Ja man būtu iespējams veikt revolūciju KHL, tad pirmais, ko izdarītu, – vai nu no līgas izmestu “Severstaļ” un “Soči”, vai arī šīs abas vienības aizsūtītu uz kādu no Austrumu grupām. Lai sezonā ar viņiem Rīgas “Dinamo” būtu jātiekas iespējami mazāk. Bet vēl labāk – ne reizes. Jo šīs abas vienības ir ļoti neērtas mūsu “Dinamo”.

Faktiski jau šo ērto vienību ir palicis ļoti maz… Vai tādu vispār nav. Nu bet “Soči” arī ar tagadējo dinamiešu vadoni Sergeju Zubovu priekšgalā mums ir bijis kā murgs. Kopš 2014. gada rudens, kad “Soči” parādījās KHL, spēlējuši esam 19 reižu un tikai 19. (!!) spēlē beidzot izcīnījām uzvaru pamatlaikā.

Līdz 2:1 Zubova uzvarai pagājušajā nedēļā bilance bija gauži skaudra: pamatlaika uzvaru nav, divas uzvaras overtaimos vai bullīšos, pieci zaudējumi overtaimos vai bullīšos un 11 zaudējumi pamatlaikā. Bet visus šos gadus “Soči” ir “Dinamo” tiešais konkurents tabulā par tikšanu “play-off”.

Kā tai dziesmā, kur raudāja māte un raudāja meita, “Sočus” uzvarēt pamatlaikā nespēja ne Artis Ābols, ne Kari Heikile, ne Normunds Sējējs, ne Sandis Ozoliņš, ne Ģirts Ankipāns, ne Pēteris Skudra. Seši treneri… Beidzot tas izdevās bijušajam sočietim Zubovam.

Bilance ar Čerepovecas “Severstaļ” ir maķenīt labāka: 7-7-7-13. Uzvaras pamatlaikā, papildlaikā vai bullīšos, zaudējumi papildlaikā vai bullīšos, zaudējumi pamatlaikā. Nav jābūt matemātikas ģēnijam, lai saprastu, ka ar negatīvu bilanci ir neiespējami tabulā būt priekšā. Un tā arī nav. Bet “Soči”, “Seversataļ”, Minskas “Dinamo”, “Vitjaz” un “Torpedo” ir tās piecas komandas, ar kurām “Dinamo” šajā sezonā spēlē četras reizes. Uzvarēji - tie ir punkti tabulā, zaudēji - un tiešais konkurents no tevis aizbēga. Kā tas notika ar “Severstaļ” pēdējo triju spēļu nogrieznī – 2:1 overtaimā Čerepovecā un 2:0 Rīgā, un “Severstaļ” aizbēg par trim punktiem. Labi, ka vismaz izdevās nomocīt “Sočus”.