Latvijas hokeja izlase sava jaunā galvenā trenera vadībā aizvadījusi divas pārbaudes spēles pirms Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra. Skaidrs, ka Harijam Vītoliņam gribējās uzvarēt abās, taču pēc 4:2 sekoja 1:4. Pret Norvēģiju. Kas IIHF rangā ir tikai vienu pozīciju aiz mums: Latvija ir 10. vietā, Norvēģija – 11., turklāt zaudējumā vārtos nebija mūsu pirmā numura Ivara Punnenova, kā arī Latvijas izlasē trūka vēl vairāku līderu.

Pirmkārt jau komandas kapteinis olimpiskajā kvalifikācijā – Teodors Bļugers, kā arī Kaspars Daugaviņš, Kristiāns Rubīns, Arturs Kulda (netika iekļauts sastāvā), Rihards Bukarts, Andris Džeriņš. Nekādas traģēdijas, normāls zaudējums pārbaudes spēlē.

Uz pēdējo treniņnometni pirms olimpiskajiem sapņiem Vītoliņš ir aicinājis mūsu hokeja labākos spēkus. No labākā sastāva trūkst tikai divi vārtsargi – Elvis Merzļikins, kurš nule kļuvis par tēvu, un Jānis Kalniņš, kuram šoreiz pievienoties valsts izlasei traucē ģimenes lietas. Pārējie visi… Gribēju jau rakstīt, ka ierindā, bet līdz sestdienas spēlei tā diemžēl nevarēja būt. Lielāko daļu no 33 izlases kandidātiem Vītoliņš ar savu komandu gan redzējis vismaz treniņos, taču Daugaviņš un Kulda arī tur nav bijuši.

Ja par vārtsargiem (Punnenovs, Mitens, Šilovs) viss ir daudzmaz skaidrs un arī aizsargi pēc Kristapa Zīles savainojuma var justies komfortā, tad uzbrucēju līnijā svētdienas priekšpusdienā vēl bija 18 kandidātu uz 14 vietām. Covid-19 apstākļos IIHF ļauj turnīrā izmantot 25 spēlētājus, Latvijai izmantojot shēmu 3+8+14. Sliktā ziņa ir tā, ka otrdien viņi visi aiziet “burbulī”, kur izmaiņas vairs nav iespējamas.

Preses konferencē pirms spēles ar Norvēģiju vaicāju Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Aigaram Kalvītim, kādi bija federācijas argumenti, no trim kandidātiem izvēloties Vītoliņu. Pirmkārt jau pieredze un panākumi. Divi Gagarina kausi, trenēti olimpiskie un pasaules čempioni, strādāts Kanādas kausā! Bet Harijs uz papildjautājumu, vai šādi panākumi nemazinās motivāciju strādāt Latvijas izlasē, atbildēja skaisti: “Nē! Man taču pēc tam būs jāskatās jums visiem acīs. Būt galvenajam trenerim Latvijas izlasē ir milzīga motivācija. Par to sapņo ikviens Latvijas treneris. To darīju arī es. Tagad… jādod rezultāts.”