Plēsnieks: Neesmu vēl apjēdzis, kas ir noticis (4)

"Prieka asaras vēl neesmu nobirdinājis, jo neesmu apjēdzis, kas ir noticis," atzina Plēsnieks, kurš pēc raušanas disciplīnas bija patālu no medaļu pretendentiem.

"Pēc raušanas nesāku bēdāties vai ko tamlīdzīgu. Vienkārši centos to ātri aizmirst. Biju pārliecināts un pietiekami spēcīgs, lai paceltu 183 kilogramus, bet kreisais plecs neieslēdzās. Protams, tik lielu svaru priekšā noturēt nav viegli. Neizdevās, taču jutu, ka varu vairāk," skaidroja svarcēlājs. 

"Protams, grūšana man ir labāks vingrinājums nekā raušana. Trenerim teicu pirms grūšanas, ka jāsāk optimāli. Lai ar otro piegājienu būtu sešiniekā. Bija jāriskē. Jutu, ka bija spēks un ka varu pacelt vairāk."

Pēc otrā mēģinājuma varēja Plēsnieka sejā redzēt, ka kaut kas nav kārtībā.

"Man mazliet filma pazuda. Domāju, ka pie vainas bija elpošana, diafragma." 

Plēsniekam šeit bijis lielāks satraukums nekā 2016. gadā pirms Eiropas čempionāta, kur viņš kļuva par čempionu.

"Tas ir nesalīdzināmi, šeit ir olimpiskās spēles - nu arī izcīnīta medaļa. Tomēr skatuve ir tā pati, tas pats stienis. Tas mani mierināja."

Svarcelšanā notiek arī taktiska cīņa, taču Plēsnieks trenera darbā neiejaucoties.

"Es trenerim izstāstīju savu redzējumu, ko es vēlētos. Protams, viņš to ņēma vērā."

Plēsnieks cenšas sevi psiholoģiski neapgrūtināt atbildīgās sacensībās pirms izšķirošajiem celšanas mēģinājumiem.

"Grūti pateikt, cik psiholoģiski tas ir grūti. Tajā brīdī daudz nedomā, nemēģini analizēt - vienkārši ej un dari kā robots. Galvenais, lai izdodas." 

Plēsnieks pirms olimpiskajām spēlēm bija pieticīgs cerībās par savu rezultātu.

"Ar pieredzi mediju spiedienu vairs neņemu vērā. Redzēju, ka ļoti liels spiediens bija uz basketbolistiem. Man jau viņu vietā bija gandrīz vai neomulīgi. Puiši malači! Viņi mani iedvesmoja, biju ļoti priecīgs. Domāju, kāpēc lai es to nevarētu," atzina Plēsnieks.

Latvijas svarcēlājs iepriekš bija apsvēris domu noslēgt karjeru traumu dēļ. Grūtības viņš pārvarēja ar gribasspēku, ģimenes un trenera atbalstu.

"Visiem ir lūzuma punkts, kad gribas aiziet prom. Tomēr sapratu, ka man vienīgi pietrūkst olimpiskās medaļas. Turklāt nav vairs daudz laika palicis līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Nākamgad jau kvalifikācija."

Šogad pirms Eiropas čempionāta Plēsniekam tika veikta apendicīta operācija.

"Labi, ka paklausīju ārstu. Varēja ārstēt ar antibiotikām, bet nu mēnesis, divi vai trīs un atkal var sākt sāpēt. Es priecīgs, ka bija operācija. Šajā ziņā bobslejistiem ir bijusi pieredze olimpiskajās spēlēs, tāpēc labāk neriskēt."

Plēsnieks olimpiskajās spēlēs piedalījās trešo reizi. 2012. gadā Londonā viņš izcīnīja piekto vietu, bet 2016. gadā Riodežaneiro viņš ierindojās astotajā pozīcijā. Šīs abas reizes Plēsnieks startēja svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, bet Tokijā - līdz 109 kg.