IZM: Latvijā esošā finansējuma izlietojuma sistēma sporta nozarē ir sevi izsmēlusi

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs FOTO: Paula Čurkste/LETA

Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumi par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīcību, izlietojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, apliecina, ka esošā finansējuma izlietojuma sistēma sporta nozarē vairs nespēj nodrošināt atbildīgu naudas apgūšanu un ir sevi izsmēlusi, šādu viedokli otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Severs pauda pateicību VK, jo ministrijai bija būtiski saņemt neatkarīgu ekspertu "ārēju skatījumu" uz nozares finansējuma problemātiku. Viņš atgādināja, ka pēc revīzijas saņemšanas IZM nekavējoties deva ziņu sporta sektoram, ka gada laikā ir jānovērš nozares sadrumstalotība.

Kā skaidroja Severs, ministrija daudzus gadus uzticējās sporta federācijām un apvienībām, taču "esošā sistēma sevi ir izsmēlusi", jo pieļauj dubultu finansēšanas risku. Viņš atzina, ka šī sistēma ir novedusi pie tā, ka ir iespējams izkrāpt valsts budžeta līdzekļus. Līdz ar to sporta sektoram ir dots laiks, lai nevalstiskās organizācijas (NVO) vienojas savstarpēji par brīvprātīgu apvienošanos.

"Mēs devām signālu," sacīja Severs, piebilstot, - ja gada laikā NVO nespēs sakārot samilzušās problēmas, tad ministrija uzņemsies finansēšanas pienākumus.

"Finansējums ir jāsaņem no viena avota ar vienu līgumu," skaidroja IZM pārstāvis.

Saeimas deputāts un IZM parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš (JKP) kolēģa sacīto papildināja, norādot, ka VK revīzijā bija jau iepriekš neformāli zināms, taču tagad ir skaidri fakti, kas ir jāmaina. Viņš atzīmēja, ka ministrija publiski ir jau paudusi, ka sporta organizācijām ir dots laiks līdz nākamā gada 1.jūlijam. Ja vienošanās nebūs, ministrija rīkosies pēc jau iepriekš noteiktā scenārija.

Politiķis sacīja, ka sporta nozarē ir samilzusi ilgā laika periodā un turpmāk vieglprātīga attieksme pret nodokļu maksātāju naudu nav iespējama. No kopumā 33 sporta organizācijām 12 federācijās ir fiksēta mānīšanās un šmaukšanās. Riekstiņš uzsvēra, ka tie ir 36% no kopējā federāciju skaita, kas neizpilda piešķirtā finansējuma mērķus.

LOK Finanšu dienesta vadītāja Aija Buša atklāja, ka visnopietnākie pārkāpumi fiksēti Latvijas Šaušanas federācijā, no kuras valsts budžetā būtu atskaitāmi apmēram 11 000 eiro dubulto atskaišu dēļ. Buša skaidroja, ka federācijai ir apturēts finansējums un šim gadam šī sporta veida sportisti tiek finansēti "pa tiešo" no komitejas puses, lai palīdzētu sagatavoties starptautiskajām sacensībām. Tāpat turpinās skaidrošanas un sakārtošanas darbi ar federāciju, kura piesaistījusi juristus.

Nepilnības finansējuma apgūšanā manītas arī Latvijas Jātnieku federācijā, kā arī Kamaniņu sporta federācijā un Bobsleja un skeletona federācijās, taču šajās federācijās finansējuma problēmas tika novērstas un neapgūtā nauda tika atskaitīta valsts budžetā.

Diskusiju noslēgumā komisijas deputāti atbalstīja VK revīziju un tās secinājumus par LOK rīcību, izlietojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. Deputāti bija vienisprātis, ka revīzija ir atklājusi svarīgākos trūkumus sporta nozares finansēšanas modelī, kas mudinās gan IZM, gan pašu sporta sektoru rīkoties dinamiski un atbildīgi pret nodokļu maksātāju naudu. Līdz ar to Saeimas deputāti vienprātīgi lēma atbalstīt VK revīzijas ziņojumu.

VK revidenti secinājuši, ka LOK piešķirtie valsts budžeta līdzekļi pamatā ir izlietoti atbilstoši mērķim, atbalstot Latvijas labāko sportistu sagatavošanu olimpiskajām spēlēm, tomēr revidentiem ir būtiski iebildumi par finansējuma izlietojuma uzraudzību un nereti arī šaubas par tēriņu pamatotību un efektivitāti, jo pārāk nekonkrēti definēti sasniedzamie rezultāti.

Kā jūnijā atzīmēja VK, Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski mainījās sporta dzīves notikumu plāni, tostarp tika pārceltas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, tomēr LOK, kas ir pastāvīgs IZM sadarbības partneris sporta nozarē, 2019. un 2020.gadā tika piešķirts valsts budžeta finansējums kopā 13 miljonu eiro, kas ietver arī valsts uzņēmuma "Latvijas valsts meži" ziedojumu 1,3 miljonu eiro apmērā un papildu finansējumu divu miljonu eiro apmērā Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Revidenti secinājuši, ka kopumā LOK piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim, atbalstot Latvijas labākos sportistus, lai tie sagatavotos olimpiskajām spēlēm, un veicot organizatoriskos darbus dalības nodrošināšanai olimpiskajās spēlēs.

Tomēr revidentiem ir būtiski iebildumi par LOK īstenoto sporta federācijām piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību un ne visos gadījumos esot iespējams apgalvot, ka sporta federācijas tām piešķirtos līdzekļus ir izmantojušas pamatoti.

Tāpat revidenti neesot varējuši noskaidrot, vai LOK un līdz ar to arī sporta federācijas ar piešķirto valsts budžeta finansējumu ir rīkojušās efektīvi, jo sporta attīstības plānošanas posmā sasniedzamie rezultāti definēti pārāk nekonkrēti.

Pēc šī VK ziņojuma IZM nāca klajā ar paziņojumu, ka ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM no 2023.gada 1.janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.

Lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, IZM norādīja, ka tuvākā gada laikā Latvijā ir jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā.

Gadījumā, ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, IZM no 2023.gada 1.janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.

IZM parlamentārais sekretārs iepriekš norādīja, ka jau gandrīz divus gadus kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs ir aicinājis sporta federācijas rūpīgāk izturēties pret nodokļu maksātāju naudu un padarīt caurspīdīgākus finansējuma pārdales procesus. "Diemžēl, pārmaiņas šajā laikā ir bijušas minimālas, tāpēc nākas paziņot - sarunu laiks ir beidzies. Nevalstiskajām sporta organizācijām, kas saņem IZM finansējumu, tiek dots gads, lai vienotos par konsolidāciju," viņš uzsvēra.

Analizējot esošo sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, IZM jau iepriekš identificēja vairākus trūkumus, tai skaitā, nestabilitāti un neprognozējamību ilgtermiņā, regulārus papildu finansējuma pieprasījumus un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamību, sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotību starp dažādām nozaru ministrijām, sazarotu budžeta administrēšanas sistēmu nevalstisko sporta organizāciju līmenī, kā arī atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanos.

Uz augšu
Back