Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: "Karalis" dosies atvaļinājumā vai atriebsies?

Anatolijs Kreipāns
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Nora Krevņeva Baibakova (RFS)

Sportā pēc čempiona krišanas un jaunā čempiona pasludināšanas nereti mēdz teikt tā: "Karalis miris. Lai dzīvo karalis!" Attiecībā uz Latvijas "Optibet" futbola virslīgas čempionātu tā teikt vēl nedrīkst kaut vai tāpēc, ka jaunais karalis vēl nav zināms, toties teiciena pirmā daļa atbilst patiesībai, jo "Riga FC" vairs arī teorētiski nevar saglabāt titulu. Taču tagad tieši no eksčempiona snieguma atlikušajās spēlēs lielā mērā var būt atkarīgs ... titula liktenis.

"Valmiera FC" spēli Slokā ar Jūrmalas "Spartaku" aizvadīja bez galvenā trenera Tamaza Pertijas uz komandas soliņa - diskvalifikācijas dēļ viņš atradās tribīnē. Taču tas nekādi neietekmēja valmieriešu sniegumu un beigās arī galaiznākumu - 4:1 Valmieras komandas labā. Valmierieši jau pirmajā puslaikā varēja gūt vismaz 2-3 vārtus un izšķirt spēles likteni, taču vadībā viņi izvirzījās tikai puslaika beigās. Vēl vairāk - 15 minūtes pēc pārtraukuma spartakieši panāca 1:1. Izcēlās kamerūnietis Leonels Vambā, kura rēķinā tagad ir 13 gūti vārti. Viņš gūst vārtus jau piecās spēlēs pēc kārtas un 10 no 13 pēdējām spēlēm. Viesi droši vien pat nepaspēja sākt uztraukties par iespēju zaudēt punktus un attālināties no titula, kad bumba pēc rikošeta ielidoja mājinieku vārtos. Tālāko "Valmiera FC" nokārtoja pārliecinoši. Vienus no vārtiem guva senegālietis Ibrahims Sovs, un viņa rēķinā tagad ir 12 vārti; vienus vārtus guva Raimonds Krollis, kura rēķinā tagad ir 10 vārti un 9 rezultatīvas piespēles.

Valmieras komanda ir apņēmības pilna spēkoties par titulu. Par to šaubu nav. Savukārt spartakiešiem vēl ir jāpacīnās par 5. vietu (BFC "Daugavpils" atpaliek par diviem punktiem, taču aizvadījusi par divām spēlēm mazāk), ja vien tas viņiem ir būtiski - šķiet, ka daudz būtiskāk ir izdevīgi notirgot talantīgus futbolistus. Tas nav nekas nosodāms, jo futbols (un ne tikai futbols) ir arī tirgus jeb bizness, taču tas diezin vai drīkst būt primārais, bet pāris pēdējās sezonās attiecībā uz "Spartaku" tieši tā arī izskatās.

Interesanta komanda, vairāki interesanti un talantīgi futbolisti, taču grūti saskatīt, kāda vēl ir komandas veidošanas un pastāvēšanas jēga, kādi ir tās sportiskie mērķi, kāds ir iecerēts tās turpmākais ceļš. Klubam ir starptautiskas komandas veidošanas stratēģija (vienu laiku komandā bija pat 14 valstu spēlētāji), un arī tas nav nekas nosodāms (galu galā - tajā ir arī vairāki dažāda vecuma un tajā skaitā jaunie Latvijas spēlētāji, kuri arī tiek spēlēt), taču šajā sezonā "Spartaka" vīzija ir kļuvusi pavisam neskaidra...

Nav jau arī, kam pajautāt, kas tad pašreiz notiek ar "Spartaku", kāda varētu būt komandas nākotne un kas vispār ir iecerēts - kluba mājaslapā, piemēram, ir norādīts tikai epasts. Atgādināšu, ka "Spartaks" ir 2016. un 2017. gada Latvijas čempions.

Futbola aprindās runā, ka Jūrmalas futbola klubam esot arī parādi un ka vēl nevar zināt, vai komanda nākamsezon vispār pastāvēs. Cerams, ka tas (komandas iespējamā nepastāvēšana) tomēr ir pārspīlēti teikts.

"Ja jebkuru no viņu spēlētājiem ieliktu mūsu komandā, tad viņš būtu šeit labākais. Taču komandas viņiem nav," tā par "Riga FC" spēli teica viens no BFC "Daugavpils" pārstāvjiem. Nevar teikt, ka "rīdzinieki" brauc uz spēlēm ar balto karogu, taču nevar nemanīt arī to, ka nav komandā vairs īstas ticības panākumam, ka nav tajā līdera (tas nav tas pats, kas labākais vārtu guvējs) laukumā. Kas vispār notiek klubā - par to neviens īpaši negrib runāt, un šis diezin vai ir piemērotākais laiks "izkratīt sirdi". Klubā ir vairāki futbola cilvēki ar lielu pieredzi, un tieši tāpēc vairākas lietas izbrīna - piemēram, treneru uzaicināšana, kuri nemaz nedrīkst strādāt par treneriem (neatbilst licence), nesaprotamā un biežā treneru spēlētāju maiņa, spēlētāju izvēle un attiekšanās no spēlētājiem. No vienas puses - klubs veido modernu bāzi, izveidojis teicamu spēļu laukumu Ķeizarmežā, krietni pilnveidojis "Skonto" stadionu, kas liecina par tā tālejošiem mērķiem, bet tajā pašā laikā futbola komandā valda kaut kas līdzīgs haosam. Vismaz tā izskatās no malas.

"Riga FC" pirmo reizi virslīgā zaudēja BFC "Daugavpils" - 0:3. Pirms tam bija 11 uzvaras un divi neizšķirti. Daugavpilieši aizvadīja vienu no savām šosezon labākajām spēlēm (komanda nebija spēlējusi kopš 2. oktobra un visi dega nepacietībā iet laukumā), taču ar visu to vēl nevar zināt, kā viss būtu beidzies, ja viesi būtu izmantojuši 11 m soda sitienu, kad rezultāts vēl bija tikai 1:0 mājinieku labā (bumbu atvairīja vārtsargs Valentīns Raļkevičs). Toties pēc 0:3 otrā puslaika sākumā "rīdzinieki" atlikušajā laikā neizveidoja nevienu patiešām reālu iespēju gūt vārtus. It kā spēlēja un centās, bet... Laikam tikai it kā.

Savu līdz šim beidzamo uzvaru virslīgā "Riga FC" guva 15. septembrī pret - kāda likteņa ironija - BFC "Daugavpils" ar 7:1. Lai cik tas varbūt dīvaini izklausīsies, taču čempionāta beigās tieši no "Riga FC" būs daudz atkarīgs. "Riga FC" vienreiz jāspēlē ar RFS un divreiz ar "Valmiera FC" - ar abiem pretendentiem uz titulu, kurus šķir tikai divi punkti. Jau trešdien "rīdzinieki" spēlēs Valmierā, un tad redzēsim...

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu