Uldriķis: Šādas pārejas Latvijas futbolistiem ir retums

Roberts Uldriķis FOTO: cambuur.nl

Pēdējos gados Latvijai ir maz futbolistu, kuri ikdienā pārstāv ārzemju klubus augsta līmeņa čempionātos. Aizvadītās vasaras beigās uz Nīderlandes komandu Leivārdenas "Cambuur" pārcēlās 23 gadus vecais un teju divus metrus garais uzbrucējs Roberts Uldriķis, sperot platu soli uz priekšu savā karjerā. Šādu pāreju viņam palīdzēja nokārtot aģents, kurš pārstāv Nīderlandes futbola zvaigzni Džeordīno Vijnaldumu, kurš starpsezonā pievienojās Francijas grandam Parīzes "Saint-Germain" (PSG). Latvijas futbolists sarunā ar TVNET atklāja, ka viņš plāno sākt sadarbību ar šo aģentu. Līdz šim viņam profesionāla futbolista karjerā aģenta pienākumus pildīja tēvs.

Nīderlandes virslīgā jeb "Eredivisie" čempionātā Uldriķa pārstāvētā "Cambuur" patlaban ieņem 7. vietu 18 komandu konkurencē. Leivārdenas klubs septiņos mačos izcīnījis četras uzvaras un sakrājis 12 punktus.

"Cambuur" iepriekšējā sezonā triumfēja Nīderlandes pēc spēka otrajā līgā, izcīnot tiesības šosezon spēlēt virslīgā. Pirmo vietu izdevās izcīnīt pārliecinoši, tuvākie sāncenši tika apsteigti par 15 punktiem 38 spēļu kārtās.

Uldriķis septembrī Latvijas izlases rindās guva galvas traumu, kas aizkavējusi viņam iespēju debitēt Nīderlandes virslīgā, kas UEFA rangā ir 7. spēcīgākais nacionālais čempionāts pēc Anglijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Francijas un Portugāles.

"Izlasē dabūju ar bumbu pa galvu. Trīs spēles nospēlēju ar traumu. Gāja grūti. Atbraucot uz Nīderlandi, kluba pārstāvji gribēja, lai nespēlēju, kamēr nav pārgājusi galvas trauma. Stipri reiba galva un bija līdzsvara zudums," sarunā ar TVNET pastāstīja Uldriķis.

"Cambuur" komandai nākamā spēle paredzēta svētdien, 3. oktobrī, plkst. 15:30 savā laukumā pret AZ komandu, kas turnīra tabulā ierindojas 12. pozīcijā. Uldriķis cer, ka šajā mačā viņš būs spēles pieteikumā un varbūt piedzīvos debiju.

"Aizsūtīja pie neirologa, kurš testos konstatēja, ka man ir bijis smadzeņu satricinājums. Trenējos mierīgākā režīmā, lai galva nostabilizētos. Tagad ir labi, esmu sācis trenēties pilnvērtīgi ar komandu. Cerams, ka šonedēļ būšu spēles pieteikumā."

Uldriķis iepriekšējās trīs sezonas pavadīja Šveices superlīgas klubā "Sion". UEFA rangā Šveices virslīga ir 14. spēcīgākais nacionālais čempionāts. Latvijas futbolists neslēpj prieku, ka viņam izdevies pa karjeras kāpnēm spert soli augšup.

"Latvijas futbolā spēlētāju pārejas uz ārzemēm nenotiek bieži. Turklāt man izdevās pāriet no spēcīga čempionāta uz vēl augstāku līmeni. Bija piedāvājumi no dažādu valstu klubiem, taču šis bija vislabākais variants."

"Cambuur" komanda Uldriķi iegādājās par sešciparu summu, tātad simtiem tūkstošu, taču mazāk nekā miljons eiro.

"Latvijas futbolam tā ir diezgan liela pāreja. Es pat nezinu, kad pēdējo reizi bijis tā, kā kāds no mūsējiem no spēcīga ārzemju čempionāta pārceļas uz vēl spēcīgāku čempionātu par transfēra summu."

Uldriķim bijuši piedāvājumi arī no Izraēlas, Polijas un Vācijas 2. bundeslīgas komandām. Pārejā uz "Cambuur" iesaistījās Džeordīno Vijnalduma aģents Hamfrijs Nijmans (Humphry Nijman), kurš palīdzēja Nīderlandes futbolistam starpsezonā pievienoties PSG komandai, kurā spēlē Neimars, Lionels Mesi, Kiljans Mbapē un citas zvaigznes.

