Nezinu, vai tas iederas Latvijas futbola federācijas 100. jubilejas kontekstā, taču varbūt tieši tik lielas jubilejas sakarā par to nebūs arī lieki atgādināt vai daudziem pirmo reizi pastāstīt – proti, vai jūs zināt, ka Latvijas futbola audzēknis rīdzinieks Leonīds Ostrovskis ir triju pasaules čempionātu finālturnīru dalībnieks un turklāt arī 1966. gada pasaules čempionāta jeb tagad Pasaules kausa izcīņas bronzas medaļas ieguvējs?
Tas varētu būt neatminams jautājums daudzajās sporta viktorīnās. Man nav izskaidrojuma tam, kāpēc par viņu esam piemirsuši, kāpēc viņa vārds netiek pieminēts futbola jubilejās, kaut gan viņš ir vienīgais Latvijas futbola audzēknis, kurš ne tikai bijis trijos (!) Pasaules kausa finālturnīros futbolā PSRS izlases sastāvā un divos no tiem spēlējis (kopā sešas spēles), bet arī 1966. gadā Anglijā ieguvis bronzas medaļu par 4. vietu.
Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņš agri devās dziļākos futbola ūdeņos, taču Leonīds Ostrovskis noteikti ir pelnījis Latvijas futbola vēsturē daudz ievērojamāku vietu nekā tās pāris rindiņas par to, ka viņš kā viens no talantīgajiem jaunajiem futbolistiem iekļauts Rīgas “Daugavas” meistarkomandā un ka 20 gadu vecumā gandrīz vai ar pavēli nokļuvis Maskavas “Torpedo” rindās, bet pēc tam pārgājis uz Kijevas “Dinamo”.
It kā starp citu ir pieminēts, ka Leonīds Ostrovskis bija PSRS izlases aizsargs pasaules čempionātos. Varbūt tieši Latvijas futbola federācijas 100. dibināšanas gadadiena būtu īstais laiks atcerēties aizsargu Leonīdu Ostrovski – puisi no Maskavas forštates jeb “Maskačkas”, kurš ieguvis pasaules čempionāta medaļu futbolā?