kā rezultātā nācās izlaist citu posmu. Tas sportistam nebija viegls brīdis, jo karantīnas laikā bija jāatrodas viesnīcas istabiņā, kurā pilnvērtīgs treniņu process nebija iespējams.

"Bija laba forma, bet saslimu ar Covid-19. Pēc izveseļošanās ieguvu labu formu skriešanā. Domāju, ka šobrīd esmu tikpat labā formā kā pirms uzvaras Pasaules kausa posmā," pauž pieccīņnieks, kurš augstvērtīgāko rezultātu no sevis sagaida skriešanas un paukošanas disciplīnā.

"Šīs būtībā uzskatāmas par primārajām modernās pieccīņas disciplīnām. Tajās iespējams krietni uzlabot rezultātu. Peldēšanā ir samazināti punkti. Protams, rezultāts jārāda visās disciplīnās, jo tās ir olimpiskās spēles. Jāšanā var gadīties visādi, ja neparādi vismaz viduvēju rezultātu, uz labām vietām vari necerēt."

Līdzīgi kā citi Latvijas sportisti, arī Švecovs ir apmierināts ar ēdināšanu olimpiskajā ciematā. Izvēle ir liela, un daudz kas jau ir izmēģināts, tāpēc lēnām prasās mājās gatavots ēdiens.

Modernās pieccīņas līdzjutējiem atmiņā visspilgtāk noteikti paliks Jeļenas Rubļevskas sudrabs 2004.gada Atēnu olimpiskajās spēlēs, kurās Deniss Čerkovskis ierindojās augstajā ceturtajā vietā. Bijušie olimpieši pirms starta Tokijā Švecovam padomus nav devuši, jo pēdējos 17 gados modernā pieccīņa ir krietni mainījusies.

Pēdējo reizi Rubļevska un Čerkovskis olimpiskajās spēlēs startēja 2012.gadā Londonā.

"Kopš tā laika viss ir krietni mainījies. Tehnika ir progresējusi. Tāpat sportisti ir fiziski spēcīgāki. Cik zinu, Starptautiskā Modernās pieccīņas savienība pēc šīs sezonas beigām atkal plāno veikt izmaiņas sacensību norisē," atklāj sportists. "Ja nemaldos, olimpiskajā kustībā modernajai pieccīņai ir viens no mazākajiem finansējumiem, tāpēc federācija visu laiku domā kaut ko jaunu."

Lai varētu konkurēt ar citiem sporta veidiem, Starptautiskā Modernās pieccīņas savienība lūko šo sporta veidu padarīt baudāmāku skatītājiem. Švecovs dzirdējis tenkas, ka nākotnē piecas disciplīnas varētu aizvadīt pusotras stundas laikā, nevis astoņās, desmit stundās.

"Pats šajā sporta veidā trenējos no 2010. vai 2012.gada, tāpēc būtiskas izmaiņas neesmu piedzīvojis. Man modernajā pieccīņā būtībā sanāca ienākt, kad tā tieši sāka mainīties," norāda Švecovs. "Zinu, ka pēc olimpiskajām spēlēm gaidāms kongress, kurā lems, kā paātrināt sacensību norisi."

"Cik zināms, viņi [federācija] arī vēlas samazināt dalībnieku skaitu. Tagad ir 36, bet būšot 12 vai 18 sportisti," iespējamās pārmaiņas sporta veidā komentē olimpietis. "Tāpat vēlas samazināt skriešanas apjomu līdz 5x600 vai 4x600 metriem."

Skriešanas disciplīna Švecovam ir viena no vājākajām, tāpēc viņš šādām pārmaiņām neiebilstu.

Mērķus sportists skaļi nevēlējās saukt. Viņš uzsvēra, ka starp 36 sportistiem uz medaļu var pretendēt 25 dalībnieki.

Ceturtdien plkst.10.30 pēc Latvijas laika modernajā pieccīņā notiks paukošanas sacensības, bet divas dienas vēlāk sportisti spēkosies atlikušajās četrās disciplīnās. Apvienotā skriešanas un šaušanas disciplīna, pēc kuras arī būs zināmi medaļu ieguvēji, sestdien sāksies plkst.13.30 pēc Latvijas laika.

Tokijas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija paredzēta svētdien.