"Viņš pirms trim vai četriem gadiem bija atbraucis ar mani satikties Rīgā, kad vēl spēlēju RFS. Viņš turpināja sekot līdzi manai karjerai. Viņš uzzināja, ka "Sion" gribēja pagarināt ar mani līgumu, bet es to nevēlējos. Parādījās iespēja tikt prom, un viņš nokārtoja šo transfēru. Esmu par to ļoti priecīgs," pauda Uldriķis.

Latvijas futbolistam aģenta pienākumus pilda viņa tēvs Askolds Uldriķis, kurš savulaik bija sporta žurnālists, kā arī futbolā darbojies kā funkcionārs - viņš bijis Jura Docenko futbola skolas "Alberts" direktors un Jaunatnes futbola centra "Skonto" prezidents. Šobrīd viņš ir Latvijas Futbola federācijas prezidenta biroja vadītājs.

"Man šobrīd aģents ir tēvs. Man ar to ir paveicies. Tēvs ir mans lielākais fans, taču viņš labi saprot futbolu. Līdz šim viņš kārtoja visas formalitātes. Domāju, ka tagad parakstīsim līgumu ar šo aģentu un vienosimies par turpmāku sadarbību."

Latvijas futbolists pauž, ka viņu nepārsteidz tas, ka parādījās lieliska iespēja pārcelties uz Nīderlandi.

"Es vienmēr cerēju, ka man izdosies pārcelties uz kādu līgu, kas būtu augstāks pakāpiens manā karjerā. Kad tēvs pateica, ka ir kontakts ar aģentu Hamfriju, tad es ticēju, ka izdosies pārcelties uz Nīderlandi. Viņš pats ir nīderlandietis. Viņš palīdzēja Vijnaldumam no Roterdamas "Feyenoord" pārcelties uz Eindhovenas PSV, tad uz Ņūkāslas "United" un tālāk uz "Liverpool", bet tagad uz PSG. Tā kā viņš iesaistījās, es biju pārliecināts, ka tikšu uz priekšu."

Uldriķim līgums ar "Cambuur" ir noslēgts uz diviem gadiem. Līdz izpirkumam kontrakts ar "Sion" bija spēkā vēl uz vienu sezonu.

"Sionā mēs spēlējām ar vienu uzbrucēju, tāpēc uz vienu pozīciju bija septiņi spēlētāji. Līgums gāja uz beigām. Sapratu, ja nepagarināšu līgumu, tad es nespēlēšu. Sanāca veiksmīgs risinājums - tiku uz labāku klubu un spēcīgāku čempionātu. Kamēr esmu jauns, vēlos izaicināt pats sevi un spēlēt pēc iespējas augstākā līmenī."

2018./19. gada sezonā "Cambuur" komandā spēlēja Latvijas izlases futbolists Andrejs Cigaņiks. Leivārdenas vienība tolaik spēlēja Nīderlandes pēc spēka otrajā līgā.

"Es viņam prasīju par klubu un pilsētu, par nīderlandiešu spēles stilu. Viņš visu aprakstīja diezgan precīzi, kā tas arī šeit patiešām ir. Daži spēlētāji un kluba darbinieki viņu atceras. Tomēr komandai tagad ir cits treneris un arī nomainījās liela daļa spēlētāju sastāva."

Iepriekšējā sezonā "Cambuur" komandas līderis bija nīderlandiešu uzbrucējs Roberts Mūrens (Robert Mühren), kurš Nīderlandes 2. līgā 37 spēlēs guva 38 vārtus.

"Cambuur" komanda piesaistījusi Latvijas futbolistu un divus nīderlandiešu uzbrucējus - Tomu Būru (Tom Boere) un Semu Hendriksu (Sam Hendriks). Uldriķis saka, ka ar šiem uzbrucējiem viņš konkurēs par minūtēm laukumā.

"Treneris teica, ka mēs būsim trīs uz vienu vietu. Strādāsim un spēlēsim."

Roberts Uldriķis FOTO: cambuur.nl

Uldriķa novērojumi liecina, ka Nīderlandē futbolu ļoti daudz spēlē ar bumbu pa zemi, un spēlētāji šajā čempionātā ir ļoti tehniski. Latvijas futbolista uzdevums būs ne tikai pašam gūt vārtus, bet arī uzvarēt gaisa divcīņās un radīt komandas biedriem iespējas uzbrukt - spēlējot kā "target man" uzbrucējam.

