Jau gaidījām Rīgā ierodamies Kijevas “Dinamo” un Maskavas “Spartaku”, Tbilisi “Dinamo” un toreizējās Ļeņingradas “Zenit”, Erevānas “Ararat” un Viļņas “Žalgiri”, Maskavas “Dinamo” un Minskas “Dinamo”... Pirms 35 gadiem Rīgas “Daugavas” futbola meistarkomanda jau bija pavērusi PSRS augstākās līgas durvis, taču sezonas beigās tās deguna priekšā aizcirtās. Kā tas varēja notikt, ka “Daugava” netika augstākajā līgā? To atceras joprojām, atbildi meklē joprojām, jo to diezin vai kādreiz aizmirsīs.
1985. gads – uzvara bez pārejas
Atgriezīsimies vienu gadu iepriekš. 1985. gada 1. līgas čempionātā “Daugava” uzvarēja pārliecinoši – 60 punkti pret tuvāko sekotāju Maskavas CSKA un Ļvovas “SKA Karpati” 54 punktiem, taču pēcsezonas pārejas turnīrā Maskavā hallē uz mākslīgā seguma starp 1. līgas divām labākajām un augstākās līgas divām pēdējām komandām (Odesas “Černomorec” un Baku “Ņeftči”) rīdzinieki palika ceturtie. Jau pirms sezonas bija zināms, ka būs šāds turnīrs (togad līdzīgi turnīri bija arī starp 1. līgas sliktākajām un 2. līgas labākajām komandām), tāpēc neatbilst patiesībai runas, ka to izdomāja pēkšņi, lai neļautu izkrist Odesas un Baku komandām vai lai ievilktu augstākajā līgā CSKA (Odesa un Baku arī palika augstākajā līgā).
Komandas galvenais treneris Jānis Skredelis šādu jaunievedumu vismaz ārēji uztvēra mierīgi – sak, tad jau redzēsim, cik gatavi mēs esam spēlēt augstākajā līgā. Taču bija skaidrs, ka sarūgtinājums palika, jo tas bija vienīgais gadījums, kad 1. līgas čempions uzreiz neiekļūst augstākajā līgā.
1986. gads – kā tas varēja notikt?
Tajā sezonā pārejas turnīra vairs nebija – pirmās divas komandas uzreiz iekļuva augstākajā līgā. Bija viens cits “eksperiments”, kas turnīra beigās “Daugavai” nāca par sliktu, – punktus deva tikai par 12 neizšķirtiem, bet par pārējiem vairs nepiešķīra. Uz toreizējās Ļeņingradas “Zenit” devās Aleksandrs Kaņiščevs, toties klāt nāca Vladimirs Pačko un no dienesta armijā (Habarovskas SKA un Maskavas CSKA) atgriezās Aivars Drupass.