Točs par trīs gadu sadarbību ar Pļaviņu: Mums gāja kā pa amerikāņu kalniņiem

Edgars Točs FOTO: EPA/Scanpix

Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs sadarbību sāka 2017. gada decembrī, un šajā laikā viņiem bijuši gan kāpumi, gan kritumi, pēc Tokijas olimpiskajās spēlēs ceturtās vietas izcīnīšanas atzina pludmales volejbolists.

Latvijas duets, kas olimpiskajā turnīrā bija izsēts ar 14. numuru, sestdien ar rezultātu 0-2 (12:21, 18:21) zaudēja Kataras pārim Čerifam Junusam/Ahmedam Tidžanam (3.). Katarieši šobrīd ir pasaules ranga līderi, regulāri cīnoties par medaļām Pasaules tūres posmos.

Pļaviņš un Točs šajā turnīrā nospēlēja necerēti labi, sacensību gaitā pārspējot gan vairākus olimpiskos čempionus, gan pasaules čempionātu medaļniekus. Lai arī ceturtā vieta ir augsts sasniegums, pēc zaudējuma cīņā par bronzu ir jūtama vilšanās.

"Ja būtu kapiņš, tad būtu savādāk. Otrajā setā aizķērāmies un sākumā bijām vadībā. Tomēr līdz galam nebija cīņas. Nevar teikt, ka mēs necentāmies, ka kaut kur laidām "haļavu" - mēs gājām uz visu, bet ne līdz galam sanāca. Varbūt mazliet "pārdegām". Sirdsapziņa ir tīra, laukumā atdevām visu. Ir labi, bet neesam līdz galam apmierināti. Gribu pateikt paldies visiem, kas agri no rīta modās. Paldies visiem, kas šīs dienas rakstīja labus novēlējumus. Cerams, ka izdosies nākotnē," sacīja Točs.

Kataras pārstāvji spēlēja ļoti neatlaidīgi. Viņi vairākas reizes guva punktu garās izspēlēs, kurās viņiem izdevās pacelt bumbu situācijas, kurās šķirta, ka epizode ir jau beigusies par labu Latvijas pārim.

"Veiksme ir jānopelna. Viņi skrēja pakaļ, pieskārās bumbai un dabūja punktus. Varbūt no malas šķita iespaidīgi, bet nu tā ir jāspēlē, ja tu gribi izcīnīt medaļu. Tad ir jāpaņem pāris "mirušās" bumbas, citādāk ir grūti salauzt pretinieku. Viņi ir malači. Ar tādu spēli, braucot uz visiem Pasaules tūres posmiem, viņi reitingā ir pirmie. Līdz ar to man nav pārsteigums, ka viņi tādas "mirušās" bumbas izcēla. Viņi labi nospēlēja," norādīja Pļaviņš.

Latvijas dueta taktika šajā mačā bija līdzīga kā iepriekšējos dueļos olimpiskajā turnīrā - nokausēt pretinieku bloķētāju. Šajā gadījumā mērķis bija Čerifs Junuse.

"Sākumā gribējām garo nolauzt. Pēc pirmā bloka viņš sāka spēlēt drošāk - trāpīja pa pirkstiem, sita pa malām. Viņš ļoti labi pielāgojās. Man šķiet, ka garais vispār nevienu māņkustību neuztaisīja. Viņš droši jutās. Ja pretinieks tik droši jūtas, tad ir grūti aizķerties. Iepriekšējās spēlēs pretiniekiem nācās domāt, ko darīt. Uzreiz parādījās varianti, un mēs tos izmantojām. Pēdējās divās spēlēs pretinieki bija pārliecināti, ka viņi ir labāki, bet mums nebija variantu, kur ieķerties," sprieda Pļaviņš.

Austrijas galvaspilsētā Vīnē no 11. līdz 15. augustam paredzēts Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tur dalība paredzēta arī Pļaviņam un Točam. Vai pietiks spēka un emociju startēt kontinenta meistarsacīkstēs?

"To mēs redzēsim tur. Priekšā ir ilgs lidojums. Protams, būs grūtāk savākties. Katrs turnīrs tomēr sākas no nulles. Pēc trīs nedēļām, kas pavadītas šeit, būs grūtāk pielāgoties laika joslām," domā Točs.

Patlaban 36 gadus vecais Pļaviņš vēl nevar sniegt atbildi, vai viņš plāno cīnīties par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, kas notiks pēc trīs gadiem.

Pļaviņam šīs bija trešās olimpiskās spēles - 2008. gadā kopā ar Aleksandru Samoilovu viņš izcīnīja 9. vietu, 2012. gadā Londonā kopā ar Jāni Šmēdiņu izdevās izcīnīt bronzu, bet Riodežaneiro turnīram viņš nekvalificējās tandēmā ar Aleksandrs Solovejs.

"Es arī teicu, ka braukšu uz Rio, bet neaizbraucu. Tāpēc es nezinu, vai braukšu uz Parīzi. Jauda vēl ir. Ar gadiem palieku gudrāks, uzņemu vairāk informācijas. Nevaru teikt, ka nebiju gatavs šim turnīram. No savas puses izdarīju praktiski visu, lai šeit būtu labā formā. Ar to izrādījās ir par maz," sprieda Pļaviņš.

Točs ar Pļaviņu sadarbību sāka 2017. gada decembrī. Par spīti grūtībām, galveno mērķi izdevās sasniegt.

"Kad sākām spēlēt kopā, pirmais mērķis bija kvalificēties olimpiskajām spēlēm. To mēs arī izdarījām. Bija amerikāņu kalniņi. Gan man, gan Mārtiņam bija traumas. Pludmales volejbolā daudz kas ir atkarīgs no stabilitātes. Ir jānotur līmenis. Kopumā šī sezona bija vienīgā, kas sākās ar lielu bedri - gan Covid, gan traumas. Praktiski neveicās. Sekoja "zāģi" (zaudējumi), kas nedeva pārliecību. Ja neskaita Latvijas čempionātu, šis būtībā ir vienīgais lielais turnīrs, kurā mēs labi nostartējām."

Uz augšu
Back