"Arī "Cambuur" spēles stils parasti ir augstu presingu un bumbas kontroli, ar sadarbībām un nevis individuālām darbībām. Mani, protams, var izmantot pie standartsituācijām, taču arī momentos no spēles. Izejot no aizsardzības, mani var izmantot kā "target man" jeb izejošo spēlētāju, kā mēs darām Latvijas izlasē. Arī malās centrētāji mums ir kvalitatīvi. Taktika mums var būt gan ar vienu, gan diviem uzbrucējiem. Domāju, ka šī ir laba iespēja gan man, gan klubam."

"Cambuur" komanda pēdējās piecās spēlēs izcīnījusi četras uzvaras, taču šajā nogrieznī trešajā mačā tika piedzīvota sagrāve ar 0:9 pret Nīderlandes čempionvienību un valsts slavenāko klubu Amsterdamas "Ajax".

"Amsterdamas "Ajax" ir spēcīga komanda, kas arī nesen UEFA Čempionu līgā ar 5:1 uzvarēja Portugāles čempionvienību Lisabonas "Sporting". Pret viņiem ir grūti kaut ko izdarīt. Mūsējie centās spēlēt savu spēli - ar presingu un atvērtu futbolu. Tāpēc viņiem sakrita tik daudz tie goli."

Leivārdenā ir aptuveni 122 tūkstoši iedzīvotāju, un "Cambuur" komandas stadionā ir apmēram 10 tūkstoši vietu skatītājiem. Maza un futbolu mīloša pilsēta?

"Jā, precīzs raksturojums. Stadions vienmēr ir pilns. Bija atļauta ieeja 75% skatītāju no stadiona ietilpības, bet no šīs nedēļas būs 100%. Atmosfēra ir fantastiska, fani vienmēr atbalsta komandu un stadions ir pilns. Pilsēta nav liela, taču nav arī ļoti maza - te ir viss nepieciešamais. Futbolu šeit tiešām mīl, cilvēki klubam vēl tikai labu," pastāstīja Uldriķis.

"Futbols ir ļoti kvalitatīvs. Spēlētāji ir labi tehniski sagatavoti jau kopš bērnības. Arī taktiski spēcīgi futbolisti. "Cambuur" visi strādā ar vienu mērķi, treneris māk visus saliedēt. Fani ir traki, atbalsta visas spēles garumā. Arī pēc 0:9 zaudējuma pret "Ajax" tāpat visi uzticējās trenerim un spēlētājam, izteica lielu atbalstu. Zaudējām labākai komandai un viss. Uzreiz pēc tam sekoja divas uzvaras, ātri izdevās reabilitēties," sacīja Latvijas futbolists.

"Mēs saprotam, ka iesaistīties cīņā par titulu būs ļoti grūti. Pēc budžeta, ja nemaldos, "Cambuur" ir 17. vietā starp 18 komandām. Ejam no spēles uz spēli un cenšamies krāt punktus. Protams, primārais ir palikt augstākajā līgā. Tomēr treneriem un spēlētājiem ir dzinulis iekļūt Top 10 - tikt tabulā pēc iespējas augstāk, nevis cīnīties par izdzīvošanu." 

Šveicē trīs pavadītos gadus Uldriķis vērtē ar pluszīmi. Tā bijusi vērtīga pieredze, kaut arī "Sion" komanda ir bēdīgi slavena ar biežām treneru nomaiņām. 

"Šis laiks noteikti varēja būt labāks. Es gan nenožēloju, ka pārgāju uz "Sion". Šis gan varbūt nav labākais klubs jauniem spēlētājiem, kuri grib progresēt un spēlēt katru spēli. Pagājušajā spēlē pieteikumā starp 20 spēlētājiem tikai divi bija komandā arī laikā, kad es pievienojos "Sion". Trīs gados ir nomainījies gandrīz viss sastāvs. Arī trīs gadu laikā man bija 10 dažādi treneri. Tā bija liela pieredze," uzskata Uldriķis.

"Pietrūka stabilitātes, kas tajā vecumā man bija vajadzīga kā jaunam spēlētājam. Bija labi, ka varēju trenēties augstā līmenī, strādāt ar uzbrucēju treneri no Brazīlijas. Ļoti daudz strādāju individuāli, arī pie fiziskās sagatavotības. Varēja būt veiksmīgāks laiks, taču nenožēloju pāreju no RFS. Tā bija laba pieredze gan mentāli, gan futbola ziņā," atzīst Latvijas futbolists.

