Baltijas valstu sāncensība dažādās jomās jau izsenis ir iemesls censties kļūt vēl labākiem. Tokijas olimpisko spēļu sacensību arēnās, kur startēja Latvijas sportisti, nereti varēja sastapt arī Igaunijas un Lietuvas žurnālistus. Kaimiņi klusībā turēja īkšķus arī par mūsējiem, it sevišķi tad, ja pretinieki vai sāncenši bija lielo nāciju sportisti.
Tokijā lielākā delegācija starp Baltijas valstīm bija Lietuvai, kuru pārstāvēja 42 sportisti (16 sievietes un 26 vīrieši). Latvijai un Igaunijai bija vienāds sportistu skaits - katrai valstij 33 atlēti. Tiesa, Latvijai startēja par vienu sportistu mazāk, jo Covid-19 dēļ nevarēja piedalīties džudists Jevgēņijs Borodavko. Līdz ar to Latviju pārstāvēja 13 dāmas un 19 kungi, bet Igauniju - 14 sportisti un 19 atlēti.
Igaunijai tāpat kā Latvijai šajās olimpiskajās spēlēs izdevās izcīnīt divas medaļas - zeltu un bronzu. Ziemeļu kaimiņiem abas godalgas ir paukošanā, Latvijai zelts 3x3 basketbolā un bronza svarcelšanā, savukārt Lietuva tika pie vienas medaļas - sudraba modernajā pieccīņā.
"Domāju, ka mums nebija neviena sportista vai sportistes, kam izredzes izcīnīt medaļu pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm būtu bijušas augstākas par 50%. Mums bija vairāki, kuri varētu izcīnīt medaļu, bet neviena, kuram vajadzētu izcīnīt godalgu. Līdz ar to jau viena medaļa būtu bijis labs rezultāts. Pirmo medaļu izdevās izcīnīt ļoti ātri. Katrina Lehis bronzu ieguva jau nākamajā dienā pēc olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas. Sākums mums bija ļoti labs," sarunā ar TVNET sacīja Igaunijas žurnālists Ots Jārvela (Ott Järvela).