Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns; RFS vai "Valmiera FC"?

"Valmiera FC" un RFS kapteiņi - Raimonds Krollis un Tomāšs Šimkovičs FOTO: Nora Krevņeva Baibakova (RFS)

Latvijas "Optibet" futbola virslīgā un vispār virslīgas vēsturē būs jauns čempions. Jā, teorētiski "Riga FC" vēl var saglabāt titulu, bet - vai kāds tam vēl tic? Izskatās, ka vispirms jau tam netic paši vēl pagaidām čempionvienības spēlētāji. Valmieras komanda 1990. gadā bija Latvijas (PSR) čempione, taču tā bija pavisam cita komanda - "Gauja". Valmieras futbolistu uzvaras gadījumā pilsētu skaits, kurās ir bijušas komandas futbola čempiones, nepalielināsies, bet toties klubu skaits kļūs lielāks jebkurā gadījumā.

Aizvadītajās spēlēs nevienai no komandām neizdevās gūt vairāk par vieniem vārtiem, un tā bija viena no vismazāk "ražīgajām" spēļu kārtām šajā sezonā, taču to var arī izskaidrot - rudens futbolā ir pļaujas laiks (tajās valstīs, kur spēlē pēc grafika pavasaris-rudens), likmes ir augstas un spriedze lieta, kas nesekmē atklātu, skatāmu un rezultatīvu futbolu. Taču tajā pašā laikā diezin vai drīkst teikt, ka tās bija trīs garlaicīgas spēles. Ne tuvu! Futbolā tā mēdz gadīties - spēle beidzas bez gūtiem vārtiem, taču spēles laiks paskrien vēja spārniem.

Tās bija pirmās spēles pēc izlašu pauzes. No trim līderkomandām Latvijas izlases rindās tika uzaicināti 11 spēlētāji (bija 12, taču Vladimirs Kamešs savainojuma dēļ palika malā), vēl daži spēlētāji bija citu valstu nacionālajās vai U-21 izlasēs, taču diezin vai tas būtiski ietekmēja - Latvijas izlases rindās, piemēram, krietni noslogoti bija vārtsargs Roberts Ozols ("Riga FC"), aizsargi Roberts Savaļnieks (RFS) un Antonijs Černomordijs ("Riga FC"), pussargi Artūrs Zjuzins (RFS) un Alvis Jaunzems ("Valmiera FC"). Cita lieta, ka ietekmēt var arī prombūtnes laiks kā tāds, taču tāpēc jau komandās ir nevis 12-13, bet gan ap 20 vai vairāk spēlētāju.

"Valmiera FC" spēlē ar FK "Liepāja" jau pirmajās desmit minūtēs varēja gūt divus vārtus, bet pirmajā puslaikā varēja gūt vismaz trīs vārtus. Tas gan nenozīmē, ka liepājnieki spēlēja pēc "mums neko nevajag" principa - attieksme bija visnopietnākā, par ko vislabāk liecina Valerija Šabalas iespēja jau pašā mača galotnē panākt neizšķirtu. Komanda, kura negrib uzvarēt, pēdējās minūtēs tā necentīsies gūt vārtus un izbēgt no zaudējuma. Valmieriešiem šajā spēlē bija papildu stimuls - tieši Liepājā viņi zaudēja Latvijas kausa izcīņas pusfinālā un tāpēc 24. oktobrī nespēlēs finālā Jāņa Daliņa stadionā. Vienus vārtus valmierieši tomēr guva, un šoreiz ar tiem pietika uzvarai. Valmiera šosezon uzvarēja Liepāju virslīgas turnīrā trijās no četrām savstarpējām spēlēm. Līderis RFS jau zināja spēles rezultātu Valmierā un ļoti labi apzinājās, ka Jūrmalas "Spartaku" jāuzvar. Spartakieši jau praktiski nodrošinājuši sev 5. vietu, augstāk viņi tikt nevar, un kāds gan vēl var būt stimuls… Acīmredzot tāds ir, jo tieši šajā spēlē Jūrmalas komanda pirmo reizi šosezon nezaudēja RFS - 1:1 (RFS nav uzvarēts jau astoņās spēlēs pēc kārtas).