"Jaunā vecumā svarīgi ir spēlēt un iegūt pieredzi. Protams, trenēties arī ir labi, bet, ja nespēlē, ir grūti parādīt savu potenciālu un īsto spēli. Gadījās arī tā, ka nospēlēju četras spēles un iesitu divus vārtus, bet pēc tam trīs mačus biju ārpus pieteikuma, jo atnāk jauns treneris vai uzbrucējs."

Uldriķis uz Šveici no Latvijas pārcēlās 20 gadu vecumā. Dodoties futbolista karjeru turpināt pirmo reizi ārzemēs, izdevies iegūt arī vērtīgu dzīves pieredzi. 

"Viens pats pārcēlos uz Šveici dzīvot, kļuvu daudz pieaugušāks. Futbolā ieraudzīju un sapratu daudzas lietas. Spēlēju augstā līmenī ar daudz faniem apkārt komandai un daudz lielāku ažiotāžu par futbolu, nekā tas ir Latvijā. Man patika tas laiks."

2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlasē sešās spēlēs starp uzbrucējiem vislielākais spēles laiks ir Uldriķim, kurš iekarojis valstsvienības galvenā trenera Daiņa Kazakeviča uzticību.

"Esmu izcīnījis trenera uzticību. Iepriekšējo treneru vadībā biežāk biju kā rezervists, vienkārši atbraucu uz nometnēm, spēlēju pāris minūtes vai vēroju spēles no malas. Man tas bija grūts laiks, jo apzinājos, ka varam daudz vairāk, nekā rādījām laukumā. Pēc tam bija grūti atgriezties Šveicē, kur mani ķircināja par to, ka neesam uzvarējuši jau sazin cik spēles un nespējam gūt vārtus," atminas Uldriķis.

"Pagājušajā gadā arī nesanāca kā gribētos pārstāvēt Latvijas izlasi, jo nevarēju piedalīties visās nometnēs Covid-19 dēļ. Iepriekš lielāku uzsvaru treneris lika uz Vladislavu Gutkovski. Tagad esmu iekarojis trenera uzticību un cenšos to izmantot. Tas diezgan labi izdevās pirmajā izlašu logā, kad guvu vārtus pret Turciju. Tas bija pozitīvs impulss gan faniem, gan treneriem, gan pašiem spēlētājiem. Tas parādīja, ka neesam tik slikti, kādi bija rezultāti iepriekš. Tas man ir svarīgi, ka varu dot pienesumu komandai.

Apzinos, ka esmu svarīgs spēlētājs Latvijas izlasei."

Ja neskaita pārbaudes spēli pret Vācijas izlasi, kurai Latvijas futbolisti piekāpās ar 1:7, oficiālos mačos Kazakeviča vadībā valstsvienība nav piedzīvojusi lielas sagrāves, kā tas bija iepriekšējā trenera Slavišas Stojanoviča laikā. 

"Izlasē ir parādījušās jaunas sejas. Arī par sevi varu teikt, ka iepriekš vispār nespēlēju, bet tagad esmu pamatsastāva spēlētājs. Tas man dod papildu pārliecību. Man arī iepriekš netrūka pārliecības, jo zināju, ka esmu labs spēlētājs un varu daudz dot Latvijas izlasei, spēlējot, nevis skatoties no malas. Tas dod ticību un spēku tam, ko mēs darām. Sastāvs ir nostabilizējies. Pie iepriekšējiem treneriem nebija zināms, kuru izsauks un kuru neizsauks, kurš sāks spēli un kurš ne. Mēs strādājam vienā virzienā ar vienu mērķi. Tas izlasē ir svarīgi. Laiks, ko pavadām izlasē, nav liels, tāpēc tas jāizmanto maksimāli," norādīja Uldriķis.

"Ļoti novērtēju, ka treneris Kazakevičs pie manis uz Šveici pusotra gada laikā divas reizes atbrauca. Iepriekš treneri nekad nebrauca. Līdz ar to es saprotu, ka viņš interesējas. Viņš veido komandu, un pagaidām tas labi iesācies."

Kazakeviča izvēlētā spēles taktika atkarīga no pretinieka, taču Uldriķis uzsver, ka treneris ļoti lielu uzmanību pievērš video analīzei.

