1978. gada mačā par pasaules šaha čempiona titulu pretinieku ietekmēšanai tikai piesaistīti parapsihologi un jogi, jogurts tika uzskatīts par slepenu šifru spēlētājam, aizliegtu ierīču meklējumos slimnīcas rentgenā tika skenēts krēsls, bet abi pretinieki atteicās spiest viens otram roku un sarunāties. 

1978. gada mačā par pasaules šaha čempiona titulu pretinieku ietekmēšanai tikai piesaistīti parapsihologi un jogi, jogurts tika uzskatīts par slepenu šifru spēlētājam, aizliegtu ierīču meklējumos slimnīcas rentgenā tika skenēts krēsls, bet abi pretinieki atteicās spiest viens otram roku un sarunāties.

Šis nervus kutinošais un skandāliem apsēstais mačs vilkās neticami ilgi - 110 dienas, un tajā tikās divi labākie Padomju Savienības šahisti, kuri neieredzēja viens otru, - toreizējais pasaules čempions Anatolijs Karpovs un titula pretendents Viktors Korčnojs. Peripetijas ap šaha galdiņu notika arī uz tikpat peripetijām bagāta politiskā fona. PSRS mediji vēstīja: lojāla komunista cīņa pret nicināmu tautas nodevēju.

Tautas ienaidnieks

Bija pagājuši divi gadi, kopš PSRS otrais spēcīgākais spēlētājs Viktors Korčnojs bija aizbēdzis no dzimtenes un lūdzis politisko patvērumu Eiropā. Viņš bija pazīstams ar to, ka atteicās locīties padomju varas priekšā. Korčnojs atteicās piecelties kājās padomju himnas atskaņošanas brīžos, nebaidījās publiski nosodīt VDK (Valsts drošības komiteja) veikto ārvalstīs spēlējošo šahistu novērošanu un izsekošanu.

Iespējams, viss sākās tad, kad PSRS Sporta komiteja nolēma gaidāmajam mačam pret toreizējo pasaules čempionu, leģendāro amerikāni Bobiju Fišeru gatavot gados jaunāko Anatoliju Karpovu, nevis 20 gadus vecāko Viktoru Korčnoju. Šā rīkojuma dēļ padomju šaha lielmeistariem bija liegts sastrādāties ar Korčnoju. Viņam netika dota atļauja spēlēt starptautiskos turnīros ārpus PSRS, uz gadu aizliedza spēlēt arī turnīros Padomju Savienības iekšienē. Pat 1975. gada Tallinas starptautiskajā turnīrā Korčnojam piedalīties nebija ļauts.