RFS komanda vēl vienu reizi pārliecinājās, cik grūti ir pārkāpt sunim asti - tituls rokas stiepiena attālumā, vēl tikai nedaudz piepūles un tas būs rokā, bet…

Pēdējie soļi pretī titulam, turklāt vēl pirmajam titulam komandas vēsturē, ir visgrūtākie un šādās situācijās ļoti daudz atkarīgs no treneriem - proti, no tā, kā viņi prot spēlētājiem "sakārtot galvas", kā viņi prot panākt, lai tieši pēdējās spēlēs komanda rādītu labāko sniegumu.

"Spartaka" rindās vārtus guva 19 gadus vecais kamerūnietis Leonels Vambā un ar 12 gūtiem vārtiem kļuva par līderi starp labākajiem vārtu guvējiem.

Viens no spartakiešu gados jauno un ne tik jauno spēlētāju stimuliem atlikušajās spēlēs ir acīmredzams - tā ir iespēja sevi apliecināt, tā ir iespēja palikt komandā uz nākamo sezonu vai tikt ieteiktam kādam ārzemju klubam.

RFS klupiens palielina Valmieras komandas izredzes uz titulu, jo abus līderus tagad šķir tikai divi punkti. "Riga FC"? Diezin vai tas titula kontekstā vairs ir aktuāli… Ja kļūdos, tad pierādiet laukumā pretējo, visiem būs tikai interesantāk. Uzvara pār FK "Metta" būtu tikai ilgāk uzturējusi ilūziju, ka viss vēl nav zaudēts, taču - uzvaras nebija. 1:1. Vēl vairāk - spēles galotnē "rīdzinieki" varēja arī zaudēt. Saško Poposkis, kurš acīmredzot tagad vada komandu (ja reiz viņš uzstājas pēcspēles preses konferencē, kaut gan protokolā galvenā trenera lomā ierakstīts Kristaps Blanks, - tāda nesakritība laikam arī ne par ko labu neliecina…), izteicās, ka

ar 50 procentu atdevi uzvarēt nav iespējams. Tam nevar nepiekrist.

Cita lieta - kāpēc komandā ir šāda attieksme kaut vai tikai no dažiem spēlētājiem. "Riga FC" neuzvar jau piekto spēli pēc kārtas un otro reizi šosezon spēlē neizšķirti ar FK "Metta" (turklāt viena no divām uzvarām tika burtiski izmocīta).

"Rīdziniekiem" tagad vajadzētu ne tik daudz domāt par titula saglabāšanu vai pat par otro vietu, cik par vietas saglabāšanu trijniekā - liepājnieki atpaliek tikai par diviem punktiem. Liepājas komanda gan ir aizvadījusi par divām spēlēm vairāk nekā "Riga FC", taču kur ir garantija, ka "rīdzinieki" tajos divos nenospēlētajos mačos uzvarēs? Nav tādas garantijas. Vispār jau turnīra beigās tagad vislabāk arī varēs redzēt komandu raksturus, to vienotību un mērķtiecību.

RFS atlicis spēlēt ar "Mettu" viesos, ar BFC "Daugavpils" viesos, ar "Riga FC" mājās (31. oktobrī) un ar BFC "Daugavpils" viesos. "Valmiera FC" vēl spēlēs ar "Spartaku" viesos, ar "Riga FC" mājās (27. oktobrī), ar "Mettu" mājās un "Riga FC" viesos (6. novembrī - čempionāta pēdējā dienā). "Riga FC" jāspēlē ar BFC "Daugavpils" viesos, ar RFS viesos, ar "Valmiera FC" viesos un mājās. Datumi nav izcelti nejauši…

Uz augšu
Back