"Taktika ir atkarīga no pretinieka. Iepriekšējie treneri bieži mainīja taktiku, sastāvu un vispār ideju, kā mēs spēlēsim. Tagad taktika mazliet pamainās, taču pamatideja ir, ka spēlējam 4-4-2 vai 4-5-1. Shēmas ir līdzīgas, un spēlētāji zina, kas viņiem ir jādara. Trenerim Kazakevičam ir ļoti daudz ideju par taktiskām niansēm. Viņš ļoti daudz informācijas ievāc par visiem pretiniekiem un ļoti nopietni ar asistentiem analizē. To var redzēt sapulcēs, jo materiāls ir sagatavots ļoti nopietns. Tāpat bija arī U-21 izlasē. Pēc video analīzes mēs treniņos izmēģinām situācijas, kādas būs laukumā spēles laikā. Tas mums palīdz sagatavoties mačiem un izpildīt spēles plānu - esam labāk gatavi gan mentāli, gan taktiski. Viņš pievērš ļoti lielu uzmanību niansēm. Skautings noteikti ir daudz bagātīgāks, pie Slavišas bija minimāls. Šobrīd video analīze ir gan pirms, gan pēc spēlēm. Pie Slavišas mēs sastāvu uzzinājām neilgi pirms ar autobusu izbraucām uz spēli. Pie Daiņa mēs sastāvu uzzinām ātrāk, spēlētāji var labāk noskaņoties un savā starpā vēl izrunāt nianses."

Latvijas izlases treneru korpusā strādā viens no mūsu valsts izcilākajiem futbolistiem Marians Pahars, par kuru Uldriķa tēvs Askolds ir sarakstījis grāmatu.

"Bieži pārrunājam dažādas spēles situācijas. Arī pirmo reizi satiekoties izlases treniņnometnē viņš painteresējas kā man iet klubā, pārrunājam kādus momentus, kurus viņš ir redzējis. Kazakevičs dažreiz treniņos dod uzdevumu uzbrucējiem strādāt individuāli ar Paharu. Viņš ir spēlējis ļoti augstā līmenī un var dot padomus. Klausos, ko viņš saka, un cenšos to likt lietā spēlēs. Mēs pēc auguma parametriem esam dažāda tipa uzbrucēji, tomēr tās tehniskās lietas ir piemērojamas jebkuram spēlētājam - vārti ir vieni un tie paši, vienalga, cik garš tu esi."

Uldriķis, pirms devās leģionāra gaitās, Latvijas virslīgā pārstāvēja vispirms FK "Metta", bet pēc tam RFS komandu, kura šosezon ir tuvu čempiona titula izcīnīšanai. Trešo pilno sezonu virslīgā spēlē Roberta brālis Normunds. 

"Jā, es sekoju līdzi virslīgai, cik nu man ir iespēja. Visvairāk sekoju FK "Metta", kur spēlē brālis un daudzi jaunie talanti. RFS man ir otra mīļākā komanda pēc "Mettas". Virslīgā karjeru sāku "Mettā", turpināju RFS. Ceru, ka RFS uzvarēs, mans pavadītais laiks šajā komandā bija labs. Gribētos, lai RFS beidzot izcīna titulu. Komanda bija tuvu tam sezonā, kad es vasarā pārcēlos uz Šveici. Ja nemaldos, bija iekrāts 9 punktu pārsvars, taču, man aizbraucot, komandai neizdevās noturēt pārsvaru. Varbūt arī man būtu zelta medaļa mājās. Ceru, ka viņiem tas izdosies šogad."

Roberta brālis Normunds spēlē aizsarga pozīcijā. Viņš nesen aizvadīja divas spēles Latvijas U-21 izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijā - 1:3 zaudējums pret Vāciju un 0:2 pret Poliju.

"Skatījos spēli pret Vāciju, kur viņš nospēlēja solīdi. Redzēju epizodes arī mačā pret Poliju, kur viņš divreiz no vārtiem izsita prom bumbu. Viņš ir jauns spēlētājs, kuram ir svarīgi iegūt spēļu praksi. "Metta" tādā ziņā ir ļoti labs klubs, kur var attīstīties. Redzu, ka bieži jauni spēlētāji nonāk lielākās komandās un netiek spēlēt. Tad karjera ir grūtāka. Es ieguvu "Mettā" spēļu praksi un pārgāju uz spēcīgāku komandu, kur biju jau gatavs cīnīties par vietu sastāvā. Domāju, ka brālim ir visas iespējas sevi pilnveidot un pierādīt. Un labi jāspēlē izlasē, ko viņš jau dara."

Uz augšu
Back