Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Bērziņš un Krūmiņa uzvar "Rimi" maratonā (3)

Atjaunota
"Rimi Rīgas maratons" 42 km distances vīriešiem, pirmās vietas ieguvējs, Latvijas skrējējs Kristaps Bērziņš.
"Rimi Rīgas maratons" 42 km distances vīriešiem, pirmās vietas ieguvējs, Latvijas skrējējs Kristaps Bērziņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas maratonisti Kristaps Bērziņš un Amanda Krūmiņa svētdien kļuvuši par "Rimi" Rīgas maratona uzvarētājiem.

Maratona distancē, šoreiz sacensībām notiekot bez augstas klases Āfrikas sportistu piedalīšanās, ar rezultātu divas stundas 38 minūtes un 36 sekundes uzvarēja Bērziņš, izcīnot arī Latvijas čempiona nosaukumu šajā distancē.

Otro vietu ieņēma lietuvietis Marjus Ignots, kurš finišēja minūti un 48 sekundes aiz uzvarētāja, trešo - Uldis Kļaviņš, no Bērziņa atpaliekot par divām minūtēm un 59 sekundēm.

Trešais Latvijas skrējēju konkurencē ar laiku divas stundas 46 minūtes un 52 sekundes bija Sergejs Maslobojevs, kurš kopvērtējumā ierindojās ceturtajā vietā.

Krūmiņa finišu sasniedza pēc trim stundām septiņām minūtēm un 17 sekundēm.

Otrā bija lietuviete Agne Mataitīte, kura atpalika piecas minūtes un 53 sekundes, trešā - Mataitītes tautiete Greta Urbutīte, kura finišēja 15 minūtes un 21 sekundi aiz uzvarētājas.

Latvijas čempionāta konkurencē otrā bija Dace Banga Hodžajeva, kura uzvarētājai zaudēja 19 minūtes un 52 sekundes, bet trešā - Madara Gelsberga-Sokolova, kura distancē pavadīja vēl minūti ilgāk. Viņām kopvērtējumā piektā un sestā vieta.

Pusmaratona distancē uzvaru svinēja Jevgēnijs Turkins, finišējot pēc stundas desmit minūtēm un 46 sekundēm. Viņš minūti un 51 sekundi apsteidza Anatoliju Macuku un vēl par četrām sekundēm - Vācijas skrējēju Džonu Folkenantu.

Sievietēm šajā distancē uzvaru svinēja Igaunijas skrējēja Kadilīsa Kuiva, finišējot pēc stundas 20 minūtēm un 11 sekundēm. Otrā, uzvarētājai piekāpjoties divas minūtes un 33 sekundes, bija Ilona Marhele, trešā - Kitija Valtere (+4:23).

Desmit kilometru distancē ātrākais bija Uģis Jocis ar rezultātu 30 minūtes un 22 sekundes. Viņš par trim minūtēm un 18 sekundēm apsteidza Robertu Glazeru un par septiņām minūtēm un sekundi - Pēteri Liniņu.

Pēc rezultātu precizēšanas kļuva zināms, ka sievietēm uzvarēja Paragvajas sportiste Marija Kavaljero, kura distanci veica 38 minūtēs un desmit sekundēs. Viņa par 11 sekundēm apsteidza Karīnu Helmani-Soročenkovu, bet trešo vietu ieņēma Ilze Drozdova, no uzvarētājas atpalikdama sešas minūtes un 14 sekundes.

Vīriešiem 5,5 kilometru distancē uzvarēja Aigars Feteris, finišējot pēc 17 minūtēm un 40 sekundēm. 2.vieta tika Kristapam Krišjānim Kapustānam, trešā - Jānim Kapustānam.

Sievietēm šajā distancē uzvarēja Anete Upeniece (23:45), 2.vietu ieņemot Martai Špundzānei, trešo - Margaritai Bondarenko.

Sestdien notika "Happy mazuļiem" skrējieni 200 un 400 metru distancēs, kā arī 4,2 kilometrus garais "Ģimeņu skrējiens".

Pavisam maratonam klātienē un virtuāli reģistrējās 10 082 dalībnieki no visas pasaules.

2019.gadā maratona sacensībās uzvarēja etiopieši Andualems Belajs Šiferavs un Birke Debele, finišējot pēc attiecīgi divām stundām astoņām minūtēm un 51 sekundes un divām stundām 26 minūtēm un 18 sekundēm, abiem gargabalniekiem labojot sacensību rekordus.

Pasākuma drošības protokols tika pielāgots epidemioloģiskajai situācijai, paredzot trīs dažādu drošības līmeņu startus. Zaļais starts pulcēja un kopīgu startu nodrošināja vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem dalībniekiem ar derīgu Eiropas Savienības (ES) digitālo sertifikātu. Dzeltenajā startā izkliedēti un ar individuālu starta laiku startēja dalībnieki ar sertifikātu par negatīvu Covid-19 testu. Savukārt virtuālais starts bija paredzēts tiem dalībniekiem, kuri nevēlējās startēt klātienē vai veikt testu.

"Rimi" Rīgas maratons noteikti rādīs pozitīvu piemēru citām pasaules valstīm, kā liela apjoma pasākumu Covid-19 epidemioloģiskos apstākļos novadīt droši un veiksmīgi,  sacīja maratona direktors Aigars Nords.

Viņš uzsvēra, ka izvelētie drošības pasākumi maratona laikā jau pirmsākumos samazina risku inficēties ar Covid-19.

"Šogad nav tas ierastais skats, kad viss lielais pūlis skrien gar krastmalu. Šogad starti tika sadalīti, un tas rada drošu epidemioloģisko vidi," skaidroja maratona rīkotājs.

Tāpat Nords pateicās sabiedrībai, kura bija pretimnākoša.

"Mēs aicinājām maratonā piedalīties tikai skrējienu dalībniekus, proti, šogad atnākušo ģimeņu, kuri vēro un atbalsta skrējējus, ir daudz mazāk," skaidroja Nords.

Viņš informēja, ka divu dienu laikā dažādu distanču skrējienos piedalījās ap 10 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka pasākuma drošības protokols tika pielāgots epidemioloģiskajai situācijai, paredzot trīs dažādu drošības līmeņu startus. Zaļais starts pulcēja un kopīgu startu nodrošināja vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušajiem dalībniekiem ar derīgu Eiropas Savienības (ES) digitālo sertifikātu. Dzeltenajā startā izkliedēti un ar individuālu starta laiku startēja dalībnieki ar sertifikātu par negatīvu Covid-19 testu. Savukārt virtuālais starts bija paredzēts tiem dalībniekiem, kuri nevēlējās startēt klātienē vai veikt testu.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu